Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izglītība var būt bīstama dzīvībai. To var apgalvot bez mazākajām šaubām. Tas skan neticami. Bet tā ir realitāte. Izglītība var būt bīstama dzīvībai visdažādākajos izpausmes veidos.

Protams, vispopulārākais izpausmes veids ir militārais veids. Militārā izglītība ir bīstama dzīvībai. Ja kāds izvēlas militāro izglītību, tad viņam ir jārēķinās ar apdraudējumu dzīvībai. Izglītojot sevi militārajai karjerai, cilvēks sevi pakļauj dzīvības briesmām.

Dzīvībai bīstama ir ne tikai militārā izglītība. Zolitūdes traģēdijā bojā gāja glābšanas dienesta vīri. Apgūstot glābšanas izglītības programmu, šie vīri noteikti apzinājās savas izvēles bīstamību viņu dzīvībai.

Nākas novērot, ka dzīvībai bīstamā izglītība var būt divējāda. Pirmkārt, apzināti izvēlēta. Otrkārt, neapzināti izvēlēta.

Apzināti izvēlētajā dzīvībai bīstamajā izglītībā ietilpst īpašas zināšanas dzīvības aizstāvēšanai. Militārajā izglītībā māca maskēties, māca tuvcīņas paņēmienus, māca izvēlēties aizsardzībai piemērotus objektus utt. Savukārt glābšanas dienesta speciālistus māca ne tikai glābt citus, bet arī glābt pašiem sevi un savu dzīvību nepakļaut nevajadzīgam riskam.

Otrajā gadījumā tikai vēlāk atklājās izglītības bīstamība. Cilvēks apzināti neizvēlējās dzīvībai bīstamo izglītību. Viņš nevēlējās kļūt karavīrs, gruvešos iesprostoto cilvēku glābējs. Tomēr vēlāk izrādījās, ka viņa izglītība ir ne mazāk bīstama kā karavīra un glābšanas dienesta speciālista izglītība.

  Neapzināti izvēlētā dzīvībai bīstamā izglītība attiecas uz visplašākajām ļaužu masām. Cilvēki nav izvēlējušies dzīvībai bīstamu izglītību. Tomēr atklājas, ka viņu izglītība apdraud dzīvību. Šajā izglītībā neietilpst īpašas zināšanas dzīvības aizstāvēšanai.

Teiksim, žurnālistikas studentus Rīgā, Lomonosova ielā neapmāca apieties ar „gloku”, lai prastu aizstāvēt savu dzīvību pret Astoņkāja apdraudējumu, ja jaunais žurnālists būs savās publikācijās atmaskojis organizēto noziedzību Latvijā. Žurnālistu izglītībā neietilpst pašaizsardzības līdzekļu un paņēmienu studijas. Tomēr viņu izglītība ir tāda, ka apdraud dzīvību ne tikai saskarsmē ar Astoņkāji. Viņu izglītība pati par sevi ir dzīvībai bīstama neatkarīgi no tā, vai mācīja jeb nemācīja apieties ar „gloku”.

Lieta ir tā, ka pēcpadomju Latvijas izglītība ir kļuvusi dzīvībai bīstama ne tikai žurnālistikā. Mūsu skolās un augstskolās iegūtā izglītība zināšanu visā spektrā sāk apdraudēt cilvēku dzīvību. Turklāt runa nav par militāro vai kāda cita veida profesionālo izglītību, kurai potenciāli piemīt noteikts apdraudējums dzīvībai. Runa ir par „parasto” izglītību, gatavojot kadrus visdažādākajās miera laika profesijās. Dzīvībai bīstama ir kļuvusi t.s. formālā izglītība, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes.

Domājams, visvieglāk ir saprast, ka izglītība var izraisīt garīgo nāvi. To saprot katrs. Pret šo atziņu ir grūti kaut ko iebilst. Visi saprot, ka var būt tāda izglītība, kas neko nedod cilvēka garam un prātam. Izglītība nav spējīga stimulēt garīgumu, prāta atvērtību un aktivitāti. Izglītība nomāc cilvēku, padara viņu intelektuāli un morāli pasīvu. Cilvēks kļūst kūtrs, bezdarbīgs, neaktīvs. Viņš pārstāj papildināt zināšanas, domāt, analizēt, vērtēt. Padomju izglītībā cilvēku novest līdz garīgajai nāvei, manuprāt, spēja priekšmeti, kuri bija veltīti sabiedrības mācībai, partijas vēsturei, dialektiskajam un vēsturiskajam materiālismam, zinātniskajam komunismam.

Domājams, visgrūtāk ir saprast, ka izglītība var izraisīt fizisko nāvi. Tam ne katrs gribēs ticēt. Bet tā ir taisnība. Izglītība var izraisīt ne tikai garīgo nāvi, bet arī fizisko nāvi. „Parastajai” izglītībai piemīt tādas itin kā neticamas spējas.

