Drošības policija izmeklē arī "vēlētāju autobusus", kas vesti balsot par Sudrabas partijas kandidāti
PIETIEK08.10.2014.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Līdztekus pārbaudei par iespējamo balsu pirkšanu par labu Vienotības politiķim Dzintaram Zaķim Drošības policija (DP) izmeklē arī iespējamu balsu pirkšanu, kas organizēta par labu atsevišķiem Ingunas Sudrabas vadītās partijas No sirds Latvijai (NSL) deputāta kandidātiem, Pietiek noskaidroja no avotiem, kas ir informēti par DP izmeklēšanas detaļām.
To, ka pirmdien saņēmis zvanu no DP, Pietiek nenoliedza Sudrabas partijas atbalstītājs, Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības vadītājs Normunds Rudevičs (redzams ekrānšāviņā no TV3 raidījuma Nekā personīga). Viņa meita Roksana Rudeviča no NSL Rīgas saraksta kandidēja ar 25. numuru, bet spēja pacelties tikai par vienu vietu un Saeimā netika ievēlēta. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Rudeviča ieguvusi 16 956 punktus, plusiņu viņai pievilkuši 455 vēlētāji, bet svītrojuši - 913.
Kā Pietiek uzzināja no avota, kas ir informēts par DP izmeklēšanas detaļām, aizdomas par iespējamu balsu pirkšanu par labu NSL skar tieši Rīgas vēlēšanu apgabalu. Uz balsošanas iecirkņiem Rīgā organizēti vesti vēlētāji, un šobrīd DP veic izmeklēšanu, tostarp nopratinot arī īrēto autobusu šoferus, lai noskaidrotu, vai vēlētājiem par noteiktu balsošanu nav arī maksāts.
Rudevičs Pietiek apstiprināja, ka jautājumus DP uzdevusi gan viņam, gan "maniem cilvēkiem", kā viņus sauc Čigānu biedrības vadītājs. Tomēr aizdomas par iespējamu balsu pirkšanu Rudevičs sauc par "pilnīgām muļķībām" un "uzmanības novēršanas manevru". "Mani cilvēki bija sašutuši, ka viņiem uzdod jautājumus!" paziņoja Rudevičs.
Trīs autobusus, ar kuriem romu tautības vēlētāji vesti uz Rīgu, noīrējusi Rudeviča vadītā biedrība - to viņš pats apstiprināja Pietiek. Tomēr šādu taktiku skaidro nevis ar vēlmi ietekmēt vēlēšanu rezultātu, bet vienkārši sakritību - sestdien, 4. oktobrī, kad bija 12. Saeimas vēlēšanu diena, iekrituši romu rudens svētki Šarad. Tādēļ romu tautības cilvēki no Rīgai tuvējām pašvaldībām - Jelgavas un Ulbrokas - esot vesti uz Vecrīgā, Kaļķu ielā 10 esošo Čigānu vēstures un mākslas muzeju, kur sarīkots koncerts.
Rudevičs neslēpj, ka savestie cilvēki "pie reizes" arī gājuši nobalsot netālu esošajā vēlēšanu iecirknī Grēcinieku ielā, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā. Tur kopā ar ģimeni par savu meitu Roksanu Rudeviču nobalsojis arī Normunds Rudevičs. Viņš ir sašutis, ka romu tautības vēlētāju aktivitāte bijusi tik zema un Roksana Rudeviča tā arī nav ievēlēta 12. Saeimā. Plusiņus viņai pievilkuši tikai 455 vēlētāji. Cilvēkus neesot bijis viegli saorganizēt braukšanai uz Rīgu nobalsot un no trim noīrētajiem autobusiem kopumā pilns esot bijis pusotrs, Pietiek apgalvo Rudevičs. "Mēs visu vasaru aģitējām, mūsu cilvēki gribēja pārmaiņas, bet, kad bija jābalso, no Jelgavas laikam kādi trīs tikai atbrauca, kopā bija kādi 30 cilvēki," saka NSL atbalstītājs.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
