Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Par ko īsti cepiens?" - šādi man saistībā ar nu jau nedēļām ilgo stāstu par Dombrovsku ģimeni, tās biznesu un kredītiem šajās dienās visā nopietnībā apjautājās kāds liela medija galvenais redaktors. Tātad - tiešām jāpaskaidro visiem, kuri vēlas saprast, kādā situācijā nonācis cilvēks raujas uz eirokomisāra posteni kā mūsu valsts godīgs un neatkarīgs pārstāvis.

Stāsts vismaz pirmajā daļā ir vienkāršs. Valda Dombrovska sievai Ārijai un viņa bijušās padomnieces Sandras Bukanes vīram Indulim uz pusēm piederošā SIA "Land Development", kā arī Ārija Dombrovska un Indulis Bukans personiski 2006.-2007. gadā aizņēmās ievērojamas summas rindu māju būvniecībai Stopiņu pagastā. Jau drīz par vienīgo lielo biznesa kreditētāju kļuva valstij piederošā "Latvijas Hipotēku un zemes banka".

Uzņēmēju bizness dažādu iemeslu dēļ nebija veiksmīgs. Valdis Dombrovskis gan ir apgalvojis, ka neesot "nekāda pamata portāla pietiek.com apgalvojumiem par SIA "Land Development" it kā “ļoti neveiksmīgo” darbību", taču SIA "Land Development" pašu kapitāls ir negatīvs jau pēdējos divus gadus: 2012. gadā - mīnus Ls 8715, 2013. gadā - mīnus Ls 28 714. Uzņēmums ar ievērojamiem zaudējumiem ir strādājis jau pēdējos sešus gadus no vietas, kopumā šajā laikā zaudējumiem pārsniedzot 400 tūkstošus eiro. Šos datus viegli var pārbaudīt "Lursoft" datu bāzē.

Lai gan Valdis Dombrovskis, runājot par savas ģimenes biznesu, ir paziņojis, ka "kopš 2007. gada uzņēmums ir atmaksājis bankas aizdevuma pamatsummu vairāk nekā 1 milj. eiro apmērā", "Land Development" gada pārskati rāda, ka patiesībā šajā laikā uzņēmuma parādsaistības kredītiestādēm ir palielinājušās no Ls 802 751 līdz  Ls 1 038 838 (tātad no 1 143 519 eiro līdz 1 478 134 eiro). Lai ko arī Valdis Dombrovskis mēģinātu melot, arī šie dati ir viegli pārbaudāmi.

Gan Valdis Dombrovskis, gan viņa sieva ir ļoti centušies, lai savu biznesa "veiksmes stāstu" tomēr kaut kā noturētu virs ūdens. Pašlaik viņi abi kopā savam uzņēmumam ir aizdevuši 340 tūkstošus eiro - faktiski summu, ko Valdis Dombrovskis varētu nopelnīt eiroparlamentārieša pilnvaru laikā. Arī šī summa ir viegli pārbaudāma "Lursoft" atrodamajos uzņēmuma gada pārskatos.

Neveiksmīgs attīstītāju bizness Latvijas apstākļiem nav nekas īpašs, un Valdis Dombrovskis apgalvo, ka arī viņa partijas biedra Andra Vilka vadītās Finanšu ministrijas uzraudzītās "Hipotēku bankas" attieksme pret viņa ģimenes biznesu neesot bijusi nekāda īpašā.

Taču, lai ko arī melotu Valdis Dombrovskis, gan zemesgrāmatu informācija un gada pārskati uzskatāmi apliecina, ka vispirms "Hipotēku banka" uzņēmuma ņemtajiem kredītiem atmaksas termiņu pagarinājusi no 2009.-2010. gada uz 2013. gadu, pēc tam - vēl uz 2017. gadu, turklāt ļāvusi arī ilgstoši neatmaksāt kredītu pamatsummu. Daudziem bankas "parastajiem" klientiem šāda pretimnākšana nerādījās pat rožainākajos sapņos. Bez tās premjera ģimenes uzņēmums sen būtu bankrotējis.

Saskaņā ar jau 2009. gadā valdības akceptētu koncepciju līdz, vēlākais, 2013. gada beigām "Hipotēku bankai" vajadzēja pilnībā atteikties no komercbankas darījumiem. Tas nozīmēja - kādam bija jānodod visa bankas komercdaļa, tai starpā - arī tiesības atgūt bankas izsniegtos kredītus, turklāt, vēlams, tā, lai valsts neciestu zaudējumus. Te tad arī sākas stāsts par Dombrovsku ģimeni un koruptīvu valsts nozagšanas shēmu.

Līdz pat šai nedēļai oficiālā informācija par "Hipotēku bankas" komercdaļas nodošanu vai pārdošanu bija šāda: saskaņā ar valdības lēmumu esot īstenota "komercdaļas pārdošanas stratēģija, kas paredzēja pārdot VAS "Hipotēku un zemes banka" komercdaļas sešās paketēs", un viena no šīm paketēm - tā, "kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS "Rietumu banka", kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai". Šie oficiālie paziņojumi joprojām ir viegli pieejami.

