Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu, izsludinot Latvijā fotokonkursu ar mērķi doties dabā speciāli meklēt un fotografēt gan lāču atstātus nospiedumus, pēdas, gan lāču mātes ar mazuļiem vai mazuļus vienus pašus, gan lāču tēviņus.

Biedrības uzskata, ka iniciatīva pievienoties kaimiņvalsts igauņu aktivitātei ar nosaukumu “Lācis mūsu kaimiņš” nav savietojama, pirmkārt, ar Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus arctos) aizsardzības mērķa izpratni un tā īstenošanas atbildīgu rīcību; otrkārt, ar Latvijas sabiedrības informētības līmeni, izpratni par šī lielā plēsēja uzvedību, dzīvesveidu, sugas ekoloģiskajām vajadzībām un tās dzīvotņu aizsardzību; un treškārt, kopumā ar Latvijas sabiedrības brieduma pakāpi respektēt šī lielā plēsēja dzīves telpu, izpratni par aizsardzības statusa nozīmi praksē, kas ir atšķirīgs no kaimiņvalsts Igaunijas.

Šāds aicinājums vērtējams kā galēji bezatbildīgs solis, kas nav savietojams ar Latvijas sabiedrības sagatavotības līmeni sastapties ar savā dabiskajā dzīves vidē atgriezušos lielo plēsēju, kurš iztraucēts vai neapdomīgi izaicināts no cilvēka, var kļūt tam bīstams.

Par nepieciešamo sabiedrības izglītošanu un sagatavotību Latvijā diemžēl ilgstoši nav rūpējušās tās atbildīgās valsts iestādes, kurām tas ar likumu noteikts kā pienākums. Diemžēl arī par šādu fotosesiju riskiem un neprognozējamām sekām neviena no valsts institūcijām atbildību nav uzņēmusies.

Par sugu aizsardzību atbildīgās Latvijas valsts institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM – attēlā tās vadītājs Artūrs Toms Plešs) un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau laikā no 2021.gada rudens līdz 2022.gada 1.aprīlim atklāti nodemonstrējušas savu neprofesionalitāti augstākajā aizsardzības statusā esošā lielā plēsēja brūnā lāča (Ursus arctos) sugas pārvaldībā, veicot pieauguša dzīvnieka vecumu nesasnieguša indivīda preventīvu nogalināšanu eitanāzijas veidā, tādējādi apliecinot visai sabiedrībai, ka lācis tām nav ne gaidīts, ne vēlams, ne arī aizsargājams dzīvnieks. Tieši pretēji - lācis mūsu vidē tām ir neaicināts, negribēts kaimiņš un nevajadzīgs slogs. Būtiski, ka nogalinātais dzīvnieks nevienu cilvēku nebija ne apdraudējis, ne arī kādam mēģinājis uzbrukt.

Notikums ar Gulbenes – Valkas lācēniem neilgā laika posmā izgaismoja virkni valstī savlaicīgi nerisinātu un ielaistu problēmu aizsargājamo savvaļas sugu pārvaldībā - kritiski nepieciešamās infrastruktūras – pagaidu novietnes savvaļas dzīvniekiem trūkumu, neīstenotos sabiedrības izglītošanas pasākumus, rīcības mehānisma trūkumu apdraudētā dzīvnieka aizsargāšanai no bezatbildīgiem cilvēkiem, kā arī rīcības modeļu trūkumu cilvēku drošības pārvaldībā. Šīs problēmas, diemžēl, nav novērstas līdz pat šim brīdim. Neskatoties uz to, VARAM pakļautībā esošais Latvijas Nacionālais dabas muzejs atļāvies eksperimentēt ar sabiedrību, neizvērtējot riskus un neuzņemoties nekādu atbildību par iespējamām nopietnām sekām. Jājautā, vai mūsu sabiedrībai ar viena lācēna eitanāziju vēl nepietiek?

Diemžēl paļāvību atklātai un labai mūsu sabiedrības vērtīgā un aizsargājamā dabas resursa pārvaldībai valstī nestiprina arī fakts, ka par dabas aizsardzību atbildīgā  DAP Orhūsas konvenciju nerespektē un biedrības “Animal Rights Association B.&T.” lūgums izdot tai iestādes lēmumu par lācēna eitanāziju bijis jāpārsūdz jau vairākās tiesu instancēs.

* Biedrības un nodibinājumi “Animal Rights Association B.&T.”, “Latvijas ainavas”, “dzīvniekupolicija.lv, “Vidzemes ķepas”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...