Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi, kas noderīgi labākajā gadījumā diskusijas dažādošanai — tomēr pa ilgiem laikiem vienreiz redzams, ko domā “kolektīvais latvietis”. Bet vai mums pašiem tas šķitīs pieņemami?

Eiropai sagremojot notikumu pārmaiņas, kas radušās Krievijas pilnmēroga iebrukuma rezultātā Ukrainā, dažādos viedokļos un komentāros parādījās apzīmējums “kolektīvie Rietumi” (ar to domājot vispārējo sabiedrisko konsensu Eiropas Savienības un NATO valstīs attiecībā uz to, ka jāpabalsta Ukraina), un vienlaikus parādījās arī nedaudz ironiskais nosaukums “kolektīvais Putins” — ar to domājot Krievijas iedzīvotāju vairākumu, kam acīmredzot tomēr Putina valdīšana kaut kādā mērā šķiet pieņemama, jo impēriskuma, šovinisma un iekarojumu idejas Krievijā arvien ir populāras.

Ko domā “kolektīvais ukrainis”, tas nevienam nav jāskaidro — jāsakauj Krievija, un jāintegrējas Rietumos, vienlaikus atjaunojot savu valsti no postījumiem un sodot vainīgos par kara izraisīšanu un kara noziegumiem . Savukārt “kolektīvais baltkrievs” ir nospriedis nepalīdzēt agresoram (no viņu viedokļa skatoties — kāpēc gan Putins varētu iedomāties, ka baltkrieviem to būtu jādara?!), visos veidos izvairoties no mēģinājumiem karā tieši iesaistīt arī Baltkrieviju. Paradoksālā kārtā tur saskan gan Lukašenko aprindu, gan tautas nostāja.

Šādi plaši vispārinājumi drīzāk jāuztver kā metaforas, nevis strikti definējami termini, tomēr sabiedriskajās debatēs reizēm var pielietot arī šādus izteicienus, jo tie ļauj paraudzīties uz notikumiem un to cēloņiem no citāda skatapunkta.

Kas noved mūs pie loģiskā jautājuma: ja pielietojam šādu vispārinājuma pieeju, ko tad nolēmis metaforiskais “kolektīvais latvietis”?

Tautas vairākums pauda vienotu mērķi Atmodas laikā, kad bija jāsagrauj komunistu dikatūra, totalitārisms un PSRS, tāpat vēlāk “kolektīvais latvietis” tik lielā mērā atbalstīja Latvijas atgriešanos Rietumu sabiedrībā, starptautiskajās institūcijās un brīvā tirgus ekonomikā, ka atlikušie procenti ar nostaļģētājiem pēc PSRS savu nostāju pat vienoti noformulēt nespēja. Taču pēdējos divdesmit gados šāds “kolektīvais latvietis” vairs nav savu pārliecību demonstrējis, arī ekonomisko krīžu laikā ne, jo kopumā dzīve gājusi ja ne vienmēr uz augšu, tad vismaz uz priekšu.

Šobrīd atkal ir novērojams jautājums, kurā sāk izpausties “kolektīvā latvieša” nostāja, un šis jautājums ir neviens cits kā valsts valodas jautājums.

Īsos vārdos var teikt — “kolektīvais latvietis” ir nolēmis, ka vienreiz pietiek auklēties ar valsts valodas nepratējiem, ar prasībām latviešiem zināt krievu valodu, lai dabūtu darbu, ar krievu skolām un krievu svešvalodas mācīšanu latviešu bērniem. Pietiek auklēties pat ar tiem, kas joprojām grib auklēties ar valsts valodas nepratējiem.

“Kolektīvais latvietis” vienlaikus negrib nevienam neko uzspiest, tāpēc piedāvā izvēli Krievijas Federācijas pilsoņiem: vai nu beidzot sāc mācīties valodu, nokārto pārbaudi un dzīvo mierīgi tālāk, vai arī brauc prom uz savu dzimteni, kuras pilsonis (un nevis mūsu valsts pilsonis) tu esi. “Kolektīvais latvietis” tādā ziņā piedāvā izvēli, nevis diktātu.

