Dokumenti rāda, kā Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un lidostas vadība nesekmīgi mēģināja apvest tiesu ap stūri
PIETIEK10.10.2017.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiek šodien publicē vairākus interesantus dokumentus saistībā ar 300 eiro piespiedu naudu, kuru par tiesas sprieduma nepildīšanu no savas kabatas tika piespriests samaksāt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam un lidostas Rīga vadībai ar valdes priekšsēdētāju Ilonu Līci priekšgalā. Šie dokumenti ir tiesas lēmumi, ar kuriem tika noraidīts "trūcīgo" amatpersonu lūgumi piespiedu naudu samazināt vai atcelt, kā arī lidostas vadības diezgan primitīvo viltību apstiprinošā "taksometru noteikumu" iepriekšējā un jaunā versija, ar kuras "ieviešanu" lidosta centās tiesas spriedumu "apiet ar līkumu".
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA: LĒMUMS Rīgā 2017.gada 3.oktobrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere
rakstveida procesā izskatīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.
Administratīvā apgabaltiesa konstatēja
[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu nolemts uzlikt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam piespiedu naudu 300 euro apmērā par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu.
Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, tādējādi tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, kas netika izdarīts.
[2] 2017.gada 11.septembrī apgabaltiesā saņemts Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgums par atbrīvošanu no piespiedu naudas.
Lūgumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.
Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā neietilpst publisku personu kapitālsabiedrības – tās ir privātpersonas (sk. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A., Administratīvās tiesības, 2016, 45.lpp.).
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija uzskata, ka šajā gadījumā netiek īstenota uzraudzība vispārpieņemtajā valsts pārvaldes izpratnē, kad augstāka iestāde uzrauga zemāku iestādi un augstāka amatpersona uzrauga zemāku amatpersonu. Konkrēto amatpersonu starpā nepastāv hierarhiskas attiecības.
Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums bija jāizpilda VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (nevis Satiksmes ministrijai) kā līdzatbildētājai lietā un kā personai, kura ir tiesīga rīkoties ar konkrēto publisko lietu, kas vienlaikus ir tās īpašums.
Satiksmes ministrija, valsts kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrību izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības ir patstāvīgi tiesību subjekti.
Ar Komerclikuma 137.pantu noteikts princips, ka kapitālsabiedrības dalībnieks (šajā gadījumā – publiska persona) neatbild par sabiedrības saistībām.
Nav atšķirības ar privātu akcionāru, jo arī VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” kā patstāvīga privāto tiesību juridiskā persona ir reģistrēta komercreģistrā.
Jebkuras kapitālsabiedrības pārvaldības institūciju kompetence ir nošķirta gan Komerclikumā, gan Valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likumā.
Satiksmes ministrija ir iepazinusies un ir pildījusi spriedumā noteikto, lai gan ministrijai nebija jāveic nekādas darbības saistībā ar sprieduma izpildi, taču tādas varētu rasties nākotnē, piemēram, noformējot administratīvos aktus un ņemot vērā spriedumā noteikto.
Satiksmes ministrija ar 2017.gada 30.jūnija vēstuli ir vērsusies pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes ar aicinājumu izpildīt spriedumu.
Satiksmes ministrijas kompetencē nav tiesisku sviru, lai liktu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izpildīt spēkā stājušos tiesas spriedumu, jo bija jārīkojas ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” mantu un resursiem.
Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs (kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis) attiecībā uz VAS „Starptautiskā lidostā „Rīga”” saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.pantu var pieņemt tikai likumā paredzētos lēmumus.
Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilda savus pienākumus atbilstoši amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amata aprakstā (apstiprināts 2014.gada 10.novembrī) noteiktajos amata pienākumos ietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē esošo jomu, funkciju un uzdevumu pārraudzība, kas saistīta ar valsts kapitāla daļu turētāja funkcijām. Minētie pienākumi ir definēti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Komerclikumā. Amata aprakstā ir noteikts arī pienākums dot saistošus norādījumus, taču, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un pildot pienākumus akcionāru sapulcē. Līdz ar to Satiksmes ministrija uzskata, ka tai nebija nekādu iespēju veicināt sprieduma izpildi.
