Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reaģējot uz partiju apvienību "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!" deputātu parakstīto un Saeimas prezidijā iesniegto Dzīvesbiedru likumprojektu, 39 nevalstiskās organizācijas un vairākas privātpersonas ir aicinājušas Saeimas deputātus balsot pret to.1

Lai saprastu par ko tiek runāts Dzīvesbiedru likumprojektā (turpmāk – Likumprojekts), iepazinos ar to Saeimas mājas lapā: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/6D2C3656A76BE9DFC225841D003624FA?OpenDocument

Iesākumā – Likumprojekts nav pārāk apjomīgs, četras nodaļas, kurās kopumā ir tikai 14 panti.

Sākumā tiek sniegts terminu skaidrojums, un kā atslēgas termins uzskatāms vārda “Dzīvesbiedrs” skaidrojums. Pēc likumprojekta autoru domām “Dzīvesbiedri” ir divas fiziskas personas, kuru starpā ir cieša sociāla saikne ar mērķi rūpēties vienam par otru un kuru starpā ir noslēgts dzīvesbiedru līgums.

Savukārt paskatot vārda “dzīvesbiedrs” skaidrojumu var atrast divus variantus. Pirmais - Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.2 Otrais, ja tiek runāts par faktisko dzīvesbiedru, tad - faktiskais dzīvesbiedrs; konkubināta partneris (PIEĻAUJAMS); kopdzīves partneris3 Ja skatāmies pirmo variantu, tad sanāk, ka termins “dzīvesbiedrs” ir laulības institūta ikdienišķs apzīmējums, jebšu sinonīms vārdiem “laulātais vai laulātā”.

Otrā varianta gadījumā nepārprotami top skaidrs, ka Likumprojekts idejiski ir vērsts viendzimuma attiecību juridiskai nostiprināšanai.

Likumprojekta anotācijā tiek minēts: Šobrīd valsts neaizsargā visas faktiskās ģimenes, tai skaitā divas fiziskas personas, kuru starpā ir cieša sociāla saikne, ar mērķi rūpēties vienam par otru, lai gan sabiedrībā ir atbalsts apzīmējuma “ģimene” attiecināšanai arī uz divu cilvēku faktisku savienību. Kā liecina 2018.gada SKDS dati, 63% respondentu atbalsta vai pilnībā atbalsta šo apgalvojumu.

Sākumā apskatīšu jēdziena “ģimene” saturisko piepildījumu. Tas veidojas kā no Latvijas Republikas Satversmes 110.panta: Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.4 Savukārt Civillikuma 84.pants nosaka: Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību.5 Līdz ar to secināms, ka ģimene veidojas laulības rezultātā starp sievieti un vīrieti. Civillikuma 85.pants atsedz vēl precīzāk: Ģimenes kopdzīves kārtošanā abiem laulātajiem ir vienādas tiesības.6 Tādējādi arī vārda “kopdzīve” sasaistās kā ar ģimenes, tā arī laulību institūtu.

Ne mazāk izšķirošu lomu spēlē Latvijas Republikas Satversmes Preambulā minētais: Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.7

No preambulas arī izriet ģimenes vērtības, atbilstoši vispārcilvēciskām un kristīgām vērtībām. Par kristīgām vērtībām nekādu diskusiju nav, jo tur precīzi definēts kā ģimenes modelis, tā to vērtības. Savukārt runājot par vispārcilvēciskām, jāpaskatās nedaudz plašāk, proti, būtībā. Faktiski ikkatra cilvēka uzdevums, lai cik tas banāli neskanētu, ir atstāt aiz sevis pēcnācējus, jo pretējā gadījumā cilvēce izzudīs kā tāda.

Tādējādi, saliekot šo visu kopā, ir skaidrs, ka bez kardinālām normatīvo aktu pārmaiņām nav iespējams paplašināt ģimenes jēdzienu un modeli. Līdz ar to jau pašos pamatos Likumprojekts ir neatbilstošs augstāka spēka normatīvajiem aktiem.

Pievēršoties saturam – Likumprojekts ir vispārināts, vairāk regulē jautājumu par dzīvesbiedra līguma procesuālo, ne saturisko pusi.

