Iesaki rakstu: 
Viss ir pavisam skaudri un vienkārši. Ja nespēsim nomaksāt rēķinus, tad oktobrī biedrību "Ķepu - ķepā" nāksies slēgt.
Pie mums „Ķepās” pajumti ir atraduši daudzi un dažādi zvēri: suņi un kaķi, zirgi un zaķi, kaziņas, ūdeles, murkšķi, šobrīd pat ir eksotika – vārna un lapsa. Mēs abas ar Ivetu skrienam kā vāveres ritenī, lai šo vietu padarītu patīkamu ne tikai dzīvniekiem, bet arī mūsu ciemiņiem.
Braucam pa skolām, bērnudārziem, vadām ekskursijas. Stāstām un mācām, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar dzīvniekiem, kā palīdzēt, ko noteikti nedrīkst atļauties. Tas ir sirds darbs, sirds lieta, aicinājums.
Mūžīgā cīņa ar vienaldzību, ierastie zvani: Iecavā šobrīd vēl 5 kaķenes sterilizējamas, Jelgavā 3 un zināmas vēl 4 kolonijas, kuras jāsterilizē, lai nevairotu sāpes. Divi jaunie suņi tūlīt pēc nedēļas jāvakcinē, jāčipē. Doļa un Pepija jāved sterilizēt. Tas viss prasa ievērojamus finanšu l
īdzekļus. Esam kā daudzgalvains pūķis, kur katra galva grib ēst, alkst mīlestības… Nē, mēs nemetam plinti krūmos – šajā pavasarī kopā ar citiem dzīvnieku aktīvistiem cīnījāmies Tautsaimniecības komisijas sēdēs par bargākiem sodiem, laicīgu suņu čipēšanu, vairošanās ierobežošanu…
Mēs katru dienu ceļamies, neskatoties uz laikapstākļiem un nogurumu, katru dienu ejam un darām, tikai ar to ir par maz, mēs algojam darbiniekus, mēs neatsakām palīdzību nevienam… Šobrīd kontā ir palikusi tikai projektam paredzētā nauda, kurai mēs neesam tiesīgi pieskarties – tā ir suņu pastaigu voljēriem, bet barības rēķini krājas kaudzītē. Uz šodienu par pārtiku parāds ir teju 3 tūkstoši eiro, par veterināriju gandrīz vai pusotrs tūkstotis eiro, par elektrību 700 eiro – tas ir krupis, kuru pat gribēdamas šobrīd nevaram norīt.
Atkal nākas nokārt galvu un izstiept roku – katra šāda reize ir gaužām nepatīkama un smaga. Sajūta ir briesmīga, jo tikai ar cilvēku aktīvu atbalstu ir iespējams nodrošināt dzīvniekiem nepieciešamo… Tepat aiz stūra jau ir ziema, kurai jāspēj pienācīgi sagatavoties.
Salmi un siens ir, paklāji ir, kartoni pirmajam mēnesim ir, segas un spilveni ir, gaļu tikko nopirkām (pāris nedēļām būs), taču auzu pārslas gan iet uz beigām. Tā dienu no dienas, gadu no gada. Reizēm ir bail izdegt, taču apzinos, ka nedrīkst, jo ir tik daudzas radībiņas, kuras stāv aiz mums un gaida, gaida kādu gaišu vārdu, glāstu, pilnu barības bļodiņu.
Viss ir tik smagi skaudri un vienkārši – bez līdzcilvēku atbalsta nespēj pastāvēt vieta, kur dzīvnieki var rast patvērumu, kur viņi var rast iespēju savu dzīvi sākt no jauna, proti, no nulles, visu, kas bijis nelāgs, atstājot pagātnē.
Kad adoptē daudzcietušu suni/kaķi/zirgu, man acīs saskrien asaras – aiz laimes, jo viņam ir paveicies, viņam būs sava ģimene un vieta zem saules.
Mīļie, viņu visu vārdā es lūdzu – palīdziet nosegt rēķinus, palīdziet tiem, par kuriem citi ir ņirgājušies, kurus spārdījuši kājām, simtiem kāju pāri kuriem gājuši garām kā ierastai parādībai.
Palīdzi pastāvēt vietai, kur patvērumu rod viss, kas dzīvs. Mēs apsolām nepadoties, mēs apsolām nesalūzt zem šīs nastas smaguma, bet bez Tava pleca tas nav iespējams. Pastiep pretī roku – es ticu, ka kopā mēs esam spēks, kas spēj mainīt daudzus likteņus. Spēks, kas spēj palīdzēt tiem, kuri paši nevar palūgt – tikai kopā mēs varam mainīt pasauli. Tāpēc mēs nepadodamies un ticam tam labajam, palīdzi turpināt iesākto. Palīdzi – palīdzēt tiem, kuri paši to nespēj.
DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA „ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: [email protected]
Seko mums 
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.