Dokuments, kas varbūt „noplūdis” no apcietinātās Lūres datora, met melnu ēnu uz VID iekšējās drošības vadību un liek domāt par grandioziem regulāriem kukuļiem
Pietiek lasītājs13.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nododu Jūsu ievērībai interesantu dokumentu, kas, iespējams, kaut kā nejauši „noplūdis” no apcietinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājas Initas Lūres datora un met melnu ēnu uz VID iekšējās drošības vadību. Interesanti, kādam pietiks drosmes uzdot attiecīgus jautājumus ne tikai VID, bet arī Valsts drošības dienestam un Finanšu ministrijai, kura, visticamākais, arī saņēmusi šādu iesniegumu?
„Valsts drošības dienesta priekšniekam N.Mežvietam
Inita Lūre, Tukums, Cepļa iela XXX, LV-3101
Iesniegums
Tukumā, 2022.gada 7.jūnijā
Es, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre, saņemot savā lietvedībā kriminālprocesu un iepazīstoties ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem, konstatēju, kā pirmstiesas izmeklēšanas laikā, veicot speciālās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesā tika iegūta informācija par augstu VID amatpersonu un to pakļautībā esošo darbinieku iespējamiem pārkāpumiem, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā informācija par iespējamiem korupcijas pārkāpumiem tika nosūtīta izvērtēšanai pēc piekritības VID Iekšējās drošības pārvaldei.
Minētā kriminālprocesa ietvaros, saņemot no VID Iekšējās drošības pārvaldes pieprasījumu iepazīties un izsniegt manā lietvedībā esošo kriminālprocesa materiālus, konstatēju, ka iepriekš nosūtītā informācija, pēc VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājas vārdiem, par VID amatpersonu pārkāpumiem ir pazudusi.
Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, no procesā iesaistītām personām tika iegūta informācija, par to, ka apmaiņā pret labvēlīgu lēmuma pieņemšanu kriminālprocesā, kas atrodas VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā, tika pieprasīti un nodoti naudas līdzekļi 50 000 EUR apmērā.
Bez tam kriminālprocesā, kas atradās manā lietvedībā, papildus iesniegtajai informācijai VID Iekšējās drošības pārvaldē, no galvenās iesaistītās personas tika saņemta informācija par naudas maksāšanu no 130 000,00 līdz 150 000,00 eiro apmērā katru mēnesi, augstām VID amatpersonām, ilgstošā laika periodā, tādējādi kriminālprocesā iesaistītais uzņēmums vairāku gadu garumā varēja izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā vairākus miljonus eiro apmērā.
Ņemot vērā to, ka iegūtā informācija bija par augstu VID amatpersonu iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, un baidoties pret sevis vērstām represijām, tā iepriekš netika iesniegta Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam, jo viena no iesaistītajām personām ir VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks, kurš ilgus gadus strādāja Korupcijas novēršanas apkarošanas birojā.
Šī gada sākumā VID Iekšējās drošības pārvalde veica kratīšanas kriminālprocesā, kurš tika uzsākts Iekšējās drošības pārvaldē, par privātpersonu izdalītiem noziedzīgiem nodarījumiem, nevis par VID darbinieku izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. No man rīcībā esošās informācijas izriet, kriminālprocesu ietvaros tika veiktas vairākas kratīšanas pie privātpersonām, tai skaitā manā darba vietā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē.
Kratīšanas laikā tika izņemts mans darba dators, kuram saskaņā ar kratīšanas lēmumā minēto noziedzīgo nodarījumu un manu darba pienākumu veikšanu nebija un nav saistības. Kratīšanu izdarīja Korupcijas un novēršanas biroja amatpersonas, klāt piedaloties VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem un VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniekiem. Minētajā datorā atradās visa informācija par manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, tai skaitā par kriminālprocesu, kura ietvaros iegūtas ziņas par ilgstošu VID amatpersonu kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu.
No manis rīcībā esošās informācijas, varu izdarīt secinājumus, ka VID Iekšējās drošības pārvaldes amatpersonas, pirms kriminālprocesa uzsākšanas veica uzsāktajā kriminālprocesā operatīvo izstrādi attiecībā pret privātpersonām, pret kurām ir uzsākts kriminālprocess, ar nolūku ne tikai atklāt šo privātpersonu, iespējams, izdarītos noziedzīgos nodarījumus, bet arī, lai tādā ceļā iegūtu informāciju par manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, tai skaitā par kriminālprocesu, kurā tika iegūti pierādījumi, par maksājumiem VĪD amatpersonām.
Uzskatu, ka iespējamā operatīvā lieta un kratīšana manā darba vietā tika veikta pēc A.Prusaka norādījumiem.
2021.gada augustā, vienā no manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, kurā iesaistītas Latvijā zināmas personas, žurnālisti un uzņēmēji, tika veiktas kratīšanas, kuru rezultātā kriminālprocesā tika iegūtas ziņas, kas norāda uz iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, no A.Prusaka un viņa bijušās sievas Kristīnes Prusakas - Brinkmanes puses.
Norādu, ka veicot kratīšanu manā darba kabinetā un izņemto manu darba datoru, VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki ir ieguvuši daļēju informāciju par A.Prusaku un bijušās sievas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Papildus norādu, ka kratīšanas laikā manā darba vietā kratīšanu veicošās amatpersonās izšķirstīja tikai un vienīgi iepriekšminēto divu kriminālprocesu materiālus.
Lūdzu izvērtēt manis sniegto informāciju un uzsākt kriminālprocesu par iespējams noziedzīgiem nodarījumiem, kurus ir izdalījuši VID Iekšējās drošības pārvaldes un VID amatpersonas.
Inita Lūre”
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