No tā izriet nākamais novērojums: tie, kas joprojām cenšas atvieglot Krievijas pilsoņu stāvokli Latvijā (darot to jebkādu, pat labi domātu iemeslu dēļ), sastopas ar sev jaunu parādību — sajūtamu sabiedrības spiedienu un nosodījumu.

Latvijā vienmēr bijusi salīdzinoši maza, atvērta un iekļaujoša sabiedrība, kurā pret cittautiešiem daudzos jautājumos tiek izrādīta pat lielāka pretīmnākšana nekā pašiem pret savējiem. Attiecīgi tie, kas aicinājuši uz “īpašām atlaidēm” citu valstu pilsoņu labā, parasti sagaida pozitīvu atsaucību no latviešu puses visādos gadījumos — tā ir bijis gan ar apmaksātajām “migrantu mīlēšanas” kampaņām, par ko beigās neviens netika sodīts, gan vispārējo “kolektīvā latvieša” atbalstu ukraiņu bēgļiem, kas notiek pat bez nekādām kampaņām.

Pašreizējie aģitētāji par likuma grozījumu mīkstināšanu vai atcelšanu, pieprasot arvien lielākas tiesības Krievijas Federācijas pilsoņiem nekārtot latviešu valodas eksāmenus vai nenosūtīt atpakaļ uz Krieviju tos, kam beigsies uzturēšanās atļauja, sastopas ar iepriekš reti sadzirdamo “kolektīvo latvieti”, kurš ir nolēmis — agresorvalsts pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, bet nerunās latviski, te vairs nebūs, ko darīt.

Pašreizējie iebildumu cēlāji un kampaņotāji pret valsts valodas pārbaudēm Krievijas pilsoņiem riskē ne jau ar to, ka soctīklos viņus nolamās par “krievinātājiem”, “noderīgajiem idiotiem” vai tamlīdzīgi. Nē, viņi vienā brīdī var nonākt “vēstures mēslainē”, kur pievienosies tādiem personāžiem kā, piemēram, Jānim Jurkānam — agrākajam pasniedzējam, ārlietu ministram, Saeimas deputātam, frakcijas līderim un kam tik vēl ne, kurš aizvadījis (pēc visiem formālajiem parametriem) izcilu politisko un sabiedrisko karjeru, taču metaforiskajam “kolektīvajam latvietim” asociējas tikai ar nodevīgiem aicinājumiem uz “ciešāku sadarbību ar Austrumu partneriem ” un par ko visiem pārējiem gandarījums, ka tas beigās nav noticis.

Protams, šodienas debatēs ikviens var ieņemt tādu vai citādu viedokli un pievilkt arvien jaunus argumentus, kāpēc esot jāsamazina eksāmena kārtotāju vecums: pensionāriem — tīri objektīvi — esot pagrūtāk mācīties valodas; no potenciālās izraidīšanas daudziem rodoties tāds stress, ka slikti rezultāti; pilsonības eksāmenā pretendentiem pēc 65 gadiem jau tagad netiekot prasīta eksāmena rakstiskā daļa, utt. Iepriekšējās desmitgadēs šādi iebildumi, kā likums, saņēma izpratni no visnotaļ mierīgā “kolektīvā latvieša” puses — sevišķi, ja tos vēl izteica kādi no “savējiem”.

Tomēr tagad, pēc Bučas, pēc Irpiņas, pēc Izjumas un visām citām šausmu ziņām no Krievijas okupētajiem apgabaliem Ukrainā, pēc ziņām par vietējās vates uzbrukumiem latviešiem šādi aicinājumi jau nozīmē nonākt tiešā pretrunā ar “kolektīvo latvieti”. Attiecībā uz agresorvalsts attiecībām ar mūsu valsts valodu “kolektīvais latvietis” piedāvā katram Krievijas Federācijas pilsonim Latvijā individuālu izvēli: “Mācies vai vācies!”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

FotoKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Lasīt visu...

21

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

FotoEs te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Lasīt visu...

21

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

FotoZaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

FotoPar ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....