Dubultslepkavība un pašnāvība Mārupē, Māliņu ielā: kārtējā Ruka un Grišina policijas un Stukāna prokuratūras nolaidība un bezatbildība
PIETIEK26.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas masu medijos raksta: dubultslepkavību kādā privātmājā Mārupē sestdien, 14. decembrī, iespējams, pastrādājis kāds 48 gadus vecs vīrietis - viņš nogalinājis savu 10 gadus veco meitu un māti, bet pēc tam pats nošāvies, pirmdien vēsta TV3 raidījums "Degpunktā".
Jau ziņots, ka 14. decembrī, ap pulksten 21, kādā privātmājā Mārupē policija konstatēja trīs cilvēku līķus ar šautām brūcēm. Visi trīs mirušie ir vienas ģimenes locekļi, to vidū arī viena nepilngadīga persona, portālu "Delfi" informēja Valsts policijā.
Sākotnējā informācija liecināja, ka, noziegumu, visticamāk, izdarījis vīrietis, kurš tika atrasts miris privātmājā. Šobrīd viss norāda uz to, ka sākumā vīrietis nogalinājis divus savas ģimenes locekļus, bet pēc tam izdarījis pašnāvību.
Raidījums "Degpunktā" pirmdien vēsta, ka Mārupē, Māliņu ielas namu kompleksā, dzīvo vairākas jaunas ģimenes. Tur jau ilgāku laiku dzīvojis arī 48 gadus vecais vīrietis, ko raidījums nosaucis par Grigoriju, kopā ar sievu, 10 gadus veco meitu un māti.
Raidījums vēsta, ka vīrietis bijis kluss un mierīgs, nekādu agresiju no viņa puses kaimiņi nav izjutuši. Vismaz piecus gadus Grigorijs bijis bez darba, tomēr ģimenei nekad nav bijušas problēmas ar naudu.
Sniedzu papildu informāciju:
Slepkavībā vainīgo personu sauc Genādijs G., viņam jau iepriekš bija nosliece uz vardarbību pret nepilngadīgajām personām. Par to liecina tas, ka pret Genādiju G. 2019.gadā bija uzsākts kriminālprocess.
Taču policijas darbinieki, kuri veica kriminālprocesa izmeklēšanu, darīja visu, lai kriminālprocesu izbeigtu un attaisnotu Genādiju G., kurš pēc neilga laika pēc kriminālprocesa izbeigšanas nogalināja savu meitu, māti un sevi.
Valsts policijas darbinieku un prokurores A.Vanagas nožēlojamais darbs, PIECU GADU LAIKĀ izmeklējot kriminālprocesu Nr.11352028719 – no 05.04.2019-23.04.2024
Policijas bezdarbība un neprofesionalitāte, iespējamas korupcijas pazīmes, izmeklējot kriminālprocesu Nr.11352028719, kur Genādijs G. nodara miesas bojājumus DEVIŅGADĪGAM BĒRNAM.
2019.gada aprīlī deviņgadīgais bērns tika pakļauts uzbrukumam un guva miesas bojājumus no pieauguša vīrieša - Genādija G. Nebija ne iemeslu, ne konflikta, lai notiktu šāds uzbrukums.
Izmeklēšanas laikā - kopš 2019.g.līdz 2024.gadam – lietas virzība tika regulāri novilcināta, par ko liecina RRP Olaines iecirkņa policijas bezdarbība un inspektoru (procesa virzītāju) bieža maiņa.
Piecu gadu laikā lietu ir izskatījuši pieci inspektori: E.KozIovskis, V. Ulmane, K.Dzalbe, K.Formaņicka-Giņko un Dace Hartmane. Lietā arī mainījās prokurori: tās izmeklēšanu „uzrauzīja” Rīgas rajona prokuratūras prokurori E.Novikova un A.Vanaga.
Īpaši "aklas" un, iespējams, korumpētas ir bijušas:
1) Izmeklētāja K.Dzalbe, kura pieņēma lēmumu 2020.gadā lietu izbeigt (taču lieta tika atjaunota ar virsprokurora lēmumu);
2) Izmeklētāja K.Formaņicka-Giņko, kura gada laikā neveica nekādas izmeklēšanas darbības kriminālprocesā;
3) 2023. gada 24. oktobrī kriminālprocess Nr. 11352028719 tiek nodots inspektorei Dacei Hartmanei, kura izpilda visus uzraugošās prokurores A.Vanagas dotos norādījumus kriminālprocesā, lai kriminālprocesā varētu pieņemt lēmumu par izmeklēšanas pabeigšanu. Taču inspektore Dace Hartmane bez prokurora norādījumiem veic liekas darbības kriminālprocesā, lai nepieņemtu lēmumu par izmeklēšanas pabeigšanu. Rezultātā 2O24.g.23.aprīlī Hartmane kopā ar A.Vanagu izbeidz kriminālprocesu Nr. 11352028719 pret Genādiju G., pamatojoties uz to, ka piecu gadu laikā nav savākti pietiekami pierādījumi.
14.12.2024 Genādljs G. nogalināja savu meitu, māti un sevi. Viņš ir bijis sabiedrībai bīstams, taču policija nereaģēja uz signāliem.
Policijas nekompetences un bezdarbības dēļ lieta Nr. 11352028719 tika izbeigta, vainīga persona ir palikusi nesodīta, nekādas psihiskās ekspertīzes kriminālprocesa ietvaros Genādijam G. netika veiktas. Tas noveda pie traģiskām sekām un slepkavībām, kuras varēja novērst, ja policija laikus būtu veikusi savus pienākumus.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