Kaut Likumprojekta anotācijā ir kā piemēri minētas autoru problemātiskākās jomas: nekustamā īpašuma mantošana, nekustamā īpašuma atsavināšana, pacienta tiesības u.tt., Likumprojektā nav atrunāta tā piemērošana konkrētajos gadījumos. Reizē ar Likumprojektu netiek pieteikti vai iezīmēti potenciālie grozījumi pārējos normatīvajos aktos. Tādējādi, skatoties no juridiskās puses, – nekas vairāk kā deklaratīvs priekšlikums nesanāk. Īpaši, ka bez grozījumiem vairākos citos likumos, reālā dzīvē ieviest plānoto nav iespējams.

Īsumā:

Vārdu “ģimene” saturisko piepildījumu un tā ietvaru sniedz kā Latvijas Republikas Satversme, tā arī Civillikums, un bez iepriekš minēto normatīvo aktu grozījumiem nekādi paplašinājumi nesanāks.

Publiskajā telpā NAV atrodami nekādi SKDS aptaujas dati, kuri apstiprinātu Likumprojekta autoru teikto, tā arī autori atsaucēs nav iekļāvuši saiti uz šādiem aptaujas datiem. Jāatzīmē, ka anotācijā ir veiktas vairākas atsauces, bet tieši uz šo apgalvojumu gan nav.

Labi, bet pēc būtības - vai tik tiešām ir nepieciešams vēl kaut kāds atsevišķs normatīvais regulējums?

Sāksim skatīt pašos pamatos – kā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, tā arī vēsturiski veidojošās tradīcijas ir vērstas uz to, ka par attiecībām Latvijas Republikā tiek uzskatītas tikai attiecības starp sievieti un vīrieti. Pie tā pieturēsimies. Ja kādam tas nepatīk, tā jau viņu problēma. Arī kopdzīve tās dziļākajā izpratnē saprotama kopā dzīvošana vīrietim un sievietei un kopīgu bērnu radīšana. Šis jautājums nav apspriežams, jo pretējā gadījumā drīz kāds sāks skandināt, ka viņam ir cieša sociāla saikne ar viņa sunīti. Tad nu respektējiet, pieņemiet un atbalstiet.

Līdz ar to varam runāt tikai par tiesiskām sekām vai problemātiku attiecību reģistrācijā vai nereģistrācijā starp vīrieti un sievieti.

Jebkuru attiecību reģistrācija ir tikai un vienīgi attiecībās saistīto personu brīva izvēle. Katra reģistrācija vai nereģistrācija aiz sevis slēpj kā tiesību, tā arī pienākumu apjomu.

Neuzņemoties pienākumus, ir pretdabiski pretendēt arī uz tiesībām. Tieši tāpat arī ir otrādi. Tādējādi – nav nekāda pamata satraukties par tiem, kuri nevēlas reģistrēt savas attiecības (laulība).

Tādējādi juridiski un es pat teiktu arī morāli – nekāds Dzīvesbiedru likums nav vajadzīgs.

Tad nu jāpāriet pie šī raksta virsraksta otrās daļas kā secinājuma – kārtējais mēģinājums par visu varīti uzspiest sabiedrībai viendzimuma attiecību modeli. Tas nekas, ka tas pašos pamatos ir pretdabisks. Savā ziņā katrs var darīt, ko un kā grib, bet tad, lūdzu, neuzspiediet savu viedokli pārējiem un vēl vairāk, nevajag to padarīt kā normālu procesu un leģitimizēt normatīvajos aktos.

1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/dzivesbiedru-likuma-ideja-sadusmo-39-nevalstiskas-organizacijas-un-vairakus-macitajus.d?id=51205971

2 https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/DZ%C4%AAVESBIEDRS

3 http://termini.lza.lv/term.php?term=faktiskais%20dz%C4%ABvesbiedrs&list=dz%C4%ABvesbiedrs&lang=LV

4 https://likumi.lv/doc.php?id=57980

5 https://likumi.lv/doc.php?id=90223

6 Turpat

7 https://likumi.lv/doc.php?id=57980

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...