Tikai šopirmdien Finanšu ministrija beidzot bija spiesta atklāt līdz šim izmisīgi slēpto - to, ka patiesībā līdzās "trešajai un ceturtajai paketei" ir ticis īpaši izdalīts kāds apjoma ziņā neliels, taču kredītņēmēju ziņā ļoti īpašs "3.a portfelis". Tieši šis portfelis un nevis pakete, kurā saskaņā ar valdības lēmumu būtu iekļauti bankas izsniegtie aizdevumi nekustamo īpašumu attīstītājiem, ir ticis pārdots "Rietumu bankai". Šo ministrijas paziņojumu Pietiek jau ir publicējis.

Šis portfelis tiešām ir ticis izdalīts īpaši un pēc īpašiem kritērijiem. Līdzšinējie oficiālie apgalvojumi, ka tajā vienkārši esot tikuši apkopoti "Hipotēku bankas" izsniegtie kredīti attīstītājiem, tāpat ir izrādījušies meli: Privatizācijas aģentūra šonedēļ oficiāli apliecināja, ka arī tās pārziņā ir nodoti "Hipotēku bankas" nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegti kredīti.

Divi no nedaudzajiem šajā īpašajā "3.a portfelī", kura pastāvēšana līdz šim ir tikusi slēpta, esošajiem kredītiem ir tie, ko ņēmusi Dombrovsku ģimenes firma un Ārija Dombrovska ar Induli Bukanu. Lai ko melotu Valdis Dombrovskis, šos datus var vienkārši pārbaudīt gan "Lursoft" datu bāzē, gan zemesgrāmatās.

Te tad arī sākas jautājumi, uz kuriem ne Finanšu ministrija, ne valdība un lēmumu pieņēmušie ministri, ne Valsts kanceleja, ne toreizējie "eksperti" - SIA "Superia", ne arī pats Valdis Dombrovskis kategoriski nevēlas atbildēt. Pārējie aizbildinās ar "komercnoslēpumu" un "informāciju dienesta vajadzībām", bet Valdis Dombrovskis par šo tēmu vienkārši atsakās runāt.

Jautājumi ir ļoti vienkārši, un neviens no tiem ne mazākajā mērā neaizskar banku klientu tiesības uz viņu datu neaizskaramību:

- Cik kredītu - precīzs skaitlis - bija šajā īpašajā "3.a portfelī"? Kāda bija šo kredītu vērtība bankas grāmatvedībā, un ar kādu atlaidi, par kādu kopējo summu tos iegādājās "Rietumu banka"?

- Kas tieši ierosināja izveidot šādu "īpašo portfeli" papildus valdības sen atpakaļ noteiktajām sešām "Hipotēku bankas" komercdaļas paketēm?

- Kas tieši un ar kādu pamatojumu ierosināja šajā "īpašajā portfelī" iekļaut Dombrovsku ģimenes biznesa kredītus?

- Kāpēc citi "Hipotēku bankas" nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtie kredīti netika iekļauti šajā "īpašajā portfelī"?

- Kas tieši un ar kādu pamatojumu virzīja šāda lēmuma pieņemšanu uz Ministru kabineta sēdi?

- Kas tieši nolēma, ka Ministru kabineta locekļiem, kuriem bija jāpieņem galīgais lēmums, nav jāzina nekādas detaļas par to, ka lemts tiek par šādu īpaši izdalītu "3.a. portfeli", un kritērijiem, pēc kādiem šāds īpašais portfelis izveidots?

Valdim Dombrovskim, šīs shēmas izstrādātājiem un nekompetentajiem atbalstītājiem vajadzētu sniegt uz šiem jautājumiem vienkāršas, skaidras, godīgas atbildes, - un vairs nebūtu jāvaimanā par nomelnošanām.

Ja reiz viss ir noticis Latvijas valsts labā un valsts interesēs, ja reiz ir bijis skaidrs pamatojums šāda "īpašā portfeļa" izveidošanai un Dombrovsku kredītu iekļaušanai tieši šajā "3.a portfelī", ja reiz visi šie argumenti ir tikuši korekti izskatīti un apstiprināti, ja reiz valsts ir bijusi ieguvēja vai vismaz nav cietusi pārmērīgu zaudējumus, - tad taču visas aizdomas var izkliedēt, vienkārši atbildot uz šiem jautājumiem.

Taču atbilžu vietā mēs dzirdam Valda Dombrovska taisnošanos labākajās savu kolēģu Zaķa, Kampara un Čigānes tradīcijās par to, ka viņš vispār nekādus lēmumus neesot pieņēmis un ka tā visa esot viena vienīga "melnā PR kampaņa". Savukārt "uzticamais draugs Sančo" KNAB izskatā jau nāk palīgā: tas pārbaudīšot visiem labi zināmo un neviena neapšaubīto - ka Valdis Dombrovskis pats personiski nav piedalījies lēmumu pieņemšanā -, lai pasargātu savu labdari no daudz nopietnākas izmeklēšanas.