[3] Pieteicējs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka pieteikto lūgumu nav pamata apmierināt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Šobrīd jebkurš taksometru pakalpojumu sniedzējs pie iebraukšanas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa (P1) autostāvvietā saņem iebraukšanas talonu un pie izbraukšanas veic apmaksu par faktisko stāvvietas izmantošanas laiku, t.i., 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro.
[3.2] Citiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem nākas saskarties ar AS „Rīgas Taksometru parks” un „Baltic Taxi” taksometru vadītāju neapmierinātību un provokācijām, tostarp ceļu satiksmes drošības jomā, taču VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” situāciju necenšas risināt.
[3.3] Sprieduma izpilde tika uzsākta tikai pēc tam, kad ar 2017.gada 30.augusta lēmumu apgabaltiesa piemēroja piespiedu naudu.
Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumu KD 0392 NI prasības, kādas bija noteikusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nevarēja izpildīt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs.
[3.4] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” plašsaziņas līdzekļos turpina asi kritizēt administratīvo tiesu pieņemtos nolēmumus izskatāmajā lietā, tādēļ pieteicējam ir šaubas par to, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vēlas izpildīt spriedumu.
Pieteicējs norāda, ka viņam nav nostiprinājusies pārliecība par to, ka amatpersonas turpinās pildīt spriedumu un neradīs jaunus šķēršļus taksometru pakalpojumu sniedzējiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.
[3.5] Pieteicēja ieskatā piespiedu nauda amatpersonām tika piemērota par pārkāpumu – sprieduma neizpildi, tāpēc apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai.
Pieteicējam nav zināmi piemēri no tiesu prakses, kad tiesa būtu atcēlusi piemēroto piespiedu naudu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka, atceļot vai samazinot piemēroto piespiedu naudu, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.
[3.6] Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā datu bāzē ietvertās ziņas par amatpersonas gūtajiem ienākumiem 2016.gadā, pieteicējs ir secinājis, ka piemērotā piespiedu nauda ir samērīga amatpersonas deklarētajiem ienākumiem.
[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu tiesa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas izskata rakstveida procesā.
[5] Pārbaudījusi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumā par atbrīvošanu no piespiedu naudas ietverto pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lūgums ir noraidāms.
[6] Vispirms Administratīvā apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts, izskatot sūdzību par sprieduma neizpildi, un tāpat arī lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām ir procesuāli lēmumi, kas nav pārsūdzami.
Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas, nevērtē Satiksmes ministrijas amatpersonas paustos apsvērumus par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmuma tiesiskumu.
[7] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaicīgi ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt (sk. arī Paine F. J. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 401.lpp.).
Ievērojot minēto, secināms, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma pienācīgu izpildi. Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi.
Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums.
Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 euro līdz 5000 euro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376.pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2.pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti (sk. likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas (www.saeima.lv) 43. un 44.punktu).
Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.
[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu tika apmierināta pieteicēja sūdzība, jo apgabaltiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts, jo piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums.
Laika periodā, kad bija jāizpilda spriedums, nav konstatējami ārkārtas apstākļi, kuru dēļ sprieduma izpilde būtu objektīvi neiespējama.
Apgabaltiesa kritiski vērtē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra apgalvojumu, ka viņam nebija nekādu iespēju veicināt sprieduma izpildi.
Sprieduma izpildei noteiktajā termiņā apgabaltiesai netika iesniegti pierādījumi, ka ir pienācīgi nodrošināta piekļuve pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.
Ir pamatots pieteicēja arguments, ka tas apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai.
Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas pamatojumā nav ietverti tādi apsvērumi, kas mainītu apgabaltiesas viedokli par procesuālā piespiedu līdzekļa nepieciešamību vai kas varētu būt par tiesisku pamatu Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa atbrīvošanai no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanai. Līdz ar to nepastāv tiesisks pamats Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa atbrīvošanai no piespiedu naudas samaksas vai piespiedu naudas samazināšanai.
