Drošības dienesti pieprasījuši sarakstus ar amatpersonām, kuru mobilos programmēs pret noklausīšanos
PIETIEK22.05.2014.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Valsts drošības dienesti uzsākuši priekšdarbus augstu valsts amatpersonu un lielāko valsts kapitālsabiedrību vadības mobilo tālruņu programmēšanai pret noklausīšanos, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ko neoficiāli apstiprinājušas vairākas amatpersonas. Lai gan prasība noformulēta kā brīvprātīga izvēle, lielākoties tā izraisījusi nervozu reakciju un vairākas amatpersonas Pietiek neoficiāli pauda bažas, ka pretnoklausīšanās programmu var izmantot arī pretējiem nolūkiem. Tāpat amatpersonas bažījas, ka atteikšanās no mobilo tālruņu pārprogrammēšanas var radīt nelabvēlīgu ierakstu viņu personiskajā lietā un nākotnē apdraudēt amatam nepieciešamās pielaides valsts noslēpumam saņemšanu.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, valsts drošības dienesti no ministrijām jau pieprasījuši sarakstus ar "īpaši aizsargājamām" amatpersonām, kurām jādod piekrišana savus mobilos tālruņus uz laiku nodot dienestu rīcībā pretnoklausīšanās programmu uzstādīšanai. Valsts drošības iestāžu prasība saņemta ministrijās, kuras attiecīgu informāciju tālāk pieprasījušas no kapitālsabiedrībām. Reāli mobilo tālruņu nodošana pārprogrammēšanai vēl neesot uzsākta.
Amatpersonas darba tālruņus mēdz izmantot arī privātām sarunām, bet šis apstāklis neparedzot izņēmumus. Daudzi to uztvēruši kā mēģinājumu ieviest totālu izsekošanu, paužot aizdomas, ka pretnoklausīšanās programmatūru varēs izmantot arī pretējiem mērķiem, proti, lai nesankcionēti, tas ir, bez operatīvās lietas uzsākšanas un Augstākās tiesas tiesneša sankcijas saņemšanas noklausītos un veiktu izsekošanu. Modernie viedtālruņi arī ļauj veikt citas informācijas vākšanu par lietotāja kontaktiem, elektronisko saraksti un pārvietošanos.
Kādas ministrijas augsta amatpersona, apstiprinot Pietiek informāciju par šāda procesa uzsākšanu, piesauca neseno skandālu Starptautiskajā lidostā Rīga, kur it kā nevainīga telekomunikāciju aparatūra, iespējams, tikusi izmantota darbinieku un uzņēmēju noklausīšanai. "Pamatojums var būt viens, bet izmantot jau var visādi," atzina amatpersona, kas pati piekritusi sava tālruņa pārprogrammēšanai. Īpaši nervozi šo jauninājumu uztvēruši dažu lielo valsts uzņēmumu vadītāji. Piemēram, Pietiek zināms, ka diskusiju par šādu nepieciešamību uzsācis AS Latvijas Dzelzceļš šefs Uģis Magonis. Kādas citas valsts kapitālsabiedrības vadītājs ironiski komentēja, ka "tagad visas sarunas noklausīsies oficiāli".
Lai gan prasība noformulēta maigā formā kā piedāvājums nodrošināt pret noklausīšanos, ja persona tam piekrīt, pārsvarā amatpersonas to uztvērušas kā piespiedu izvēli, bažījoties, ka atteikšanās gadījumā var nākotnē nesaņemt pielaidi valsts noslēpumam, ko piešķir Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs.
Vēstule par nepieciešamību nodrošināt amatpersonu mobilos tālruņus pret noklausīšanos ministrijās saņemta pirms dažām nedēļām. Ministriju vadībai uzdots sastādīt sarakstu ar tām centrālā aparāta un padotības iestāžu amatpersonām, kuru sarunas darba specifikas dēļ būtu īpaši jāpasargā no noklausīšanās. Prasība attiecas arī uz valsts uzņēmumu vadību, kurās ministrijas ir valsts kapitāldaļu turētājas.
Ministriju apkopotie amatpersonu saraksti, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, atšķiras. Dažas aprobežojušās tikai ar ministra, valsts sekretāra un valsts sekretāra vietnieku mobilo telefonu izsniegšanu pārprogrammēšanai, citas, darbības specifikas dēļ, sarakstā iekļāvušas arī zemāku struktūrvienību vadītājus. Tāpat atšķiras valsts kapitālsabiedrību iesniegtie amatpersonu saraksti - dažas uzskatījušas, ka pret noklausīšanos jāprogrammē tikai valdes priekšsēdētāju tālruņi, citas sarakstā iekļāvušas arī valdes locekļus un struktūrvienību vadītājus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
