Dzelzs vilcēna dažas akcijas jeb seši mazi bundzinieki plosa pīļu dīķi
Mazais Olainfarm akcionārs14.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man kā mazajam akcionāram vasaras brīvajos vakaros uznāk pārdomas par to, kādā necienījamā jezgā ir ierauts liels un labs uzņēmums. Šajā melno pīļu dīķī plosās mantinieces bijušais sirdsāķītis – viņš arī visai labs Dzelzs vilka bundzinieks (tā vismaz raksta prese) un vēl daži bundzinieki – divi vai trīs čehi, kas savus uzvārdus (Melns un Pīle) aizdevuši vienas nakts uzņēmumam, kāds Haralds un Kārlis, kam arī metālkalšanas peļņas tēma visai interesējusi, piemēram, Liepājā (tā vismaz raksta prese).
Man kā patiesam mazajam akcionāram ir šokējoši noraudzīties uz pseidopīļu publiskajiem izlēcieniem. Pēc manas saprašanas, tie, kas šobrīd uzdodas par mazākuma akcionāru pārstāvjiem patiesībā rīkojas gluži pretēji to interesēm un bīda nezināmas izcelsmes naudas iepludināšanu vienā no Latvijas farmācijas kompānijām, kurā mums līdz kādam laikam bija lepnums būt akciju turētājiem.
Vai tiešām tikai man tas liekas histēriski komiski un neticami, ka biedrība no skaņu ierakstu producēšanas Dzelzs vilka bundzinieka vadībā pēkšņi pārtapusi par farmācijas kompānijas mazo akcionāru “aizstāvi”? Turklāt tik daudz jau rakstīts un ziņots par iesaistīto Latvijā bēdīgi slaveno personu saikni ar čehiem, ka būtu jābūt pilnīgi izceptai pīlei vai nodīrātai aitai, lai noticētu, ka skandalozā rīcība ir mazo akcionāru interesēs. Ar bungas vāli šobrīd tiek potenciāli sists pa mūsu kabatām – kāda būs akciju vērtība pēc visa šī skandāla, varam paši aplēst (ja prātiņš to atļauj un ja neuzskati sevi par aitu).
Jau iepriekš pieminētais Dzelzs vilks norādījis, ka mazo akcionāru interesēs ir svarīgi zināt, kam piederēs kontrole Olainfarm. Šis apgalvojums ir paradoksāls jau pašā saknē, ņemot vērā, ka sabiedrībai nav nekādas nojausmas, kas patiesībā ir čehi, kāda ir līdzekļu patiesā izcelsme un vai aiz “čehiem” galu galā neslēpjas vēl kāds vilks, kas ietērpies par melno pīli.
Kamēr šajā zvēru dārzā notiek ķīviņi, patiesie mazie akcionāri apsver iespēju patiesi aizstāvēt savas tiesības un intereses apvienojot spēkus un cer, ka visu šo manipulāciju gaitā netiks izdarīts arī tiešs spiediens uz mazākuma akcionāriem. Čehu tautas pasakas man patīk, bet, kā smejies, – šie daži darboņi jau nav tauta. Un pasaka par bagāto melno pīli ir un paliks vien pasaka.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
