Dzīvojamo telpu īres likums atņems manas tiesības uz beztermiņa īres līgumu
Jeļena Girucka30.12.2017.
Komentāri (119)
Iesaki rakstu: 
Esmu denacionalizētā nama pirmsreformas īrniece, dzīvoju tajā no dzimšanas, strādāju, maksāju nodokļus. Ekonomikas ministrijas jaunais "Dzīvojamo telpu īres likums" aizskar manas intereses un tiesības vissliktākajā ziņā: tas atņems manas tiesības uz beztermiņa īres līgumu un liegs sagaidīt likumdevēja 1991. gada 30. oktobra lēmuma 4. punkta 2. apakšpunkta izpildījumu, kas līdz šim ir spēkā: "Līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām».”
Man ir sarakstes piemērs ar jaunā likuma autoru, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktoru Mārtiņu Auderu. Viņa attieksme pret tādiem denacionalizācijas ķīlniekiem, kā es - vienaldzība. Sabiedrības zināšanai par notiekošo lūdzu publicēt trīs dokumentus: mana 21.09.2017. vēstule M. Auderam un viņa 12.10.2017. atbilde, kā arī mana 10.11.2017. atbilde M. Auderam.
LR Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktoram M. Auderam: iesniegums
20.09.2017. publikācijā internetsaitā TVNET «Gandrīz sajuku prātā, kamēr atradu īres dzīvokli!» tās autore Evija Hauka sniedz informāciju, atsaucoties uz Jūsu vārdiem par to, ka "jaunais likums, kas ļaus pacelt īres maksu atbilstoši tirgus situācijai, ietekmēs apmēram 1000 rīdziniekus, kas dzīvo denacionalizētajās mājās un kuriem vajadzīgs pašvaldības atbalsts. Citur Latvijā denacionalizētajās mājās «veco īrnieku», kurus jaunā kārtība varētu traumēt, ir salīdzinoši mazāk nekā galvaspilsētā”.
Tā kā es esmu no tiem denacionalizēto namu īrniekiem, kurus neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa jau tagad traumē likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums" ar perspektīvu nekad nesaņemt likumdevēja noteikto kompensāciju valsts pieļautās diskriminācijas novēršanai (lūdzu nejaukt ar pašvaldības palīdzību maznodrošinātiem), kas radās salīdzinājumā ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem valsts piešķīra tiesības privatizēt īrējamo dzīvokli, lūdzu paskaidrot:
1. Uz kāda informācijas avota pamata Jūs paziņojāt žurnālistam par apmēram 1000 īrniekiem denacionalizētajos namos Rīgā, kuriem nepieciešama palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanai. Es zinu, ka šo īrnieku skaits ir daudz lielāks! Uzskatu, ka, izstrādājot tādu sabiedrībai nozīmīgo normatīvo aktu, Ekonomikas ministrijai ir jābalstās uz precīziem statistikas datiem, norādot informācijas avotu.
2. Kādēļ Ekonomikas ministrijas internetsaitā www.em.gov.lv Sabiedrības līdzdalības nodaļas Mājokļu politikas diskusiju dokumentos nav publicēti likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" un tā Anotācijas izlabojumi pēc apspriešanās ar sabiedrības pārstāvjiem, pēc sabiedrības iebildumu un priekšlikumu analīzes?
Pirms likumprojekts tiks nodots Ministru kabinetam, gribētos pārliecināties par kodoljautājumu - denacionalizēto namu īrnieku tiesībām uz beztermiņa īres līgumu. Vai tos atņems, aizbildinoties ar pelēkās ekonomikas apkarošanu? Kādēļ likumprojektā nav paredzēts izņēmums denacionalizēto namu īrniekiem ar beztermiņa īres līgumiem - līdz brīdim, kamēr tie nesaņem noteikto kompensāciju (municipālo dzīvokļi vai naudas summu mājokļa iegūšanai privatizētā dzīvokļa vietā) - tas neatturētu tirgus attīstību ar jauniem, nediskriminētiem īrniekiem.
Ar cieņu J. Girucka
Ekonomikas ministrija: par iesnieguma izskatīšanu
Ekonomikas ministrija ir izskatījusi Jūsu 2017.gada 28.septembra e-pasta vēstuli par likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”.
