Iesaki rakstu: 
Latvijas ebreju kopienā bez publiska trokšņa, bet asi uzliesmojis kārtējais kašķis - Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs, viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem Arkādijs Suharenko šā gada janvāra beigās pat vērsies Valsts prezidenta kancelejā, lai paziņotu: "Sakarā ar bieži dzirdētiem Barkāna kunga izteikumiem (kurš sevi sauc par rabīnu), paziņojam, ka ne Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, ne Rīgas ebreju reliģiskai kopienai, kura ir tās biedrs, nav nekāda sakara ar Barkāna kunga izteikumiem, kā arī viņa komercdarbību un „projektiem"."
Kā rāda Pietiek šodien publicētā sarakste un informācija, ar ko iepazīstināti ebreju kopienas biedri, pēdējā laikā Rīgas ebreju reliģiskajā kopienā parādījušās baumas, ka bijušā Latvijas un Rīgas virsrabīna Nātana Barkāna dēls Menahems Barkahans vērsies kādā Izraēlas privātajā tiesā ar prasību pret kopienu, bet tā atteikusies tiesāties pēc Toras likumiem.
Izrādās, pagājušā gada sākumā Barkahans izvirzījis sūdzību pret Rīgas ebreju reliģisko kopienu, kura viņam atņēmusi rabīna vietu Rīgas sinagogā, kaut arī šī vieta viņam pienākoties kā mantota no tēva Nātana Barkāna.
Uz šo prasību kopiena viņam paskaidrojusi, ka rabīna vieta netiek mantota, ka viņa kandidatūra uz rabīna vietu vispār nekad nav izskatīta un ka Rīgas ebreju reliģiskā kopiena nekad neesot interesējusies par Barkahana darbību viņa "privātās kopienas" priekšsēdētāja postenī.
Taču Barkahanu šie skaidrojumi nav apmierinājuši, un viņš vērsies vienā no Izraēlas rabīnu tiesām, pieprasot morālo kompensāciju 100 tūkstošu dolāru apmērā. Savukārt kopiena uzskatījusi, ka Barkahana izvēlētā tiesa ir ar sliktu reputāciju, tāpēc pieprasījusi lietu izskatīt Krievijas galvenā rabīna tiesā, jo "šī tiesa, tostarp teritoriāli un valodas ziņā, ir mums pieņemamākai nekā Izraēlas tiesa".
"Ir jāpiezīmē, ka M. Barkahana kungs, vēršoties Izraēlas tiesā, sameloja, norādot, ka Krievijas galvenā rabīna tiesa atteikusies izskatīt šo lietu. Tādējādi M. Barkahans guva piekrišanu (ar melu palīdzību) no Izraēlas privātās tiesas izskatīt lietu parastā tiesā," teikts kopienas skaidrojumā.
Pagājušā gada augustā Barkahanu par rabīnu dēvēja Latvijas Avīze, publicējot apjomīgu publikāciju par viņu un par Barkahanu minot: "Rabīns ir arī [Rīgas geto] muzeja direktors, vada Rīgas un Latvijas reliģisko draudzi Šamir un aktīvi darbojas biedrības Šamir valdes priekšsēdētāja amatā."
Cik zināms Pietiek, daudziem ebreju kopienas redzamiem pārstāvjiem nav patikusi Barkahana nostāja ebreju bijušo īpašumu atdošanas jautājumā, par ko viņš izteicies šajā Latvijas Avīzes intervijā. Publicējam būtiskākos no tiem:
"- Latvijā pēc padomju okupācijas 1940. gadā viss īpašums – latviešu, poļu, studentu, vācu, ebreju un cits – tika nacionalizēts. 1944. gada 14. oktobrī Rīgā bija palikuši 185 ebreji no 93 tūkstošiem Latvijas ebreju. Tos īpašumus jau nebija kam atdot. Daļa no tiem ebrejiem, kas tika izsūtīti, atgriezās Latvijā. Ne viens vien aizbrauca septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, jo nevēlējās dzīvot padomju Latvijā. Turpretī ieradās reliģiozie ebreji, jo viņi uzskatīja, ka Latvijā reliģiozam cilvēkam ir vieglāk dzīvot.
- Par īpašumiem man bija diskusija pirms sešiem gadiem ar ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvjiem. Toreiz vaicāju: cik maksā viena asins lāse? Neviens to nevar pateikt. Mēs nevaram runāt par naudu.
- Ir diezgan daudz ebreju organizāciju, kas kopienas darbā nepiedalās. Piemēram, Rīgas un Latvijas reliģiskā draudze un biedrība Šamir ir pret to, ka reliģisko draudžu un kopienu padome ir noslēgusi līgumus ar starptautisko ebreju organizāciju. Kopienas vadība ir teikusi, ka nākotnē vajadzētu palīdzēt tām ebreju organizācijām, kas patlaban dzīvo ārzemēs. Esmu pret, jo uzskatu, ka jāsadarbojas tikai ar tiem, kas dzīvo Latvijā.
- Es ļoti gribu, lai šeit runātais izskanētu kā mana privātā doma. Ebreju kopienā ir dažādas organizācijas. Ebreju draudžu un kopienu apvienība ir viena no grupām, bet ne pati galvenā. Latvijā ir daudz kopienu un organizāciju, kas jau daudzus gadus aktīvi piedalās ebreju dzīvē. Piemēram, Makkabi, Beit Midraš, Šamir un citas."
Barkahans šajā Latvijas Avīzes intervijā arī bija diezgan neglaimojoši izteicies par Suharenko vadīto Ebreju draudžu un kopienu padomi:
"– Jūs tomēr šaubāties, ka 2003. gadā izveidotā ebreju draudžu un kopienu padome ir īpašumu pārmantotāja?
– Tā nav pārmantotāja. Organizācijas apvienībā piedalās kā dalībnieces, kā locekles. Ja politiķi vēlas runāt tikai ar vienu daļu no organizācijām, tā ir politiķu problēma. Tad viņi diemžēl nesaprot, kas notiek ebreju kopienā.
– Vai jūs uzskatāt, ka ebreju organizācijām ir jāatdod visi īpašumi?
– Jāatdod viss, kam ir dokumenti, kas apliecina, ka īpašums piederējis ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.
– Ja atdošana risināsies, kas notiks tālāk? Vai katru gadījumu skatīs individuāli?
– Īpašums nav vajadzīgs tiem ebrejiem, kas ir manā vecumā, bet gan jauniešiem, kuriem šodien ir 20 gadi un kuriem vairs nebūs padomju mentalitātes. Viņi vairs nedomās kā padomju cilvēki. Iespējams, tiks izveidots speciāls fonds, kas apsaimniekos šos īpašumus.
Seko mums 
2025.gada 18.martā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā - Ģirta Valda Kristovska prasība pret Aivaru Lembergu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskās kompensācijas EUR 14 229 apmērā piedziņu. Līdz ar to stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2024. gada 6. decembra spriedums, ar kuru Ģirta Valda Kristovska prasība noraidīta. Ģirtam Valdim Kristovskim jāsamaksā valstij tiesas izdevumi.
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
