Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015. gada vasarā kā žurnālists pazīstamais Jānis Domburs ir sācis baroties no bēdīgi slavenā Ventspils uzņēmuma Ventbunkers maka, viņa firmai ilgstoši – pēc Pietiek ziņām, līdz pat 2016. gada beigām vai pat ilgāk - saņemot 3000 eiro mēneša maksājumu par sniegtām konsultācijām mediju jomā. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Dombura uzņēmuma noslēgto līgumu, par kuru paša uzņēmuma īpašnieka komentāri pagaidām nav saņemti.

„Rīgā, 2015. gada 29. jūnijā

Akciju sabiedrība “Ventbunkers”, reģistrācijas Nr. 50003179321, ko pārstāv tās valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa, turpmāk tekstā "Pasūtītājs”, un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “DOMBURS”, reģistrācijas Nr. 40003857367, ko pārstāv valdes loceklis Jānis Domburs, no otras puses, turpmāk tekstā "‘Izpildītājs”, kopā saucamas "Puses”, noslēdza sekojošu līgumu:

1. Līguma priekšmets.

1.1. Pasūtītājs uzdod un Izpildītājs apņemas veikt konsultanta darbu saistībā ar akciju sabiedrības “LAUKU AVĪZE” izdoto mediju līdzšinējo un pašreizējo darbību un turpmāko attīstību.

1.2. Konsultanta darbs ietver:

balstoties uz līdzšinējo piedāvājumu, plānot un vadīt apspriedes stratēģiskās grupas ietvaros ar Pasūtītāja pārstāvjiem (uzņēmuma īpašniekiem, vadību, redakciju vadību, u.tml.), kā arī plānot potenciālos uzdevumus materiālu gatavošanai grupas darbam;

- analizēt medija situāciju pēc redakcijas padomes pārveides, medija un uzņēmuma biznesa misiju un mērķi, komerciālās un nekomerciālās intereses, mediju saturu un tā veidošanu, auditorijas un komerciālos datus, tirgu un potenciālās pārmaiņu un attīstības iespējas;

- veikt noslēdzoša darbības analīzes un attīstības koncepcijas dokumenta sagatavošanas vadību un dalību tā satura izstrādē ar integrētu vai nodalītu redzējumu, atkarībā no nepieciešamības un situācijas.

1.3. Konkrētās aktivitātes šī līguma 1.2. punktā minētā darba ietvaros un to izpildes termiņi tiek noteikti, par katru no tiem atsevišķi Pasūtītājam un Izpildītājam rakstiski vienojoties līguma izpildes gaitā.

2. Līguma termiņš un darba apjoms.

2.1. Šī līguma 1. punktā minētais darbs tiek veikts sākot ar 2015. gada 29. jūniju līdz 2015. gada 29. septembrim.

2.2. Puses vienojas, ka Izpildītāja darba apjoms šī līguma 1. punktā minētā darba izpildei ir ne mazāk kā 5 dienas, bet ne vairāk kā 10 dienas summāri kalendārā mēneša laikā. Katra no pusēm ir tiesīga vienpusēji atkāpties no šī līguma izpildes, rakstiski brīdinot vienu mēnesi iepriekš, ja 1. punktā minētā darba veikšana vairs nav nepieciešama vai vairs pilnvērtīgi nav iespējama.

2.3. Puses var jebkurā brīdī rakstveidā vienoties par Līguma izbeigšanu uz abpusēji pieņemamiem noteikumiem.

3. Pasūtītāja pienākumi.

3.1. Nodrošināt Izpildītāju ar nepieciešamo informāciju vai informatīviem materiāliem pasūtījuma izpildei.

4. Izpildītājā pienākumi.

4.1. Veikt darbu, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, iespējami savlaicīgi un kvalitatīvi.

5. Samaksa un norēķini.

5.1.Samaksa Izpildītājam par darbu tiek aprēķināta, pamatojoties uz paredzamo darbu apjomu un tiek noteikta 3’000,00 EUR (trīs tūkstoši eiro 00 centi) par kalendāro mēnesi. Papildus Pasūtītājs maksā pievienotās vērtības nodokli pēc likmes, kas ir spēkā uz rēķina izrakstīšanas dienu.

5.2. Piecu dienu laikā pēc katra kalendārā mēneša, kas pagājis līguma darbības laikā. Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam rēķinu, ko Pasūtītājs samaksā desmit dienu laikā pēc rēķina saņemšanas. Izpildītājs, iesniedzot rēķinu, tam papildus pievieno atšifrējumu par galvenajiem paveiktajiem darbiem atbilstošajā kalendārajā mēnesī. Puses vienojas, ka rēķins ar pielikumiem tiek sagatavots elektroniski PDF formātā un tiek nosūtīts uz [email protected] Puses vienojas, ka elektroniski nosūtītie rēķini tiek uzskatīti par rēķinu oriģināliem eksemplāriem un ir derīgi bez paraksta.

5.3. Papildus izmaksas, ja tādas rodas, tiek noteiktas atsevišķi saskaņojot un ar atsevišķu vienošanos.

6. Citi noteikumi.

6.1. Visas domstarpības, kas rodas starp līgumslēdzējām pusēm, tiek risinātas pārrunu ceļā. Ja vienošanās netiek panākta, tad likumā noteiktajā kārtībā.

6.2. Šī līguma noteikumi un visa informācija, kas saistīta ar šī līguma izpildi, ir uzskatāma par konfidenciālu, ciktāl Puses nav vienojušās citādi.

6.3. Šis līgums sastādīts uz 2 lapām, divos eksemplāros, pa vienam katrai pusei. Jebkuras izmaiņas vai papildinājumi tiek slēgti rakstiskā formā un kļūst par šī līguma neatņemamu sastāvdaļu.

6.4. Šis līgums stājās spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz saistību izpildei.

Pasūtītājs: AS “Ventbunkers”

Izpildītājs: SIA “Domburs””

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...