Divu likumprojektu nobremzēšana valdībā saasinājusi attiecības starp "Vienotību" un Nacionālo apvienību
PIETIEK11.09.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pēdējās dienās redzams attiecību saasinājums starp Vienotību un Reformu pariju, kas vismaz publiski ticis saistīts ar atsevišķu ar Vienotības ietekmi amatos apstiprinātu amatpersonu krēslu sašūpošanu, ne mazāks, bet plašākai sabiedrībai nemanāmāks palicis konflikts starp premjera partiju un Nacionālo apvienību. Konflikts izcēlās pēc tam, kad aizvadītajā otrdienā valdības sēdē tika nobremzēti divi ar Vienotības un Nacionālās apvienības interesēm saistīti likumprojekti.
Atsevišķi Nacionālās apvienības valdes locekļi uzskata, ka Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātā Mediācijas likuma nobremzēšana valdības sēdē 4. septembrī bijusi Vienotības "atmaksa" par to, ka nacionāļu vadītā TM nav devusi saskaņojumu noteikumiem, kas rindu administrēšanas biznesu uz sauszemes robežas nodotu Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vīra vadītajam Latvijas auto.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība), kurš savulaik bijis premjera Valda Dombrovska padomnieks, nevēlējās Mediācijas likuma nobremzēšanu saistīt ar Vienotības atspēlēšanos. "Jā, tāds viedoklis ir, es to esmu dzirdējis, bet negribētos tā domāt. Premjeram bija jautājumi, un 28. septembrī valdības sēdē Tieslietu ministrija iesniegs informatīvo ziņojumu, kurā uz tiem atbildēs," samiernieciski norādīja ministrs.
Aizvadītajā otrdienā, 4. septembrī Ministru kabineta komitejas sēdē, kas ir pēdējais solis, pirms jautājums tiek izlemts valdībā, lielā mērā pateicoties Bordāna vadītās TM negatīvajam atzinumam, tika atdoti atkārtotai saskaņošanai un labošanai Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas rindu administrēšanas biznesu uz sauszemes robežas nodotu Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vīra vadītajam Latvijas auto. TM argumenti bija juridiski, tā norādīja uz noteikumu neatbilstību šo noteikumu "jumta" likumam un labas pārvaldības principiem.
Publiskā diskusija MK komitejas sēdē par šiem noteikumiem nebija patīkama Vienotībai, jo skaļi izskanēja aizdomas par noteikumu bīdīšanu šaurās saimnieciskās interesēs un tika uzdoti jautājumi par rindu administrēšanas pakalpojumu faktiskajām izmaksām, kā arī to, kādēļ no tiem netiek paredzēti ieņēmumi valsts budžetā, visu peļņu atstājot Āboltiņa Latvijas auto.
Pēc pārtraukuma MK komitejas sēdei sekojušajā valdības sēdē pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) iniciatīvas no valdības sēdes dienaskārtības A sadaļas, kurā ietverti jau saskaņoti jautājumi, pret kuriem nav bijis iebilžu, negaidīti tika "izcelts" un uz sēdes beigām pārnests TM virzītais Mediācijas likums. Pret šo likumprojektu saskaņošanas gaitā nebija saņemtas iebildes, un dokumenta nonākšanu diskusiju krustugunīs neviens neprognozēja. Rezultātā pēc garām debatēm, kurās galvenokārt ar TM pārstāvjiem iesaistījās premjers, kā arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija), kurš šo likumprojektu aizstāvēja, dokumenta izskatīšana tika atlikta uz divām nedēļām, no TM pieprasot sagatavot papildus informatīvo ziņojumu.
Tieslietu ministrs Bordāns pirmdien Pietiek apliecināja, ka TM visticamāk nemainīs savu nostāju pret MK noteikumiem par rindu administrēšanas deleģēšanu un tās atzinums nebūs pozitīvs. Tas nozīmē, ka šie Vienotības spicei svarīgie noteikumi tiks atkārtoti skatīti MK komitejas sēdē un publiskā diskusija par šo noteikumu saistību ar Āboltiņas vīra saimnieciskajām interesēm turpināsies. Tāpat pastāv risks, ka noteikumu projektu tomēr nāksies grozīt, padarot caurspīdīgus kritērijus, pēc kuriem izraudzīts valsts privātais partneris šīs funkcijas deleģēšanai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
