Dombrovska biroja vadītāja pēc dažām stundām pamet airBaltic padomi
PIETIEK15.11.2010.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Premjera biroja vadītājas Olitas Augustovskas atrašanās siltajā aviokompānijas airBaltic padomes locekles amatā izrādījusies vien dažas stundas ilga. Pēc tam, kad šīs ziņas publiskošana izraisīja asu kritiku, publiskajā telpā nostājoties līdzās budžeta izstrādes jaunumiem, Augustovska šo amatu pametusi.
„Augustovskas kundze jau sekmīgi ir atkāpusies,” pirmdienas vakarā pirms Vienotības valdes sēdes Pietiek paziņoja premjers Valdis Dombrovskis, lūgts skaidrot, pēc kādiem kritērijiem viņa biroja vadītāja izraudzīta darbam airBaltic padomē. Pati Augustovska, kura pirmdien skaitījās atvaļinājumā, uz zvaniem un īsziņām neatbildēja.
Iespējams, tas izlemts, Dombrovskim sazvanoties ar Augustovsku. Satiksmes ministrijas, kuras pārziņā ir izmaiņu veikšana airBaltic padomē, valsts sekretārs Anrijs Matīss pirmdienas vakarā vēl nebija saņēmis oficiālu iesniegumu par Augustovskas atkāpšanos no amata, bet Pietiek apliecināja, ka „kaut ko tādu dzirdējis esmu”.
Dombrovskis uz jautājumu, vai viņš aicinājis Augustovsku atteikties no šī amata, savā pēdējā laikā ierasti strupajā manierē neatbildēja, bet aizgriezās un pazuda pa slēgtās apspriedes durvīm. Līdz ar to neatbildēti palika arī jautājumi par premjera lomu savas biroja vadītājas iekārtošanā un par šīs prakses savietojamību ar jaunās valdības deklarācijā pausto apņemšanos amatos iecelt pēc profesionāliem, ne politiskiem kritērijiem.
„Nesaskaņota stulbība,” – tik asi par notikušo Pietiek izteicās ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), jautāts, vai Augustovsku iekārtot airBaltic padomē lūdzis premjers, īsziņā atbildēja īsi: „Iespējams!”
Neoficiāli no informētiem avotiem Pietiek zināms, ka Augustovskas iecelšana airBaltic padomē notikusi ar mērķi nodrošināt premjera informētību un kontroli pār aviokompānijā notiekošo, bet, to darot, Vienotība nav aplēsusi lēmuma slikto publicitāti. „Tā nebija kāda politiski uzspiesta kandidatūra,” uzsvēra ar Vienotību nesaistīts avots.
Jāatgādina, ka airBaltic akcionāru sapulce, kurā tika iecelta jauna šīs aviokompānijas padome, notika pirmdien. Satiksmes ministrija to pamatoja ar apstākli, ka līdzšinējais padomes loceklis Uldis Martinsons atkāpās no amata.
airBaltic akcionāri - SM un Bertolta Flika SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) padomes locekļu amatos apstiprināja divus līdzšinējos valsts izvirzītos pārstāvjus Niku Bulmani un Gintu Kiršteinu, kā arī BAS virzītos Ilmāru Razumovski un Žanu Šarlu Korsaku.
Kā jaunu padomes locekli vairākuma akcionārs SM virzīja tieši Augustovsku. airBaltic padomē viņa saņemtu 900 latu lielu atalgojumu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. SM uzskatīja, ka Augustovskai šos pienākumus ļautu veikt viņas vadītājas pieredze, ko apliecinot iepriekšējais darbs tādos uzņēmumos kā investīciju kompānija AS Dominante Capital, kur viņa bijusi valdes locekle, VAS Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, kur viņa bija padomes locekle un vēlāk arī padomes priekšsēdētāja, kā arī VAS Starptautiskā lidosta Rīga, kur viņa bijusi padomes locekle.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.