Dzelzceļš satiksmes ministram nav prioritāte. Atšķirībā no "airBaltic"
Aivars Strakšas21.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien beidzot ir nopublicēti koncerna Latvijas dzelzceļš un VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) auditēti gada pārskati. Nekādu, vismaz būtisku izmaiņu pret iepriekš publicētajiem neauditētajiem gada pārskatiem nemanīju un negaidīju. Visdrīzāk, ka nebūtu pievērsis īpašu uzmanību un nebūtu tērējis ne savu, ne savu sekotāju laiku, ja nebūtu raksts Delfi: https://www.delfi.lv/.../latvijas-dzelzcels-konsolidetais...
No raksta lasītājs var iegūt maldinošu informāciju un saprast, ka LDZ patiešām ir atkal sācis strādāt ar peļņu. Būtu labi, ja tā būtu, bet nav. Pareizi būtu rakstīt, ka koncerns Latvijas dzelzceļš 2021. gadu ir noslēdzis ar 26,8 miljonu EUR lieliem zaudējumiem. Kaut arī gada pārskatā nekas nav slēpts un tas patiešām patiesi ataino koncerna finansiālo situāciju, taču ziņa pasniegta maldinoši.
Lieta tāda, ka VAS LDZ savos ieņēmumos atzīst ieņēmumus no finanšu līdzsvara nodrošināšanas. No malas tas izklausīsies nesaprotami, tāpēc paskaidroju - tie ir zaudējumi no dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, kurus valsts ir apņēmusies segt gadījumā, ja ieņēmumi no infrastruktūras jaudas un piekļuves pakalpojumu pārdošanas kā arī meitu dividendēm nespēs segt izmaksas. Un, kā redzam, nespēj. 2021. gadā zaudējumi bija 30,664 miljoni EUR. Tātad LDZ joprojām sēž uz valsts budžeta adatas un konkurē kopā ar skolotājiem un mediķiem.
Ar zaudējumu segšanu valsts nesteidzas. Vēl joprojām ir parāds 9,5 miljoni EUR par 2020. gadu, un, kā redzam, šī gada budžetā LDZ nekas nav paredzēts. Taču kaut kad, kā Dzelzceļa likumā noteikts, laika posmā ne ilgākā par 5 gadiem valstij savas saistības būs jāsedz.
Šajā vietā ir jāatzīmē satiksmes ministra īpašā attieksme pret LDZ. Airbaltic gadījumā finanšu līdzekļi un turklāt milzīgi (340 milj. EUR) tika piešķirti pēc pirmā pieprasījuma. Dzelzceļš nav prioritāte. Kaut arī LDZ gadījumā naudas līdzekļi paliktu Latvijā.
Ja jau sākts rakstīt, tad vēl dažas piezīmes.
- 2021. gadā ir pieaugušas koncerna valžu un padomju locekļu algas par 106 tūkst. EUR jeb 7,7%. Cik saprotu, tad LDZ strādājošajiem pieaugums, ja arī ir bijis, tad stipri mazāks. Salīdzinājumam jāmin, ka 2018. gadā, pirms Linkaita kunga ministrēšanas sākuma, koncerna pārvaldes izmaksas bija gandrīz divas reizes mazākas (774 tūkstoši EUR) un ar nesalīdzināmi labākiem finanšu rezultātiem.
- 2021. gadā ieņēmumi uz vienu strādājošo koncernā jeb produktivitāte bija 34,8 tūkstoši EUR, koriģējot ar finanšu līdzsvara nodrošināšanas ieņēmumiem - 30,5 tūkstoši EUR jeb par 15% mazāki nekā 2018. gadā, tāpēc par efektivitātes pieaugumu runāt ir nevietā. Pareizi ir teikt - notiek zaudējumu minimizācija.
- 2021. gadā nolietojums ir samazinājies no 85 miljoniem EUR uz 60,4 miljoniem EUR, tātad par 15 miljoniem EUR, kas jāskatās kontekstā ar peļņas zaudējumu aprēķinu un parāda naudas plūsmas samazinājumu ar šķietami labākiem peļņas rādītājiem..
- Debitoru parādi gada laikā ir pieauguši no 7,1 uz 29,6 miljoniem EUR, kas liecina par zināmām problēmām un arī nozīmē naudas plūsmas samazinājumu par 22,5 miljoniem EUR.
Tāpat gada pārskatā nav informācijas par to, kā tad LDZ ir veicies ar indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna izpildi. Šogad ir pēdējais gads. Kā nekā valsts pasūtījums.
Šobrīd dzelzceļam ir grūts laiks, un karš Ukrainā ar tam sekojošajām papildu sankcijām rada daudz izaicinājumu, tāpēc negribu kritizēt koncerna vadību, taču par lietām ir jārunā tā, kā ir. Pat tad, ja satiksmes ministram Linkaita kungam šogad ir vēlēšanu gads.
Seko mums 
Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns publiski ir pārmetis Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei nepietiekamu uzstājību, cenošoties nokļūt pieņemšanā pie ģenerālprokurora. Pēc tam, kad šis J.Stukāna izteikums izraisīja sašutumu, viņš sasauca preses konferenci un teica, ka esot pārprasts un "nekādas glupības nav sarunājis".
„Jauna sieviete matiem sārtiem
Pāri plūstošā nevainībā
Noliecas pāri gaišmatei
Un zemā, liegā balsī saka tai:
Dailes teātris, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos pārpublicēto Alvja Hermaņa ierakstu viņa privātajā Facebook kontā 6. jūnijā, vērš uzmanību uz to, ka šis ieraksts līdzās personiskiem apvainojumiem satur arī nepatiesu informāciju.
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