Tā kā nepastāv tiesisks pamats Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa pieteiktā lūguma apmierināšanai, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta otro un ceturto daļu ir pienākums no saviem personiskajiem līdzekļiem samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts šā lēmuma noraksts.
[9] Apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu obiter dictum vērst Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa uzmanību uz turpmāk minēto.
Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).
Rīkojoties ar publisku lietu, tās pārvaldītājam ir pienākums ievērot sabiedrības intereses. Publisko lietu bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams ierobežojums, un šim ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam.
Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesai ir jāpārbauda, vai atteikums publiskas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots. Publiskas lietas pārvaldītājs, nosakot publiskās lietas izmantošanas iespējas, ir saistīts ar vienlīdzības principu (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11. un 13.punktu, kā arī 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.punktu).
Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā atzina, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).
Atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā pret personām, kuras atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, jāpieņem vienādi lēmumi.
Liedzot brīvu pieeju publiskai lietai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir jāspēj pamatot un pierādīt to, ka šāda rīcība ir objektīvi nepieciešama un tā ir visas sabiedrības interesēs.
No lietas materiāliem izriet, ka ikvienai personai, piebraucot pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, ir jāsaņem iebraukšanas talons, bet pie izbraukšanas ir jāveic samaksa par stāvvietas izmantošanu (līdz 30 minūtēm samaksa ir 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro), neatkarīgi no tā, vai šī persona vispār ir vēlējusies tur novietot transportlīdzekli stāvēšanai.
VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir pamatojusi, kādēļ šāda maksa tiek iekasēta no personām, kuras veic komercdarbību, proti, novieto automašīnu stāvēšanai (līdz 30 minūtēm), lai sagaidītu un uzņemtu taksometra pasažieri.
Apgabaltiesa minēto komersantam noteikto samaksu par autostāvvietas izmantošanu komercdarbībai uzskata par samērīgu.
Vienlaikus lietā nav pierādījumu, kas objektīvi pamatotu maksas iekasēšanu no ikvienas personas, kas vēlas piekļūt publiskai lietai (lidostas terminālim, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), taču nevēlas šo publisko lietu izmantot komercdarbībai, proti, transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai un taksometra pasažiera sagaidīšanai un uzņemšanai.
Transportlīdzekļa apstādināšana, lai uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav uzskatāma par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 2.4.apakšpunktā noteiktajam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.
Tādējādi persona, kura neveic komercdarbību, bet vēlas ar transportlīdzekli piekļūt minētajam lidostas terminālim, lai apstātos, uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav pielīdzināma komersantam, kurš VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.
Ievērojot minēto, nav saskatāms ne tiesisks, ne objektīvs pamatojums, lai iekasētu samaksu par publiskas lietas izmantošanu komercdarbībai arī no tām personām, kuras komercdarbību neveic un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai, jo šādas personas (atšķirībā no komersantiem) VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu neizmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.
Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, iekasējot samaksu arī no personām, kuras VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neveic komercdarbību un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai pie lidostas termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas), un tādējādi nav nodrošināta pienācīga piekļuve publiskai lietai, proti, t.s. „zelta kilometram”.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma:
noraidīt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas.
Lēmums nav pārsūdzams.
Rīgā 2017.gada 3.oktobrī
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA: LĒMUMS Rīgā 2017.gada 3.oktobrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere
rakstveida procesā izskatīja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanu, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.
Administratīvā apgabaltiesa konstatēja
[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, kā arī valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai uzlikta piespiedu nauda 300 euro apmērā katram par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu.
Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, kas netika izdarīts.
[2] 2017.gada 14.septembrī apgabaltiesā saņemts VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgums par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu.
Lūguma pamatojumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.
[2.1] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma izpildi uzsākusi pēc Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 21.jūnija lēmuma saņemšanas.
Tikuši noformēti dokumenti iesniegšanai VAS „Latvijas Valsts ceļi”, lai varētu demontēt 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”. Valde atcēla VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” iekšējo dokumentu (Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumus – KD 0392 N1), taču izdeva jaunu iekšējo dokumentu – Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumus KD 1417 N1.
VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” veikusi publiskās taksometru stāvvietas infrastruktūras izbūvi, bet kopš 2017.gada jūlija ierīkota publiskā taksometru stāvvieta.
Ņemot vērā minēto, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde uzskata, ka spriedumu ir izpildījusi, tāpēc VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde nepiekrīt Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumam.
[2.2] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde vērš apgabaltiesas uzmanību uz to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums neatceļ VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzņemtās saistības, kā arī pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem.
VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes ieskatā apgabaltiesa nav vērtējusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” 2017.gada 21.augusta paskaidrojumos norādītos VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pienākumus.
[3] Pieteicējs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes pieteikto lūgumu nav pamata apmierināt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Šobrīd jebkurš taksometru pakalpojumu sniedzējs pie iebraukšanas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa (P1) autostāvvietā saņem iebraukšanas talonu un pie izbraukšanas veic apmaksu par faktisko stāvvietas izmantošanas laiku, t.i., 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro.
[3.2] Citiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem nākas saskarties ar AS „Rīgas Taksometru parks” un preču zīmes „Baltic Taxi” taksometru vadītāju neapmierinātību un provokācijām, tostarp ceļu satiksmes drošības jomā, taču VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” situāciju necenšas risināt.
[3.3] Sprieduma izpilde tika uzsākta tikai pēc tam, kad ar 2017.gada 30.augusta lēmumu apgabaltiesa piemēroja piespiedu naudu.
Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumu KD 0392 NI prasības, kādas bija noteikusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nevarēja izpildīt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs.
[3.4] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” plašsaziņas līdzekļos turpina asi kritizēt administratīvo tiesu pieņemtos nolēmumus izskatāmajā lietā, tādēļ pieteicējam ir šaubas par to, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vēlas izpildīt spriedumu.
Pieteicējs norāda, ka viņam nav nostiprinājusies pārliecība par to, ka amatpersonas turpinās pildīt spriedumu un neradīs jaunus šķēršļus taksometru pakalpojumu sniedzējiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.
[3.5] Pieteicēja ieskatā piespiedu nauda amatpersonām tika piemērota par pārkāpumu – sprieduma neizpildi, tāpēc apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai.
Pieteicējam nav zināmi piemēri no tiesu prakses, kad tiesa būtu atcēlusi piemēroto piespiedu naudu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka, atceļot vai samazinot piemēroto piespiedu naudu, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.
[3.6] Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā datu bāzē ietvertās ziņas par amatpersonu gūtajiem ienākumiem 2016.gadā, pieteicējs ir secinājis, ka piemērotā piespiedu nauda ir samērīga amatpersonu deklarētajiem ienākumiem.
[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu tiesa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas izskata rakstveida procesā.
[5] Pārbaudījusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumā par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu ietverto pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lūgums ir noraidāms.
[6] Vispirms Administratīvā apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts, izskatot sūdzību par sprieduma neizpildi, un tāpat arī lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām ir procesuāli lēmumi, kas nav pārsūdzami.
Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai par piespiedu naudas samazināšanu, nevērtē VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas paustos apsvērumus par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmuma tiesiskumu.
[7] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaicīgi ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt (sk. arī Paine F. J. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 401.lpp.).
Ievērojot minēto, secināms, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma pienācīgu izpildi. Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi.
Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums.
Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 euro līdz 5000 euro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376.pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2.pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti (sk. likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas (www.saeima.lv) 43. un 44.punktu).
Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.
[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu tika apmierināta pieteicēja sūdzība, jo apgabaltiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts, jo piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums.
Laika periodā, kad VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” bija pienākums izpildīt spriedumu, nav konstatējami ārkārtas apstākļi, kuru dēļ VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nebūtu spējusi pienācīgi izpildīt spriedumu. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” savā rakstveida paskaidrojumā tikai vispārīgi minēja par iespējamiem drošības apsvērumiem, taču neiesniedza apgabaltiesai nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izvirzītos apgalvojumus. Apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” sprieduma pienācīgai izpildei bija pieejami visi nepieciešamie tehniskie un finansiālie resursi.
