Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija, kas, neraugoties uz budžeta dubultošanu līdz 15 miljoniem eiro, atšķirībā no Igaunijas kolēģiem vēl joprojām nav spējusi notvert nevienu „pilnvērtīgu” ārvalstu spiegu, ir sagatavojusi viedus padomus, kā šos spiegus pareizi „atkost” citiem. Publicējam pilnībā šo interesanto dokumentu.

KĀ RĪKOTIES, JA UZRUNĀ SPIEGS

Ja šķiet, ka ir noticis kontakts ar spiegu:

- izvairies no tūlītējas atbildes sniegšanas, nedod solījumus un apņemšanās,

- pievērs sevišķu uzmanību tam, kādu informāciju uzrunātājs vēlas iegūt,

- centies atcerēties pēc iespējas vairāk detaļu — uzrunātāja fiziskās īpašības, uzrunāšanas formu, izmantoto piesegu,

- galējas nepieciešamības situācijās (aresta draudi, spiediena izdarīšana uz ģimenes locekļiem) var šķietami piekrist sadarbībai, bet par to nekavējoties jāziņo Drošības policijai.

Par jebkuru aizdomīgu kontaktu ar ārvalstu pilsoņiem NEKAVĒJOTIES ZIŅO par drošību atbildīgajai amatpersonai un Drošības policijai.

ATCERIES!

Par jebkādu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts specdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Par valsts noslēpuma vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar personas starpniecību - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz divdesmit gadiem.

KAS IR SPIEGOŠANA?

Spiegošana ir ārvalstu specdienestu slēpti centieni iegūt publiski nepieejamu informāciju, kas skar Latvijas valsts intereses un valsts drošību.

Valsts un pašvaldību amatpersonas ir viens no vērtīgākajiem šādas informācijas avotiem. Ārvalstu specdienestus interesē ne tikai valsts noslēpumu saturoša informācija, bet arī ziņas par iestādes ikdienas darbu un amatpersonām. Tādēļ šo dienestu interesi var izsaukt jebkurš, neatkarīgi no amata, darba stāža vai pienākumiem.

Ārvalstu specdienestus interesē:

- aizsargājama un publiski nepieejama valsts un pašvaldību institūciju informācija

- sadarbība ar citām valsts iestādēm, ārvalstu organizācijām, kā arī informācija par sadarbības partneriem nevalstiskajā sektorā

- dienaskārtība — likumprojekti, attīstības programmas, reformu plāni, iepirkumi, kā arī iekšējās procedūras, piemēram, darba plāni, noteikumi, rīkojumi

- personālsastāvs, profesionālā sagatavotība, tehniskais aprīkojums

- pieeja valsts nozīmes informācijas sistēmām

- iestādes iekšējais drošības režīms, valsts noslēpuma aizsardzības pasākumi un informācija par Drošības policijas kontaktpersonām

- kompromitējoša informācija - negatīvas personības iezīmes, atkarības, sodāmība, negatīva attieksme pret darbavietu un priekšniecību, iekšējie konflikti utml.

KĀ STRĀDĀ ĀRVALSTU SPECDIENESTI?

Savas valsts teritorijā specdienestu darbinieks var dibināt kontaktus atklāti un neslēpjot savus nodomus. Tomēr visbiežāk pirmā saskarsme notiek slēpti, uzdodoties par citu personu un dibinot neformālas attiecības.

Tiekoties Latvijā vai trešajās valstīs, ārvalstu specdienestu darbinieks izmantos piesegu, lai slēptu savu identitāti un panāktu Tavu uzticību.

Ārvalstu specdienestu darbinieki var uzdoties par:                     

- diplomātiem       

- valsts iestāžu darbiniekiem        

- pašvaldību darbiniekiem

- tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem     

- uzņēmējiem        

- žurnālistiem       

- u.c.         

Ārvalstu specdienestu darbinieki visbiežāk dibina kontaktus, izmantojot:

- pārrobežu sadarbības formātus (darba grupu sanāksmes, konferences, seminārus, mācības)         

- neformālus pasākumus ārpus tiešajiem pienākumiem     darba

- ārvalstīs dzīvojošus radiniekus, draugus, paziņas          

- administratīvu pārkāpumu inkriminēšanu savas valsts teritorijā (akcizēto preču pārvietošanas pārkāpumi, nepilnības ieceļošanas dokumentos, atrašanās ierobežotas pieejamības teritorijā).

Šīs situācijas var būt apzināti provocētas vai izveidotas.

KĀ ATPAZĪT UZRUNĀŠANAS MĒĢINĀJUMU?

Atceries - ne vienmēr mērķis ir amatpersonas vervēšana - reizēm pietiek ar vienkāršu sarunu, lai ārvalstu specdienests iegūtu tam nozīmīgu informāciju.

Ārvalstu specdienestu darbinieks:

- centīsies virzīt sarunu ārpus darba jautājumiem

- vēlēsies turpināt kontaktu neformālā vidē un ārpus darba laika

- izteiks lūgumu pēc vispārīgas informācijas privātām vajadzībām

- piedāvās informāciju vai palīdzību darba jautājumos apmaiņā pret pakalpojumiem.

Pievērs uzmanību ārvalstniekiem, kuri:

- ir izteikti familiāri, draudzīgi, cenšas ātri pāriet uz neformālu sarunas stilu

- dibina kontaktus sociālajos tiklos

- cenšas izsaukt reakciju, apelējot pie ideoloģiskās pārliecības, vērtībām, kompetences un citām personiskām īpašībām

- uzvedinoši jautā par situāciju valstī, darbā, personisko finansiālo situāciju

- vāji orientējas sava amata specifikā un pienākumos.

Esi vērīgs pret ārvalstniekiem, kuri izrāda izteiktu vēlmi nodibināt draudzīgu kontaktu! Izvērtē, kāpēc šī persona ir uzrunājusi tieši Tevi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...