Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ei, jūs tur augšā

Edgars Pauls
04.05.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tālajā 1990.gadā mēs ar sajūsmu uzņēmām Augstākās Padomes balsojumu un priecājāmies par atgūto brīvību. Kas ir noticis pa šiem 29 gadiem? Vai varētu būt, ka brīvība mums ir tikai uz papīra?

Es mūsu valsti salīdzinātu ar daudzdzīvokļu māju, kuru 1990.gadā mēs atguvām savā īpašumā dzīvošanai piemērotā stāvoklī, bez parādiem un pilnīgi apdzīvotu.

Īstas demokrātijas garā mēs katrus 4 gadus ievēlējām sava nama pārvaldniekus, kuri, nejautājot mums atļauju, naski ierīkojās mājas augšējos stāvos. Mēs pilnībā paļāvāmies uz savu ievēlēto pārvaldnieku solījumiem un godaprātu, bet situācija ar mūsu māju šo 29 gadu laikā ir izvērtusies gauži traģiska.

Paši īsti nesaprotam, kā tas sanāca, bet mūsu ievēlētie mājas pārvaldnieki ieguva pilnīgu rīcības brīvību ar mūsu māju, it kā viņi būtu īpašnieki, bet mēs tikai īrnieki. Mēs cītīgi maksājam īres maksu par savu īpašumu, bet pārvaldnieki mājas augšējā stāvā negausīgi dzīro par mājas pārvaldīšanai paredzētajiem līdzekļiem, mājas faktisko īpašnieku intereses pilnībā ignorējot. 

Ir pagājuši 29 gadi, un mūsu māja, kas pirms 29 gadiem bija dzīvošanai derīga, ir novesta grausta stāvoklī, pustukša, vairums mājas faktisko īpašnieku ir bijuši spiesti pamest savas mājas, pensionāri, invalīdi, ģimenes ar bērniem ir piespiesti pārvākties uz pagrabu, bet tie, kas vēl ir palikuši, knapi var savilkt galus, un ir tikai laika jautājums, kad arī šie atlikušie būs spiesti izvākties un meklēt mājas citur, jo mūsu brīvības mājas pārvaldnieks rūpējas, lai rēķini par ūdeni, gāzi, elektrību kļūtu nesamaksājami un vienam pēc otra tiek atslēgti ikdienā nepieciešamie pakalpojumi.

Vienīgie, kuriem mūsu brīvības mājā vēl ar vien ir labi, ir augšējo stāvu iemītnieki, kuri ir iedomājušies, ka, kamēr vien kāds par viņiem balsos, tikmēr viņu dzīrēm nebūs gala.

Esmu ievērojis, ka neatkarīgi no tā, ko mēs ievēlam par savas mājas pārvaldniekiem, lai ko šie cilvēki solītu pirms ievēlēšanas, pēc vēlēšanām visi solījumi ir aizmirsti, un dzīres augšējos stāvos turpinās, rēķini aug, bet mājas apakšējie stāvi neapturami iet postā, starpsienas brūk, pārsegumi pūst, un nav vairs ilgi jāgaida līdz brīdim, kad mūsu brīvības mājas apakšējie stāvi sabruks.
Tie augšējo stāvu iemītnieki vēl nav sapratuši, ka, sabrūkot apakšējiem stāviem, sabruks arī viss nams, tai skaitā augšējie stāvi.

Kamēr mūsu brīvības māja nav sabrukusi pilnīgi, mums beidzot ir jāatgādina saviem ieceltajiem mājas pārvaldniekiem, ka mēs esam mājas īpašnieki un tikai mēs būsim tie, kas noteiks kārtību mūsu mājā. Mūsu iesāktā mājas pārvaldīšanas sistēma ir jāmaina, un beidzot jāsāk prasīt atbildība no tiem, kuru nolaidīgas vai noziedzīgas rīcības dēļ mūsu māja ir pustukša un mūsu vecie, slimie cilvēki, ģimenes ar bērniem, cilvēki ar invaliditāti ir spiesti dzīvot necilvēcīgos apstākļos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...