Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ko tagad sacīšu, manā prātā un sajūtās brieda jau diezgan sen. Acīmredzot ir pienācis laiks, lai to pateiktu. Pienācis laiks atvadīties.

Visa mūža garumā mana lielā un bezgalīgā mīlestība ir bijusi daba un dzīvnieki. Pēdējos astoņus gadus esmu veltījusi dzīvnieku aizsardzībai, atdodot šai sirdslietai savas mājas, savus līdzekļus un savus spēkus. Varbūt tieši tāpēc mūsmājās nokļuvušie dzīvnieki vienmēr ir jutušies laimīgi, mīlēti un vajadzīgi.

Pa šiem gadiem esmu gan mēģinājusi strādāt, lai cilvēkus izglītotu, gan cīnījusies ar stulbu un vēl stulbāku saimnieku rīcības sekām. Pret stulbumu cīnīties ir iespējams. Bet cīņa pret anormālo korumpētību un patvaļu valsts iestādēs, ar ko pēdējā pusgada laikā nācies saskarties, domāju, visiem dzīvnieku tiesību aizstāvjiem, pats par sevi saprotams, ir bezjēdzīga. Kā saka: “Protiv sistemi ņe poprjoš!”

Jau labu laiku dzīvnieku tiesību aktīvisti Latvijā tiek brutāli un zemiski nīcināti, lai panāktu tā dēvēto high-kill patversmju absolūtu uzvaru. Tas taču ļaus bez sirdsapziņas pārmetumiem un tīrām rociņām slepkavot visus, kas neatbilst mājdzīvnieka ideālajam modelim – balts, pūkains, zemāks par zāli, parocīgs – tas ir perspektīvs mājdzīvnieks. Visi pārējie ir likvidējami atkritumi, kuru vieta ir konteineros, nevis sabiedrībā.

Turklāt PAR mājdzīvnieku eitanāzijas maksimizēšanu viskaislīgāk cīnās klimaktēriskā sindroma mocītu kundzīšu grupa, kuras pašas nu nekādi neatbilst sabiedrībā pieņemtajam standartam 90-60-90. Vai tiešām jums, dāmas, šķiet, ka jūsu 100+ kg celulīta ir kas tāds, kas sabiedrībai panesams vieglāk nekā, piemēram, pieticīga izskata suncis vai mincis bez acs? Manuprāt, cilvēka paša trūkumi ir tie, kas ļauj saskatīt dvēseles burvību arī aiz necilas ārienes.

Pēdējā pusgada laikā, darbojoties Dzīvnieku aizsardzības likuma un Veterinārmedicīnas likuma grozījumu izstrādē, nācies pabūt vairākās iestādēs un ministrijās. Vēroju sejas un emocijas. No vienas puses - gaišas, nogurušas, tomēr entuziasma un cerību pilnas dzīvniekmīļu acis, bet iepretim – kantoržurku pelēkie un vienaldzīgie ģīmji ar atsevišķiem dusmu izvirduma iestarpinājumiem.

Ziniet, kamēr valsts iestādēs dokumentus grauzīs kantoržurkas, kamēr lobiju diktēs tādas anomālijas kā atsevišķi vetārsti, kas aicina masveidā nogalināt dzīvniekus, nicinoši dēvējot tos par krančiem, kamēr labdarība tiks uztverta kā bizness un darbs, nevis vēlme palīdzēt, kamēr mājdzīvnieku vairošana būs finansiāli izdevīgs pasākums, mēs dzīvosim tieši tādā p....ā, kādā dzīvojam šobrīd.

Mēs, gluži tāpat kā es šobrīd, brīnīsimies, ko pīpē valsts dienesta darbinieki, lai safantazētu neesošu protokolu numurus, uz kuru pamata absolūti pretlikumīgi iekasēt sodus. Mēs slīgsim papīru kalnos, aiz tiem pazaudējot lielāko vērtību, kāda vien var būt, – dzīvību – gan cilvēka, gan dzīvnieka.. Mēs kļūsim par zombijiem, kuri pilda pavēles, rīkojumus, absurdas prasības, lai ierēdneļi uz mūsu rēķina pieštaukātu savas izspīlētās kabateles.

Es neesmu zombijs. Es neatbalstu biznesu ar dzīvniekiem. Es nereģistrēšu patversmi, ko man tik intensīvi uzspiež nu jau ar atklāti nelikumīgiem līdzekļiem. Man ir biedrība – LR likumdošanā noteikta LEGĀLA juridiska vienība. Mana vienīgā vēlme ir palīdzēt DZĪVNIEKU, nevis ierēdņu labturībai un labsajūtai.

Ja iestādēm, kuru tiešais uzdevums ir rūpēties par dzīvnieku labturību valstī, nav sagremojams tas, ka biedrībā dzīvnieki var dzīvot laimīgu, apmierinātu un brīnišķīgu dzīvi, nevis sēdēt patversmes krātiņā un gaidīt savu pēdējo stundiņu, tad ellē šādas iestādes!

MANA vienīgā rūpe ir un vienmēr paliks dzīvnieki.

Sirds delnā vairs nebūs. Un, lūdzu, nesakiet: “Andra, nepadodies!”. Es nepadodos. Mani nevar tik vienkārši salauzt. Es PIEKĀŠU šo sistēmu!

P.S. LŪDZU ATSAUKTIES JURISTU, KAS VARĒTU PALĪDZĒT CĪNĪTIES PRET IESTĀŽU PATVAĻU, KĀ ARĪ VARĒTU SNIEGT KONSULTĀCIJAS SAISTĪTOS JAUTĀJUMOS.

Paldies no sirds!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...