Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē dokumentus, kas uzskatāmi parāda, cik grūti „parastajiem cilvēkiem” ir pierādīt savu taisnību, cīnoties ar ietekmīga miljonāra uzņēmumu: sirmgalvju sūdzības par neobjektīvu izmeklēšanu saistībā ar uzņēmuma Stiga RM, viņuprāt, veiktu krāpniecību prokuratūra ir „atfutbolējusi”, neaizmirstot vēl pierakstīt tās iecienīto frāzi – ka atbilde ir tikai skaidrojums un tāpēc to nav iespējams pārsūdzēt.

Lūcija Dravniece 2015. gada oktobrī noslēdza cirsmas pirkuma līgumu ar SIA Stiga RM par īpašumu Kurmji Ukru pagastā, Auces novadā. Pirms tam tika veikts cirsmas novērtējums atbilstoši šķērslaukumam, jo daļa no cirsmai paredzētā meža atradās Dabiķenes upes aizsargjoslā.

Tika veikta koku dastošana, un ciršanai tika iezīmēti 229 koki ar kopējo krāju - 96,5 kubikmetri. Pirms līguma slēgšanas cirsmu dastojums tika iesniegts pircējam, lai vienotos par cirsmas cenu.

Kad tika sākti ciršanas darbi, īpašniece konstatēja, ka Stiga RM cirsmā cērt ne tikai dastotos kokus, bet arī neiezīmētos. Turklāt nocirsti bija arī koki desmit metru aizsargjoslā pie upes, lai gan tas saskaņā ar likumu nav atļauts.

Konstatēt mežam un aizsargjoslai nodarītos kaitējumus īpašniece aicināja Dobeles mežniecību, kā arī Zemgales virsmežniecību, bet tās uzmērījušas nevis nocirstos kokus, bet gan palikušos, un secinājušas, ka šķērslaukums atbilst normai un mežam kaitējums nav nodarīts.

Tomēr īpašniecei ir skaidrs, ka mežā nocirsts vairāk, nekā paredzēja līgums. Turklāt cirsti nevis dastotie jeb iezīmētie koki, bet arī citi. Stiga RM esot paziņojusi, ka tai nav saistoši dastotie koki, bet tā vadoties pēc šķērslaukuma, līdz ar to neuzskatot, ka būtu nocirsts kaut kas par daudz. Likums nosaka, ka aizsargjoslā atļauts cirst tikai bojātos kokus, bet L. Dravnieces īpašumā tādu nav bijis, kas nozīmē, ka aizsargjoslā nocirsti veseli koki, kas pēc likuma nav atļauts.

L. Dravniece par notikušo ziņojusi arī policijai, kura, aizbildinoties ar to, ka nav meža speciālisti, kriminālprocesu, kurā meža īpašniece atzīta par cietušo, izbeigusi, jo pārkāpumus nav saskatījusi ne Dobeles mežniecība, ne Zemgales virsmežniecība.

Īpašniecei ir aizdomas, ka Stiga RM īpašniekam varētu būt kādas „īpašas attiecības” ar uzraugošajām iestādēm, jo visi piecu gadu garumā rakstītie iesniegumi atdūrušies kā pret sienu. Sūdzības rakstītas gan prokuratūrai, gan virsprokuram un arī Ģenerālprokuratūrai, kura iesniegumu pārsūtījusi tālāk virsprokuroram, kurš arī paziņojis par procesa izbeigšanu.

L. Dravniece lēš, ka viņai nodarīti zaudējumi sešu tūkstošu eiro apmērā gan par papildus nocirstajiem kokiem, gan par juristu piesaistīšanu lietas risināšanai. Turklāt viņa ir neizpratnē, kādēļ policija un prokuratūra nevis pārbauda faktus un to atbilstību likumam, bet gan atrunājas ar to, ka neesot speciālisti mežsaimniecības lietās un paļaujoties uz mežniecību atzinumiem, kuri ir pretrunīgi, turklāt nevis konstatē, ka aizsargjoslā nocirsti koki, lai gan tas nav atļauts, bet gan uzmēra palikušos kokus un novērtē, ka mežam kaitējums nav nodarīts.

Intersanti, ka uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš (attēlā) dienu pēc tam, kad par notikušo sāka interesēties mediji, uz to reaģēja... vēršoties policijā ar iesniegumu, - pensionāre esot vainojama izspiešanā, apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanā, lai panāktu kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī neslavas celšanā.

Pēc piecu gadu cīņas kā ar vējdzirnavām meža īpašniece atmetusi ar roku un vairs necer panākt savu taisnību, taču uzskata, ka par šo gadījumu nedrīkst klusēt, jo par krāpniecības upuriem var kļūt arī citi mežu īpašnieki, kurus vajadzētu brīdināt.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...