Ebreju organizācijas par zudušajiem īpašumiem vēlas no Latvijas valsts saņemt pat vairāk nekā 200 miljonus eiro
PIETIEK24.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pat vairāk nekā 200 miljoni eiro – šāda ir summa, ko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un arī Rīgas un Latvijas reliģiskā draudze Šamir vēlas saņemt no Latvijas valsts par īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Krišjāņa Kariņa valdība par notiekošajām sarunām ar ebreju organizāciju pārstāvjiem pagaidām cenšas klusēt.
Aizvadītajā nedēļā ne Valsts kanceleja, ne Ministru prezidenta preses pārstāvji nevēlējās atbildēt uz jautājumiem, vai kopš Kariņa valdības apstiprināšanas ir notikušas kādas pārrunas vai sarakste ar ebreju organizācijām saistībā ar jautājumu par ebreju organizāciju bijušo īpašumu vērtības kompensēšanu un, ja jā, kāda ir bijusi šī komunikācija, kāds ir tās pašreizējais statuss un kāda ir summa, ko ebreju organizācijas ir minējušas kā vēlamo kompensācijas kopsummu.
Taču Pietiek ir zināms, ka nozīmīgu spiedienu šajā jautājumā izdara smagā stāvoklī nonākusī Rietumu banka, kuras akcionāri cieši saistīti ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi un kuri, iespējams, cer uz atgūstamo līdzekļu noguldīšanu šajā kredītiestādē. Padomes vadītājs Arkādijs Suharenko (attēla centtrā) ir arī bankas akcionārs un tās padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Nozīmīgākais redzamais šīs vēlmes pārstāvis valdībā ir partija Attīstībai/Par. Tieši pēc tās vēlmes Kariņa valdību veidojošo frakciju sadarbības līgumā fiksēto piecu jautājumu vidū, par kuriem var būt atšķirīgs viedoklis, ir ticis iekļauts punkts „holokaustā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūcija un kompensācija”.
Suharenko vadītā organizācija jau iepriekš bija vērsusies Saeimā ar prasību atdot kopumā 275 īpašumus, kas pirms kara it kā esot piederējuši ebreju organizācijām Tiesa, Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa bija izanalizējusi šo Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes iesniegto restitūcijas procesā atgūstamo īpašumu sarakstu un secinājusi, ka patiesībā lielākā daļa no tiem piederējuši nevis ebreju organizācijām, bet privātpersonām.
Pagājušā gada februārī Saeima nolēma Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei atdot piecus īpašumus, kas pirms Otrā pasaules kara bija piederējuši ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Taču ar to ebreju organizācijām un aiz tām stāvošajiem baņķieriem ir bijis par maz.
Biedrības Šamir valdes priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans nesen Latvijas Avīzei ir apliecinājis, ka „naudas izteiksmē tie būtu vairāk nekā 200 miljoni eiro”, un Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka aptuveni šāda ir summa, ko ebreju organizācijas pieprasa Kariņa valdībai.
Pašā valdībā nostāja šajā jautājumā ir neviennozīmīga. Lai gan projektus par piecu īpašumu atdošanu izskatīšanai iesniegušais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība) bija apgalvojis, ka līdz ar to „restitūcijas lieta ir pabeigta”, ir skaidrs, ka tas tā nav.
Vispozitīvāk par pilnas prasītās kompensācijas izmaksāšanu vairāku gadu laikā ir noskaņota partija Attīstībai/Par un tās pārstāvji, kuri, kā minēts, šo tēmu speciāli iekļāvuši frakciju sadarbības līgumā. Interesanti, ka partijas priekšvēlēšanu programmā šis jautājums gan nebija pieminēts.
Savukārt praktiski šis jautājums, visticamākais, būs jārisina JKP pārstāvja Jāņa Bordāna vadītajai Tieslietu ministrijai.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.