Mūsu nākamā eirokomisāra melīgā taisnošanās, "ieslēdzot muļķīša režīmu", aiziet tik tālu, ka, labi zinot, cik rūpīgi slēpta valsts līmenī ir visa informācija par "3.a portfeli", Valdis Dombrovskis visā nopietnībā paziņo: kopš pagājušā gada taču esot bijis "pietiekami ilgs laiks, lai noskaidrotu visas detaļas un pārbaudītu minētos faktus", - par ko tad te tagad vispār esot runa?

"Patiesībai neatbilst arī pietiek.com apgalvojumi, ka "Rietumu banka" esot atvieglojusi kredīta nosacījumus vai pat esot atlaidusi kredīta pamatsummu. Kredīta nosacījumi nav grozīti, tie ir saglabāti tādi paši, kā bija LHZB izsniegtajam kredītam. Nekāda kredīta pamatsummas atlaišana arī nav notikusi," - arī šis te ir fragments no Valda Dombrovska publiski izplatītajiem meliem. Neko tādu pietiek.com nekad nav apgalvojis, un arī tas ir viegli pārbaudāms.

Kamēr godīgas atbildes uz šiem vienkāršajiem jautājumiem nav sniegtas, - lūk, par ko, visticamākais, ir runa: vēl līdz galam nenoskaidrotas personas, Valdim Dombrovskim labākajā gadījumā neiebilstot (bet sliktākajā - šo shēmu atbalstot), ir izmantojušas savu ietekmi Finanšu ministrijā un valdībā un īstenojušas shēmu, ar kuras palīdzību izglābt ģimenes pusbankrotējušo biznesu pēc līdz tam palīdzīgās un atsaucīgās "Hipotēku bankas" reorganizācijas.

Šīs shēmas ietvaros ir paslepus izveidots īpašais "3.a portfelis", tajā iekļaujot Dombrovsku ģimenes un vēl dažus "īpašos" kredītus, ideja par tā pārdošanu "Rietumu bankai" no Finanšu ministrijas ir aizvirzīta uz Ministru kabineta sēdi un, nedaudz apmuļķojot ne pārāk ieinteresētos ministrus, kā arī aktīvi līdzdarbojoties nedaudzajiem informētajiem, dabūta cauri arī tai.

Kaut gan Finanšu ministrija valdības sēdes dienā oficiāli vēstīja, ka "darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija", patiesībā "īpašā portfeļa" pārdošanas līgums ar Rietumu banku ir ticis noslēgts jau divas dienas pēc valdības lēmuma pieņemšanas.

Rezultātā pēc slēptiem kritērijiem izveidotais "īpašais portfelis" ar Dombrovsku kredītiem tajā par slēptu summu, ar slēptu atlaidi, ar slēptiem nosacījumiem, slēpti izvēloties interesentus, ir ticis pārdots "Rietumu bankai", kura Latvijā ir pazīstama divu iemeslu dēļ - sakarā ar savu nozīmīgo atkarību no "uzturēšanās atļauju biznesa" un saistībā ar tās saimnieku interesēm ebreju organizāciju īpašumu jautājumā.

Tāpat shēmas rezultātā Valda Dombrovska neveiksmīgais, ar mīnusiem strādājošais ģimenes bizness ir izvairījies no nonākšanas Privatizācijas aģentūras pārziņā, kur tā tālākā likteņa izlemšana notiktu krietni caurspīdīgāk un godīgāk, pēc vienotiem kritērijiem.

Tā vietā nu šis "veiksmes stāsts" ir atkarīgs no vienas apšaubāmas reputācijas kredītiestādes saimnieku labvēlības - viņi var pēc saviem ieskatiem gan pieprasīt kredīta atmaksu, gan to atlikt, gan samazināt, gan vienkārši atlaist.

Savukārt to, cik komfortabli jūtas kredītiestādes saimnieki, no kuriem - un ne no viena cita - tagad ir atkarīgs nākamā eirokomisāra ģimenes bizness un faktiski visu viņa ģimenes ietaupījumu liktenis, droši vien var viegli iedomāties.

Ar vārdu sakot, visiem labi. Varbūt vienīgi ne Latvijas valstij, kura, pēc visa spriežot, šajā "darījumā" varētu būt zaudējusi kādu pusmiljonu eiro, un tiem muļķiem, kuri maksā nodokļus, lai pabalstītu Valda Dombrovska un kompānijas "īpašo portfeļu" shēmas.

P.S. Piebildīšu, ka saistībā ar visiem šajā rakstā minētajiem faktiem labprāt tikšos ar Valdi Dombrovski tiesā. Taču ne uz ko tādu viņš, protams, nesadūšosies, jo labi saprot - tādā gadījumā atbildēm uz pašlaik neatbildētajiem jautājumiem nāksies izskanēt tiesas zālē. Un to nu kārtīgs eirokomisārs nevar atļauties.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...