Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi, kas noderīgi labākajā gadījumā diskusijas dažādošanai — tomēr pa ilgiem laikiem vienreiz redzams, ko domā “kolektīvais latvietis”. Bet vai mums pašiem tas šķitīs pieņemami?

Eiropai sagremojot notikumu pārmaiņas, kas radušās Krievijas pilnmēroga iebrukuma rezultātā Ukrainā, dažādos viedokļos un komentāros parādījās apzīmējums “kolektīvie Rietumi” (ar to domājot vispārējo sabiedrisko konsensu Eiropas Savienības un NATO valstīs attiecībā uz to, ka jāpabalsta Ukraina), un vienlaikus parādījās arī nedaudz ironiskais nosaukums “kolektīvais Putins” — ar to domājot Krievijas iedzīvotāju vairākumu, kam acīmredzot tomēr Putina valdīšana kaut kādā mērā šķiet pieņemama, jo impēriskuma, šovinisma un iekarojumu idejas Krievijā arvien ir populāras.

Ko domā “kolektīvais ukrainis”, tas nevienam nav jāskaidro — jāsakauj Krievija, un jāintegrējas Rietumos, vienlaikus atjaunojot savu valsti no postījumiem un sodot vainīgos par kara izraisīšanu un kara noziegumiem . Savukārt “kolektīvais baltkrievs” ir nospriedis nepalīdzēt agresoram (no viņu viedokļa skatoties — kāpēc gan Putins varētu iedomāties, ka baltkrieviem to būtu jādara?!), visos veidos izvairoties no mēģinājumiem karā tieši iesaistīt arī Baltkrieviju. Paradoksālā kārtā tur saskan gan Lukašenko aprindu, gan tautas nostāja.

Šādi plaši vispārinājumi drīzāk jāuztver kā metaforas, nevis strikti definējami termini, tomēr sabiedriskajās debatēs reizēm var pielietot arī šādus izteicienus, jo tie ļauj paraudzīties uz notikumiem un to cēloņiem no citāda skatapunkta.

Kas noved mūs pie loģiskā jautājuma: ja pielietojam šādu vispārinājuma pieeju, ko tad nolēmis metaforiskais “kolektīvais latvietis”?

Tautas vairākums pauda vienotu mērķi Atmodas laikā, kad bija jāsagrauj komunistu dikatūra, totalitārisms un PSRS, tāpat vēlāk “kolektīvais latvietis” tik lielā mērā atbalstīja Latvijas atgriešanos Rietumu sabiedrībā, starptautiskajās institūcijās un brīvā tirgus ekonomikā, ka atlikušie procenti ar nostaļģētājiem pēc PSRS savu nostāju pat vienoti noformulēt nespēja. Taču pēdējos divdesmit gados šāds “kolektīvais latvietis” vairs nav savu pārliecību demonstrējis, arī ekonomisko krīžu laikā ne, jo kopumā dzīve gājusi ja ne vienmēr uz augšu, tad vismaz uz priekšu.

Šobrīd atkal ir novērojams jautājums, kurā sāk izpausties “kolektīvā latvieša” nostāja, un šis jautājums ir neviens cits kā valsts valodas jautājums.

Īsos vārdos var teikt — “kolektīvais latvietis” ir nolēmis, ka vienreiz pietiek auklēties ar valsts valodas nepratējiem, ar prasībām latviešiem zināt krievu valodu, lai dabūtu darbu, ar krievu skolām un krievu svešvalodas mācīšanu latviešu bērniem. Pietiek auklēties pat ar tiem, kas joprojām grib auklēties ar valsts valodas nepratējiem.

“Kolektīvais latvietis” vienlaikus negrib nevienam neko uzspiest, tāpēc piedāvā izvēli Krievijas Federācijas pilsoņiem: vai nu beidzot sāc mācīties valodu, nokārto pārbaudi un dzīvo mierīgi tālāk, vai arī brauc prom uz savu dzimteni, kuras pilsonis (un nevis mūsu valsts pilsonis) tu esi. “Kolektīvais latvietis” tādā ziņā piedāvā izvēli, nevis diktātu.