Neraugoties uz minēto, sprieduma izpildei noteiktajā termiņā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neiesniedza pierādījumus tam, ka būtu pienācīgi nodrošināta piekļuve pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.
Ir pamatots pieteicēja arguments, ka tas apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai.
Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu pamatojumā nav ietverti tādi apsvērumi, kas mainītu apgabaltiesas viedokli par procesuālā piespiedu līdzekļa nepieciešamību vai kas varētu būt par tiesisku pamatu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas atbrīvošanai no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanai. Līdz ar to nepastāv tiesisks pamats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas atbrīvošanai no piespiedu naudas samaksas vai piespiedu naudas samazināšanai.
Tā kā nepastāv tiesisks pamats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas pieteiktā lūguma apmierināšanai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, kā arī valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta otro un ceturto daļu ir pienākums no saviem personiskajiem līdzekļiem samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts šā lēmuma noraksts.
[9] Apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu obiter dictum vērst VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzmanību uz turpmāk minēto.
Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).
Rīkojoties ar publisku lietu, tās pārvaldītājam ir pienākums ievērot sabiedrības intereses. Publisko lietu bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams kāds ierobežojums, un šim ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam.
Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesai ir jāpārbauda, vai atteikums publiskas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots. Publiskas lietas pārvaldītājs, nosakot publiskās lietas izmantošanas iespējas, ir saistīts ar vienlīdzības principu (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11. un 13.punktu, kā arī 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.punktu).
Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā atzina, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).
Atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā pret personām, kuras atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, jāpieņem vienādi lēmumi.
Liedzot brīvu pieeju publiskai lietai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir jāspēj pamatot un pierādīt to, ka šāda rīcība ir objektīvi nepieciešama un tā ir visas sabiedrības interesēs.
No lietas materiāliem izriet, ka ikvienai personai, piebraucot pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, ir jāsaņem iebraukšanas talons, bet pie izbraukšanas ir jāveic samaksa par stāvvietas izmantošanu (līdz 30 minūtēm samaksa ir 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro), neatkarīgi no tā, vai šī persona vispār ir vēlējusies tur novietot transportlīdzekli stāvēšanai.
VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir pamatojusi, kādēļ šāda maksa tiek iekasēta no personām, kuras veic komercdarbību, proti, novieto automašīnu stāvēšanai (līdz 30 minūtēm), lai sagaidītu un uzņemtu taksometra pasažieri.
Apgabaltiesa minēto komersantam noteikto samaksu par autostāvvietas izmantošanu komercdarbībai uzskata par samērīgu.
Vienlaikus lietā nav pierādījumu, kas objektīvi pamatotu maksas iekasēšanu no ikvienas personas, kas vēlas piekļūt publiskai lietai (lidostas terminālim, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), taču nevēlas šo publisko lietu izmantot komercdarbībai, proti, transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai un taksometra pasažiera sagaidīšanai un uzņemšanai.
Transportlīdzekļa apstādināšana, lai uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav uzskatāma par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 2.4.apakšpunktā noteiktajam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.
Tādējādi persona, kura neveic komercdarbību, bet vēlas ar transportlīdzekli piekļūt minētajam lidostas terminālim, lai apstātos, uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav pielīdzināma komersantam, kurš VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.
Ievērojot minēto, nav saskatāms ne tiesisks, ne objektīvs pamatojums, lai iekasētu samaksu par publiskas lietas izmantošanu komercdarbībai arī no tām personām, kuras komercdarbību neveic un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai, jo šādas personas (atšķirībā no komersantiem) VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu neizmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.
Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, iekasējot samaksu arī no personām, kuras VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neveic komercdarbību un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai pie lidostas termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas), un tādējādi nav nodrošināta pienācīga piekļuve publiskai lietai, proti, t.s. „zelta kilometram”.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma
noraidīt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanu, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Rīgā 2017.gada 3.oktobrī
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
