Iesaki rakstu: 
Lielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Kā vieni, tā otri to dara tikai ar vienu nolūku - gūt varu un naudu. Kā, tas viņiem nav svarīgi. Viņi ir izvēlējušies tādu ceļu, kas vairumam cilvēku nav pieņemams. Citādi viņi neprot un nevēlas. Viņi apzinās, ko dara, bet tas viņos neko nemaina, tikai spēcīgāk virza uz mērķi. Viņiem nav draugu un bieži nav radu. Tikai intereses, un citu galvas ir pakāpieni, uz kuriem pakāpties.
Naivi ir cerēt uz politiķa godaprātu, īpaši valstu vadītāju cilvēcisku rīcību. Viņi ir tikai funkcijas, un par pārējiem viņiem nospļauties. Viņi ir paēduši un izārstēti. Viņi dzīvo savā pasaulē, un, kā dzīvo citi, viņus interesē tikai tik, cik tas nepieciešams, lai gūtu un saglabātu varu.
Vladimiram Putinam nospļauties uz starptautiskajām vienošanām, uz starptautiskiem līgumiem. Tie viņam nekad nav bijuši saistoši. Viņš rīkojas tikai atbilstoši savām vēlmēm un interesēm. Bet Rietumi ir tik vāji, bez gribas un nostājas, ka nespēj viņa rīcību ierobežot. Viņš atļaujas darīt to, ko vēlas un kas viņam šķiet nepieciešams. Ja vajag, notriec pasažieru lidmašīnas, ja nepieciešams, okupē kaimiņvalstu teritorijas, nogalina, bet Rietumu līderi brauc pie viņa pozēt un klanīties. Viņi pret to nevar iebilst, jo ir sen nopirkti un savervēti.
Nevis V. Putins aicina ASV prezidentu Donaldu Trampu satikties, bet Tramps aicina satikties. Un tas nav nekas jauns. Politikā tā vienmēr ir noticis, jo politikā pie varas raujas un tiek vienmēr sabiedrības sliktākā daļa. Rietumi nodeva arī pirms Otrā pasaules kara un arī pēc. Nodod šodien un nodos rīt. Cerēt uz viņiem ir naivi un nav gudri. Bet vai varam cerēt un paļauties paši uz sevi? Kur ir mūsu varēšanas apliecinājums pēdējos trīsdesmit gados?
Eiropas valstīm vienmēr ir bijušas svarīgākas savas intereses. Tā tas ir arī šodien. Tās tomēr ir sociāli nodrošinātas un paēdušu pilsoņu valstis. Kāpēc gan lai tās rūpētos par Latviju vai Ukrainu. Un kur nu vēl tērētu naudu vai karotu to labā. Kāpēc lai bojātu attiecības ar Putinu, kurš tiā piegādā izejvielas, kaut kādas korupcijas apsēstas Ukrainas vai Krimas dēļ? To labklājībā dzīvojošie eiropieši nesaprot.
Eiropas līderi risina un tiem rūp tikai viņu personiskās intereses. Lieliski to ilustrē bijušais Vācijas premjers Šrēders. Viņš strādā Krievijas uzņēmumā Gazprom, no kura peļņas tiek uzpirkti Eiropas līderi, un saņem milzīgu algu. Naivi ir domāt, ka viņam vairāk rūp Vācijas liktenis, nevis personiskā kabata. Šādi izvēli politiķi izdara tikai savtīgu interešu virzīti, un šādus cilvēkus ir viegli nopirkt, jo viņi politikā nav ideju dēļ, bet idejas ir veids, kā pelnīt. Šrēderam nerūp Eiropas nākotne, daudz svarīgāka tam ir viņa paša šodiena.
Ar šo arī ir izskaidrojami Krievijas sasniegumi un noziedzīgā Putina režīma eksistences noslēpums. Viņš nav vienīgais, tur var piepulcināt klajus Putina ietekmes aģentus – Viktoru Orbānu, Igoru Dodonu, Silvio Berluskoni, arī Marinu Lepēnu no Francijas, un šo sarakstu varētu ilgi turpināt, ja pārietu uz valstu otrajām un trešajām personām. Šo sarakstu nāktos papildināt ar daudziem deputātiem Eiropā, senatoriem, kongresmeņiem un arī Latvijas varas vīriem un sievām. Eiropas Padomē un žurnālistu saimē. Ietekmīgiem sabiedriskās domas veidotājiem.
Mēs sajuktu prātā, ja uzzinātu patiesību, cik tālu stiepjas Kremļa roka. Pasaulē ir ļoti daudz Krievijas apmaksātu ietekmes aģentu. Tie ir par naudu strādājoši cilvēki, kuri nav ziņotāji, kā mēs to domājam. Tur nav nekādu kartiņu un maisu. Ar viņiem ir tikai mutiskas vienošanās, un samaksa arī var būt dažādos veidos. Nav tikai naudas pārskaitījumi no konta kontā.
Piemēram, ja Krievijai ir nepieciešams izveidot kādu sabiedrisku fondu, teiksim, migrantu aizsardzībai un rūpēm par tiem. To izglītošanai utt. nekavējoties tiek aktivizēti ietekmes aģenti. Parādās publikācijas, reportāžas, un radīts instruments, ar kura palīdzību pārpludināt Eiropu ar migrantiem. Mums rodas viedoklis, ka migrantu krīze ir nejauša un izriet no Eiropas muļķības, bet cēloņi var būt pavisam citi. Un tā daudzās jomās.
Var gadīties, ka Krievijai ir nepieciešami nemieri kādā no Eiropas valstīm, lai padarītu labvēlīgākus to vadītājus sarunās ar Krieviju. Arī tad šādi instrumenti tiek izmantoti. Izsekošana un dažādu nesmukumu kolekcionēšana, lai nepieciešamības gadījumā savaldītu kādu politiķi. To visu Krievija var, ja ir, kas maksā un kas naudu ņem.
Mums ir jāpārstāj cerēt uz kādu palīdzību no ārpuses. Neviens mums nepalīdzēs, nodevības turpināsies. Slīcējiem ir jāglābjas pašiem.
Pasaule dzīvo pēc džungļu likumiem. Kam spēks, tam vara. V. Putinam pietiek naftas naudas un nekaunības, lai būtu stiprāks par impotentajiem Rietumiem. Tāpēc viņš ir stiprāks, un stiprākais diktē.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