Iespējams, vissaprotamākais piemērs ir dzīvības zaudēšana nacionālajā konfliktā. Nacionālie konflikti var beigties traģiski. To zina katrs. Cilvēkus var nogalināt pat tā dēvēto sadzīves nacionālo konfliktu laikā, nemaz jau nerunājot par bruņoto sadursmi starp relatīvi lielām nacionālajām grupām.

Nacionālo konfliktu traģiskā iznākuma iemesli mēdz būt dažādi. Viens no galvenajiem iemesliem ir izglītība. Šajos traģiskajos gadījumos izglītība ir viens no galvenajiem iemesliem dzīvības zaudēšanai. Tikai šo iemeslu visretāk nosauc attiecīgā nacionālā konflikta analīzē. Parasti min sliktos dzīves apstākļus, sociālo marginalizāciju, cittautiešu etnisko grupu administratīvo un juridisko apspiestību. Izglītību kā iemeslu visbiežāk nefiksē. Tas nav pareizi.

Izglītībai nacionālo attiecību veidošanā ir milzīga nozīme. Tas ļoti nopietni attiecās uz pēcpadomju Latvijas izglītību. Ja latviešu atvasei formālās izglītības visās pakāpēs dienu no dienas un turklāt vairākas reizes dienā skolotāji vai pasniedzēji „borē” kaut ko naidīgu pret „krieviem”, tad tādas izglītības rezultāts jaunajam cilvēkam var būt letāls rezultāts. Izglītība ir izskolojusi šovinistu. Izglītība ir jaunajā latvietī iepotējusi krievu tautas un Krievijas valsts naidīgu apsmiešanu. Jaunais latvietis dziļi nicina krievus, krievu valstsvīrus, krievu kultūru. Viņš ar to lepojās un katrā izdevīgā brīdī demonstratīvi izrāda savu nicinājumu. Nav grūti iztēloties, ar ko tas reiz var beigties. Pēcpadomju Latvijā tādi gadījumi ir bijuši. Tajā skaitā mācību iestādēs. Dzīvībai bīstamā izglītība svinēja uzvaru. Traģisku uzvaru.

Dzīvības apdraudējumu izraisa ne tikai šovinisma klātbūtne izglītībā. Šodienas Latvijā dzīvības apdraudējumu izraisa izglītības sniegtās zināšanas vispār. Burtiski katru dienu mūsu publiskajā telpā nākas tikties ar neiedomājami kroplām zināšanām. Tās izplata „politiķi”, „viedokļu” autori, nozaru eksperti, sabiedrisko organizāciju aktīvisti, radošā inteliģence savos portālos un personīgajos saitos. Neiedomājami kroplu zināšanu pārpilnība ir sociālajos tīklos un interneta publikāciju komentāros.

Patiesībā mūsu publiskajā telpā sastopamās nenormālās zināšanas nemaz nedrīkst saukt par zināšanām. Jāizdomā cits apzīmējums. Nākas tikties ar kaut ko tādu, kas atbaida, grūtsirdīgi nomāc, izraisa dziļu neizpratni, šausmas. Taču pats drūmākais – liek domāt par dzīvībai bīstamo izglītību.

Mūsu izglītība ir kļuvusi dzīvībai bīstama. Emocionālu līdzjūtību gribas izteikt vecākiem, kuru bērni pašlaik mācās, studē, bet drīz mācīsies, studēs viņu mazbērni. Izglītība ir kļuvusi bērnu un mazbērnu apdraudējums. Ne visiem ir iespējams iekārtot savas atvases ārzemju skolās un universitātēs.

Visticamākais, grūti ir saprast, kā neiedomājami kroplās zināšanas apdraud dzīvību. Apdraud garīgo dzīvību. Tas ir skaidrs. Bet kādā veidā apdraud fizisko dzīvību? Tas nav skaidrs.

Faktiski viss ir ļoti vienkārši. Cilvēks ar neiedomājami kroplām zināšanām nevar atrast vietu dzīvē. Viņu neņem darbā, no viņa visi novēršas kā no spitālības. Viņa zināšanas var izsmiet medijos. Tas viss var viņā izraisīt dziļu depresiju, kas var novest līdz pašnāvībai. Viņš var pievienoties alkoholiķu, narkomānu, „bomžu” kārtai un kādā ziemas aukstā naktī kaut kur nosalt.

Tik tikko minētajai iespējamībai nebūt visi gribēs ticēt. Negribēs ticēt tāpēc, ka pie mums ir iespējams iekārtoties dzīvē jaunatnei ar neiedomājami kroplām zināšanām. Tas ir šausmīgi. Šausmīgi ir tas, ka izglītība ir kļuvusi dzīvībai bīstama. Vēl šausmīgāk ir tas, ka neiedomājami kroplās zināšanas tiek sociāli akceptētas. Nevienu tas nesatrauc. Tas nesatrauc darba devējus, darba biedrus, vecākus, valdību, pašvaldības. Par to uzskatāmi liecina publikācijas medijos. To autori atspoguļo nenormālas zināšanas, norādot savus skaistos amatus valsts iestādēs, sabiedriskajās organizācijās, augstskolās, bankās, firmās. Nevar būt ne mazāko šaubu, ka cilvēks ar nenormālām zināšanām pie mums var atrast darbu un turklāt var atrast labu darbu.