Informējam, ka vienlaikus ar likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” ir sagatavots arī šī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Anotācijā ir norādīts, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm kopējais denacionalizēto namu īrnieku (mājsaimniecību skaits) nav lielāks par 1500. Šāds mājsaimniecību skaits ir norādīts, ņemot vērā 2017.gada 1.septembrī Rīgā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai reģistrēto īrnieku skaitu (kopā 848 personas), Rīgas domes noteikto ienākumu līmeni, kuru sasniedzot var reģistrēties palīdzības saņemšanai, vidējo iespējamo denacionalizēto māju īrnieku vecumu, vidējo pensijas apmēru, citur Latvijā reģistrēto denacionalizēto īrnieku skaitu (118 personas) u.c. apstākļus.
Likumprojekta pārejas noteikumos ietvertais pienākumus noslēgt jaunu, likuma prasībām atbilstošu, t.sk. terminētu īres līgumu izriet no likumprojektā “Dzīvojamo telpu īres likums” ietvertās konceptuāli atšķirīgās pieejas attiecībā par īres līgumu saistošo spēku, kas ir balstīts uz līgumu brīvības principu. Proti, īres līgums visos gadījumos tiek slēgts uz izīrētāja un īrnieka brīvas vienošanās pamata. Tādēļ šī brīža sociālajā un ekonomiskajā situācijā ir pieļaujams ļaut prasīt izīrētājam pārskatīt tās tiesiskās attiecības, kuras nav uzņēmies viņš, bet, kas ir pārņemtas no izīrētāja, kurš saistības ir uzņēmies vēl pirms namīpašumu denacionalizācijas.
Vienlaikus informējam, ka likumprojektu ir plānots izsludināt š.g. 12.oktobra valsts sekretāru sanāksmē. Ar likumprojektu pēc tā izsludināšanas būs iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapas sadaļā “Tiesību aktu projekti”.
Valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītājs, Mājokļu politikas departamenta direktors M. Auders
Godātais ierēdņa kungs, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors M. Auder!
Es, Jeļena Girucka, nekad neesmu sūtījusi Jums korespondenci, izmantojot elektronisko pastu, bet esmu adresējusi Jums iesniegumu papīra variantā, kas tika pieņemts ar zīmogu Ekonomikas ministrijā 2017. gada 21. septembrī.
Tomēr Jūs kā amatpersona, sajaucot korespondences veidu, nicinoši, izsmalcināti pazemojoši izkropļojāt manu uzvārdu, bet tā arī neatbildējāt uz manā iesniegumā Jums izteikto galveno tēmu - diskriminācija.
Jūs vienmēr ignorējat jautājumu: kad tiks izpildīts likumdevēja 1991. gada lēmums izstrādāt un pieņemt likumu par kompensācijām denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem - diskriminācijas novēršanai?
Jūsu goda uzdevums būtu beidzot sākt pildīt minēto lēmumu un nepieļaut cilvēku diskrimināciju, bet Jūs kā jaunā "Dzīvojamo telpu īries likuma" autors un ideologs:
- no vienas puses plānojat gados veco cilvēku izlikšanu no dzīvokļiem, piespiežot tos pārslēgt beztermiņa īres līgumus uz terminētiem, ar visām no tā izrietošām sekām, tas ir, pašrocīgi zaudēt tiesības uz neterminēto īres līgumu un nesagaidīt likumdevēja 1991. gada nolemto kompensāciju, bet
- no otras puses Jūs kā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” autors ierosinājāt lielas subsīdijas no valsts budžeta piešķirt jauniem cilvēkiem un studentiem, kas ir jaunāki par 35 gadiem, jauno mājokļu iegādei pie neatkarīgajiem no izīrētāja apstākļiem.
Uzskatu, ka tādai sabiedrības klajai dalīšanai ārkārtīgi nevienlīdzīgās kategorijās ir segregācijas un pat genocīda politikas pazīmes, kas asociējas ar nacistiskās Vācijas ideologa Gebelsa idejām, ar kurām šis politiķis savā laikā veiksmīgi iedvesmojis Vācijas tautu.
Denacionalizēta nama īrniece J. Girucka.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.