Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Draugi, nav labi

Elīna Treija*
29.01.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar pandēmijas argumentu šobrīd var aizmālēt jebkādu neizdarību. Ar pandēmijas argumentu, kad nepieciešams, triecientempā var “izdzīt cauri” jebkuru lēmumu vai darījumu, kuru aktualitāte, caurspīdīgums un ekonomiskā pamatotība ir stipri apšaubāma. Taču, lai kā gribētu Krišjānis Kariņš, pandēmija šoreiz nederēs kā arguments, kādēļ premjers jau divus gadus nepilda Ministru kabineta noteikumos Nr.293 “Demogrāfisko lietu padomes nolikums” viņam noteiktos uzdevumus koordinēt valsts demogrāfiskās politikas izstrādi un tās īstenošanu, kā arī ik ceturksni sasaukt Padomes sēdes un sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par valdības darbu valsts demogrāfiskās politikas īstenošanā.

2021.gads sācies ar satraucošu ziņu par katastrofālu dzimstības kritumu 2020.gadā. Pērn Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, un tas ir par 6,9 % jeb 1,3 tūkstošiem bērnu mazāk nekā 2019. gadā. Covid-19 pandēmijas apstākļu ietekme uz dzimstību būs redzama tikai 2021.gadā, kas diemžēl sola vēl zemākus dzimstības rādītājus. Tomēr no valdības puses nav bijis neviena komentāra šajā sakarā.

Trīs gadus (kopš beidzies termiņš Latvijas politikas plānošanas dokumentam "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. - 2017.gadam.") esam dzīvojuši vispār bez jebkādām valsts politikas pamatnostādnēm ģimeņu atbalstam, bez koordinēta starpnozaru rīcības plāna demogrāfiskās krīzes stabilizēšanai. Ir bezatbildīgi viegli aizvērt acis un to neredzēt, jo sekas – dramatisks darbspējīgu iedzīvotāju trūkums un reāli draudi valsts neatkarībai, ekonomisko stabilitātei un izaugsmei – iestāsies tikai pēc 20 gadiem.

Nav ilgtermiņa redzējuma, bet nav arī pienācīgas īstermiņa rīcības. Ieilgusī ārkārtas situācija ir strauji pasliktinājusi ģimeņu situāciju, t.sk. bērnu dzīves apstākļus. Dīkstāves pabalstu piemaksas par apgādājamiem nesasniedz visus bērnus un tas nav pietiekami, lai novērstu masveidīgu ģimeņu nokļūšanu trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusā. Nonākot šajā statusā, valsts “nogrūž” atbildību par atbalsta sniegšanu uz pašvaldībām, kas nav atbildīga valsts rīcība.

Jau 6 mēnešus lielākā daļa bērnu ir spiesti iegūt valsts garantētu vidējo izglītību attālināti. Palīdzība ar tehnisko līdzekļu nodrošināšanu ir bijusi ļoti fragmentāra. Lielākā daļa bērnu no daudzbērnu ģimenēm nav nodrošināti ar datoriem mācībām, bērni ilgstoši spiesti mācīties, izmantojot telefonus un labākajā gadījumā planšetes, kurās ir ierobežota iespēja pildīt mājasdarbus.

Covid-19 pandēmija skaidri parāda, ka Latvija nevar rēķināties ar imigrāciju kā stabilu demogrāfiskās krīzes risinājumu, taču ārkārtas situācijā parādījušās dažas valsts demogrāfiskajai situācijai labvēlīgas tendences, piemēram, likusi daudziem emigrējušiem tautiešiem izvērtēt remigrācijas iespējas, kā arī sniegusi jauniem cilvēkiem iespēju iegūt kvalitatīvu ārvalstu izglītību neaizbraucot. Pandēmijai beidzoties, nevajadzētu ļaut šīm pozitīvajām iezīmēm pašplūsmā izčākstēt, valdībai būtu pastiprināti jāstrādā ar tām.

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība ir viena no Demogrāfijas lietu padomes loceklēm un ir vairākkārt lūgusi Kariņa kungu sasaukt Padomes sēdes. Diemžēl esam palikuši nesadzirdēti, tādēļ ar publisku uzsaukumu vēršamies pie pārējiem divdesmit Padomes locekļiem pildīt Ministru kabineta noteikumos atrunātos padomes locekļu uzdevumus, kā pirmo - sasaukt ārkārtas Demogrāfisko lietu padomes sēdi.

Mēs ceram, ka, pat ja pārējiem ministriem līdzīgi kā Kariņa kungam arī šķiet, ka ar demogrāfisko situāciju valstī viss ir kārtībā, atsauksies citi Padomes locekļi – Saeimas komisiju vadītāji, darba devēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, jo nevar būt, ka tikai mums, 6 biedrībās esošajām 433 kuplajām ģimenēm, izskatās, ka, draugi, nav labi!

* Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāve, 11.Saeimas deputāte

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...