No tā izriet nākamais novērojums: tie, kas joprojām cenšas atvieglot Krievijas pilsoņu stāvokli Latvijā (darot to jebkādu, pat labi domātu iemeslu dēļ), sastopas ar sev jaunu parādību — sajūtamu sabiedrības spiedienu un nosodījumu.

Latvijā vienmēr bijusi salīdzinoši maza, atvērta un iekļaujoša sabiedrība, kurā pret cittautiešiem daudzos jautājumos tiek izrādīta pat lielāka pretīmnākšana nekā pašiem pret savējiem. Attiecīgi tie, kas aicinājuši uz “īpašām atlaidēm” citu valstu pilsoņu labā, parasti sagaida pozitīvu atsaucību no latviešu puses visādos gadījumos — tā ir bijis gan ar apmaksātajām “migrantu mīlēšanas” kampaņām, par ko beigās neviens netika sodīts, gan vispārējo “kolektīvā latvieša” atbalstu ukraiņu bēgļiem, kas notiek pat bez nekādām kampaņām.

Pašreizējie aģitētāji par likuma grozījumu mīkstināšanu vai atcelšanu, pieprasot arvien lielākas tiesības Krievijas Federācijas pilsoņiem nekārtot latviešu valodas eksāmenus vai nenosūtīt atpakaļ uz Krieviju tos, kam beigsies uzturēšanās atļauja, sastopas ar iepriekš reti sadzirdamo “kolektīvo latvieti”, kurš ir nolēmis — agresorvalsts pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, bet nerunās latviski, te vairs nebūs, ko darīt.

Pašreizējie iebildumu cēlāji un kampaņotāji pret valsts valodas pārbaudēm Krievijas pilsoņiem riskē ne jau ar to, ka soctīklos viņus nolamās par “krievinātājiem”, “noderīgajiem idiotiem” vai tamlīdzīgi. Nē, viņi vienā brīdī var nonākt “vēstures mēslainē”, kur pievienosies tādiem personāžiem kā, piemēram, Jānim Jurkānam — agrākajam pasniedzējam, ārlietu ministram, Saeimas deputātam, frakcijas līderim un kam tik vēl ne, kurš aizvadījis (pēc visiem formālajiem parametriem) izcilu politisko un sabiedrisko karjeru, taču metaforiskajam “kolektīvajam latvietim” asociējas tikai ar nodevīgiem aicinājumiem uz “ciešāku sadarbību ar Austrumu partneriem ” un par ko visiem pārējiem gandarījums, ka tas beigās nav noticis.

Protams, šodienas debatēs ikviens var ieņemt tādu vai citādu viedokli un pievilkt arvien jaunus argumentus, kāpēc esot jāsamazina eksāmena kārtotāju vecums: pensionāriem — tīri objektīvi — esot pagrūtāk mācīties valodas; no potenciālās izraidīšanas daudziem rodoties tāds stress, ka slikti rezultāti; pilsonības eksāmenā pretendentiem pēc 65 gadiem jau tagad netiekot prasīta eksāmena rakstiskā daļa, utt. Iepriekšējās desmitgadēs šādi iebildumi, kā likums, saņēma izpratni no visnotaļ mierīgā “kolektīvā latvieša” puses — sevišķi, ja tos vēl izteica kādi no “savējiem”.

Tomēr tagad, pēc Bučas, pēc Irpiņas, pēc Izjumas un visām citām šausmu ziņām no Krievijas okupētajiem apgabaliem Ukrainā, pēc ziņām par vietējās vates uzbrukumiem latviešiem šādi aicinājumi jau nozīmē nonākt tiešā pretrunā ar “kolektīvo latvieti”. Attiecībā uz agresorvalsts attiecībām ar mūsu valsts valodu “kolektīvais latvietis” piedāvā katram Krievijas Federācijas pilsonim Latvijā individuālu izvēli: “Mācies vai vācies!”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...