Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem e-veselības sistēmā. Pareizāk, citā sistēmā, kas ir saprotamāka un ko manas darbavietas datorspeciālisti, nopietni piestrādājot, spējuši savienot ar e veselību, jo valsts piedāvātais produkts kopumā nav lietojams.

Ir pozitīvs moments; lai gan darbā jāpasēž ilgāk, jo procesi bremzējas, tomēr darbošanās kļuvusi mazāk intensīva; proti, laiks, kamēr recepte "kruķījas" pa sistēmu ir, pēc būtības, mans un pacienta brīvais laiks, kad mēs, nekaitinot visādu sertifikācijas institūciju kokgalvjus un ārstniecības uzraudzības institūcijas, a priori esam traktējami kā "cilvēki, kuri gaida" (recepti, transportu, labākus laikus; bet... kāda starpība...).

Rodas brīvs brīdis parunāt pat par klasisko literatūru. E-veselība ir personības attīstību tik veicinoša, ka šo to gribas citēt. Primāri tamlīdzīgās situācijās, šķiet, inteliģenti ļaudis atceras Jaroslavu Hašeku un viņa grāmatu četrās daļās "Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā".

Kurš savulaik obrlajtnantu Lukašu un Šveiku aizsūtīja uz fronti?

Hašeks grāmatas 1.daļas XV nodaļā izklāsta, ka "pulkvedis Frīdrihs Krauss fon Cillerguts bija apbrīnas cienīgs idiots"; stāstot par visparastākajām parādībām, viņš allaž taujāja, vai visi sapratuši primitīvākos jēdzienus; piemēram, tas ir logs, mani kungi, vai jūs zināt, kas ir logs; ceļu, kam abās pusēs ir grāvji, sauc par šoseju; jā, mani kungi; grāvis ir zināma strādnieku skaita izrakts padziļinājums; jā gan; to rok ar lāpstām; vai jūs zināt, kas ir lāpsta?

Pulkvedis slimoja ar izskaidrošanas māniju un nodevās tai ar tādu aizrautību, kā izgudrotājs stāstītu par savu izgudrojumu.

Viņš bija tik neglābjami stulbs, ka virsnieki jau pa gabalu bēga, lai nebūtu jāklausās, ka iela sastāv no bruģa un ietves, kas savukārt ir paaugstināta, akmeņiem noklāta josla gar namu fasādēm, bet ēkas otra puse no ietves nav redzama, par ko ikviens par pārliecināties, nostājies uz ietves. Reiz viņš demonstrēja šo interesanto mēģinājumu, bet tad, par laimi, pakļuva zem riteņiem. Kopš tās reizes stulbums pieņēmās, tāpēc viņš apturēja zemākus virsniekus uz ielas, lai iesāktu bezgalīgas sarunas par sauli, termometriem, cepumiem, logiem un pastmarkām.

Pateicoties draudzībai ar korpusa ģenerāli un citiem ne mazāk stulbiem valsts augstmaņiem, pulkvedis saņēma goda zīmes un ordeņus, tāpēc uzskatīja sevi par lielāko stratēģijas un citu militāro zinātņu teorētiķi.

Kāda mācība? Austroungārija drīz izzuda; kurā nespējnieku namā un kādos apstākļos mira pulkvedis fon Cillerguts, mēs nezinām.

Vai Latvijas valstij būs nākotne pēc simtgades svinībām - nezinu; vai sabiedrība šo nākotni patiesi vēlas - diskutabls jautājums. Faktiski reizi pa pieciem gadiem pastaigāt taututērpos Dziesmusvētkos var arī citas valsts teritorijā; sākotnēji citai valstij šāda tradīcija varētu šķist pat īpaši skaista (savulaik tā patika PSRS...); pēc dažiem gadiem tradīcijas pazušanu neviens nepamanīs.

Domāju, lielai daļai mūsu valsts iedzīvotāju nav apziņas gribēt savu valsti. Ir vēlme būt it kā pasargātiem "zem Krievijas, Eiropas vai Amerikas", vienalga... E-veselības "pilnvērtīga" palaišana ir tikai kārtējais apliecinājums, ka tautai, saprotamā valodā izsakoties, ir "poh...", kas mūsu valstī notiek; attīstīta nācija šādu produktu nepieņemtu.

Latvijas ļaudis ierasti veido augstu Valsts prezidenta reitingu sociālajās aptaujās, tomēr jau ilgstoši nespēj kopumā savākties, lai nelamātu aptiekāres, kuras nonākušas e-veselības sakarā līdzvērtīgā lomā kā par cenu neatbilstību pie preces un kasē tautas ieskatā atbildīgās galvenās vaininieces - lielveikalu kasieres. Nav dzirdēts, ka Latvijā deviņdesmit deviņos gados sabiedrība būtu iemācījusies, ka valsts politiku neveido ierindas darbinieki, bet vajadzētu šobrīd, piemēram, e-veselības sakarā, iedarbināt (aktīvi, reāli!) prokuratūru un citas tiesībsargājošās institūcijas.

Protams, nosvinēsim simtgades svinības; amatpersonas ar augstajiem reitingiem atkal kaut ko pamuldēs medijos, bet... vai mūsu valsts pašreizējajā formācijā ir patiesi kādam vajadzīga ilgtermiņā?!

Negatavās e-veselības darbības uzsākšana varbūt ir kauns Latvijas valdībai; tomēr vienlaikus tas ir arī kārtējais valdības triumfa pār Latvijas sabiedrību apliecinājums, zema sabiedrības brieduma kopumā kārtējais pierādījums. Žēl...

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību

FotoParasti politikas vērotājiem vasara ir diezgan garlaicīgs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brīvdienas un arī citi politiķi un vadoši ierēdņi izbauda atvaļinājumu. Tomēr šī vasara ir atšķirīga – to nosaka ne tikai izveidojusies krīze Rīgas domē, bet arī skandāli un skaļās emocijas valdībā.
Lasīt visu...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...