Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem e-veselības sistēmā. Pareizāk, citā sistēmā, kas ir saprotamāka un ko manas darbavietas datorspeciālisti, nopietni piestrādājot, spējuši savienot ar e veselību, jo valsts piedāvātais produkts kopumā nav lietojams.

Ir pozitīvs moments; lai gan darbā jāpasēž ilgāk, jo procesi bremzējas, tomēr darbošanās kļuvusi mazāk intensīva; proti, laiks, kamēr recepte "kruķījas" pa sistēmu ir, pēc būtības, mans un pacienta brīvais laiks, kad mēs, nekaitinot visādu sertifikācijas institūciju kokgalvjus un ārstniecības uzraudzības institūcijas, a priori esam traktējami kā "cilvēki, kuri gaida" (recepti, transportu, labākus laikus; bet... kāda starpība...).

Rodas brīvs brīdis parunāt pat par klasisko literatūru. E-veselība ir personības attīstību tik veicinoša, ka šo to gribas citēt. Primāri tamlīdzīgās situācijās, šķiet, inteliģenti ļaudis atceras Jaroslavu Hašeku un viņa grāmatu četrās daļās "Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā".

Kurš savulaik obrlajtnantu Lukašu un Šveiku aizsūtīja uz fronti?

Hašeks grāmatas 1.daļas XV nodaļā izklāsta, ka "pulkvedis Frīdrihs Krauss fon Cillerguts bija apbrīnas cienīgs idiots"; stāstot par visparastākajām parādībām, viņš allaž taujāja, vai visi sapratuši primitīvākos jēdzienus; piemēram, tas ir logs, mani kungi, vai jūs zināt, kas ir logs; ceļu, kam abās pusēs ir grāvji, sauc par šoseju; jā, mani kungi; grāvis ir zināma strādnieku skaita izrakts padziļinājums; jā gan; to rok ar lāpstām; vai jūs zināt, kas ir lāpsta?

Pulkvedis slimoja ar izskaidrošanas māniju un nodevās tai ar tādu aizrautību, kā izgudrotājs stāstītu par savu izgudrojumu.

Viņš bija tik neglābjami stulbs, ka virsnieki jau pa gabalu bēga, lai nebūtu jāklausās, ka iela sastāv no bruģa un ietves, kas savukārt ir paaugstināta, akmeņiem noklāta josla gar namu fasādēm, bet ēkas otra puse no ietves nav redzama, par ko ikviens par pārliecināties, nostājies uz ietves. Reiz viņš demonstrēja šo interesanto mēģinājumu, bet tad, par laimi, pakļuva zem riteņiem. Kopš tās reizes stulbums pieņēmās, tāpēc viņš apturēja zemākus virsniekus uz ielas, lai iesāktu bezgalīgas sarunas par sauli, termometriem, cepumiem, logiem un pastmarkām.

Pateicoties draudzībai ar korpusa ģenerāli un citiem ne mazāk stulbiem valsts augstmaņiem, pulkvedis saņēma goda zīmes un ordeņus, tāpēc uzskatīja sevi par lielāko stratēģijas un citu militāro zinātņu teorētiķi.

Kāda mācība? Austroungārija drīz izzuda; kurā nespējnieku namā un kādos apstākļos mira pulkvedis fon Cillerguts, mēs nezinām.

Vai Latvijas valstij būs nākotne pēc simtgades svinībām - nezinu; vai sabiedrība šo nākotni patiesi vēlas - diskutabls jautājums. Faktiski reizi pa pieciem gadiem pastaigāt taututērpos Dziesmusvētkos var arī citas valsts teritorijā; sākotnēji citai valstij šāda tradīcija varētu šķist pat īpaši skaista (savulaik tā patika PSRS...); pēc dažiem gadiem tradīcijas pazušanu neviens nepamanīs.

Domāju, lielai daļai mūsu valsts iedzīvotāju nav apziņas gribēt savu valsti. Ir vēlme būt it kā pasargātiem "zem Krievijas, Eiropas vai Amerikas", vienalga... E-veselības "pilnvērtīga" palaišana ir tikai kārtējais apliecinājums, ka tautai, saprotamā valodā izsakoties, ir "poh...", kas mūsu valstī notiek; attīstīta nācija šādu produktu nepieņemtu.

Latvijas ļaudis ierasti veido augstu Valsts prezidenta reitingu sociālajās aptaujās, tomēr jau ilgstoši nespēj kopumā savākties, lai nelamātu aptiekāres, kuras nonākušas e-veselības sakarā līdzvērtīgā lomā kā par cenu neatbilstību pie preces un kasē tautas ieskatā atbildīgās galvenās vaininieces - lielveikalu kasieres. Nav dzirdēts, ka Latvijā deviņdesmit deviņos gados sabiedrība būtu iemācījusies, ka valsts politiku neveido ierindas darbinieki, bet vajadzētu šobrīd, piemēram, e-veselības sakarā, iedarbināt (aktīvi, reāli!) prokuratūru un citas tiesībsargājošās institūcijas.

Protams, nosvinēsim simtgades svinības; amatpersonas ar augstajiem reitingiem atkal kaut ko pamuldēs medijos, bet... vai mūsu valsts pašreizējajā formācijā ir patiesi kādam vajadzīga ilgtermiņā?!

Negatavās e-veselības darbības uzsākšana varbūt ir kauns Latvijas valdībai; tomēr vienlaikus tas ir arī kārtējais valdības triumfa pār Latvijas sabiedrību apliecinājums, zema sabiedrības brieduma kopumā kārtējais pierādījums. Žēl...

Pārpublicēts no Facebook

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...