Bet Latvijā tā nav bijis vienmēr. Latvijā vēl dzīvo cilvēki, kuri to apstiprinās. Kādreiz Latvijā ne tikai amatpersonas, bet visi izglītotie cilvēki pareizi zināja, kas ir pasaules uzskats, kultūra, ideoloģija, demokrātija, konservatīvisms, liberālisms, sociālisms, fašisms, nacisms, informācijas karš, aukstais karš, ģeopolitika, stratēģija, taktika, māksla, estētika, ētika, feminisms, tauta, nācija, identitāte, mentalitāte, politika, šķira, sociālā grupa, personība, intelekts, vērtības, normas. Minu tikai daļu no neiedomājami kropli lietotajiem jēdzieniem pēcpadomju Latvijas publiskajā telpā.

Varu nosaukt daudzus „sabiedrībā plaši pazīstamus cilvēkus”, kuri regulāri medijos apliecina neiedomājami kroplas zināšanas. Viņu „publicitāte” nekad nav bez ārprātīgām aplamībām jēdzienu un konceptuālo atziņu lietojumā. Tā tas, piemēram, ir I.Rībenas, V.Poriņas, S. Āboltiņas, J.Urbanoviča „publicitātē”.

Viena no visjaunākajām neiedomājamām kroplībām ir „sieviešu šķira” un „vīriešu šķira”. Vēloties modīgi nolīdzināt abu „šķiru” objektīvās atšķirības, nesen bija lasāms šāds mežonīgs viedoklis: „Manā skatījumā dzimums ir loma, kuru spēlējam sabiedrībā. Vecāki un sabiedrība apzināti vai neapzināti mums iemāca pareizos lomas spēles noteikumus un mēs dzīves laikā tiem sekojam”.

Manuprāt, ar to pilnīgi pietiek, lai tādas neiedomājamas kroplības „prezentieriem” būtu milzīgas problēmas dzīvē. Tā ir kroplība, kura noteikti apdraud dzīvību. Šīs kroplības autori savā tekstā pamāca valdību, sabiedrību. Tātad teksta autoru pašapziņa atrodas kalngalā. Viņi ir pārliecināti par savu zināšanu pareizību. Svētā pārliecībā par savu zināšanu pareizību viņi no savas pašapziņas kalngala augstprātīgi noraugās uz pārējiem cilvēkiem un turklāt komandē pārējos cilvēkus. Viņi nesaprot, ka izplata šausmīgas aplamības. To nesaprot arī viņu līdzgaitnieki. Par abām „šķirām” rakstīja kādas varenas sabiedriskās organizācijas vadītāji.

Dzīvībai bīstamās izglītības sekas, noprotams, var būt divējādas. Latvijas izglītība apdraud tikai to jauniešu dzīvību, kuri dosies strādāt uz citām valstīm. Ar Latvijā iegūtajām zināšanām ārzemēs viņiem var būt grandiozas problēmas.

Krasi savādākā stāvoklī atrodas palicēji Latvijā. Šeit nevienu neuztrauc „sieviešu šķira” un „vīriešu šķira”. Mūsdienu Latvijā neiedomājamās kroplības neapdraud ne garīgo dzīvību, ne fizisko dzīvību.

Patiesībā tā nav pirmā reize, kad latvis aprod ar kaut ko neiedomājami kroplu. Pēcpadomju gados vispirms aprada ar kroplo latviešu valodu. Sākumā deputātu runās Bruņinieku namā, bet visai drīz arī laikrakstu slejās, TV un radio valodā. Savukārt internets jau tūlīt lepojās ar slengu.

Tagad latvis aprod ar neiedomājami kroplām zināšanām. Liekas, jau ir pilnā mērā apradis. Liela daļa no latvjiem nemaz nezina, ka viņiem ir neiedomājami kroplas zināšanas. Ja pret kroplo valodu sabiedrība vairākus gadus enerģiski protestēja, tad pret kroplajām zināšanām nekādi publiskie protesti nav sastopami. Iespējams, sabiedrība nevēlas atkal piedzīvot zaudējumu divkaujā ar obskurantismu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

FotoViss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums tam ir jāpieliek punkts. Jūs neesat idioti vai mazi bērni, kam kāda Viņķele vai Kariņš noteiks, kā Jums rūpēties par Jūsu veselību. Viņi Jums nenoteiks, vai satikt omi un taisīt dzimšanas dienas ballīti ir slikti.
Lasīt visu...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

21

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

13

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

21

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...