Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai
Vilors Eihmanis08.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Ministru algas – bez rezultātu atbildības.
2024. gadā Latvijā tika apstiprināts būtisks atalgojuma kāpums valsts augstākajām amatpersonām, tostarp ministriem. Sabiedrība tajā brīdī piedzīvoja ekonomisko spiedienu, inflāciju un reālo ienākumu samazināšanos. Politiķi to pamatoja ar Ziemeļvalstu piemēriem, nereti noklusējot faktu, ka šajās valstīs pastāv stingri rezultātu vērtēšanas un pārskatatbildības mehānismi, kā arī augsta sabiedrības kontrole.
Piemēri, ko noklusē.
Somija, kuru tik bieži piesauc kā paraugu, ir arī valsts, kuras politiķi krīzes laikā atturas no algu celšanas. 2023. gadā Somijas valdība pieņēma lēmumu par atturību no algu pieauguma un vienlaikus samazināja dažus nodokļus, stimulējot sabiedrību un ekonomiku. Latvijā šādi piemēri neparādās ne debatēs, ne lēmumos.
Igaunijā savukārt valdības darba pārskati ir publiski pieejami. Ministrijas atskaitās sabiedrībai regulāri un strukturēti. Tikmēr Latvijā Valsts kontroles revīzijas bieži atklāj pārvaldības trūkumus, bet par tiem reti seko jebkāda atbildība.
Ne tikai algas, bet arī ētika.
Sabiedrība neiebilst pret taisnīgu atalgojumu. Taču jautājums ir par to, vai politiķi un ierēdņi sniedz sabiedrībai atbilstošu vērtību. Demokrātijā vara nav privilēģija – tā ir uzticēta atbildība. Ja tiek paceltas algas, tam ir jānāk komplektā ar konkrētiem rezultātiem, caurspīdīgumu un uzraudzības mehānismiem.
Priekšlikumi pārmaiņām.
Rezultātos balstīts atalgojums. Ministriju darba kvalitātei jābūt skaidri definētai un mērītai. Algas pieaugumam jābūt saistītam ar konkrētiem, izmērāmiem rezultātiem.
Caurspīdīga atskaitīšanās sabiedrībai. Katram ministram reizi ceturksnī jāpublisko paveiktais – līdzīgi kā tas notiek Igaunijā.
Ekonomiskajai realitātei atbilstoša algu politika. Valsts finanšu problēmu vai sabiedrības grūtību apstākļos atalgojuma kāpumam nav pamata. Solidaritātei ir jābūt reālai, ne tikai vārdos.
Stiprināt Valsts kontroles ietekmi. Konstatējot pārvaldības trūkumus, jābūt reālām sekām – gan personiskām, gan institucionālām.
Sabiedrības līdzdalība. Demokrātijas kvalitāti nosaka arī pilsoņu aktīva līdzdalība. Latvijas sabiedrībai ir jāpārstāj būt pasīvam vērotājam un jākļūst par līdzatbildīgu partneri pārvaldē.
Attīstīta valsts nav tā, kur politiķi daudz pelna. Tā ir valsts, kur politiķi kalpo tautai ar atbildību, kvalitāti un godīgumu. Ja Latvijā vēlamies līdzināties Somijai vai Norvēģijai, tad vispirms jāpielīdzina pārvaldības ētika, nevis tikai algas. Citādi atsaukšanās uz “attīstītajām valstīm” kļūst par tukšu frāzi – retorisku karogu, ko paceļ tikai tad, kad tas ir izdevīgi pašiem pie varas esošajiem.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.