Eiroparlamenta kandidāte apvaino vēlētājus, ka tie ignorēšot pašas izdomātu “pētījumu” par “latviešu princesēm”, taču nespēj auditorijai nosaukt ne “pētījumu”, ne tā “veicēju”
N. Andersons15.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kandidāti cenšas uzrunāt auditoriju visdažādākos veidos, tajā skaitā ieinteresēt cilvēkus ar izteikumiem ne tikai par politiku, taču šie mēģinājumi var atnest pretēju efektu, ja vēlētāji izrādās konkrētajā tēmā gudrāki par kandidātiem.
Jaunās konservatīvās partijas kandidāte Eva Mārtuža ievietojusi “Facebookā” šādu tekstu: “Zviedrijā dzīvojošā latviešu pētniece ilgus gadus apzināja vietas, kur tika Vāczemēs aizprecinātas mūsu zemju jeb karaļvalstu princeses. Pētījums tulkots latviski, ir pieejams Akadēmiskajā bibliotēkā. Fakti pārliecinoši. Diemžēl latvietis pelēkais pētījumu ignorēs.”
Kandidātei par nelaimi, auditorija to uztvērusi kā ieganstu sākt reālu diskusiju par vēsturi. Saņemot jautājumus par to, kā šo “pētījumu” sauc, kas ir vārdā nenosauktā autore vai vismaz kas to tulkoja, E. Mārtuža nespēj atbildēt ne uz vienu no šiem jautājumiem. Netiek pievienots arī kaut viens attēls ar “pētījuma” izskatu. Tā vietā redzama bilde ar kaut kādiem lakstiem.
Ilze Vanadziene komentē: “Nav minēta ne pētniece, ne pētījuma nosaukums. Mani, piemēram, interesē plašāka informācija. Kamdēļ apkārtesošie ir jānoniecina par pelēko masu, ja pats teksts jau sākumā ir nekorekts?” Kāds cits lasītājs atbild: “Nav jau domāts pelēkajai masai, ko nu satraukušās. Zinātnieces un pētnieces, ****!”
Arī tulkotāju Silviju Brici interesē tas pats: “Dīvains paziņojums bez faktiem, toties ar princesēm un mūsu karaļvalstīm. “Vāczemes” – daudzskaitlī. Jautāju kā jau pelēkais latvietis: kas ir autore, kāds ir darba nosaukums?”
Mūziķis un apgāda “Jumava” darbinieks Miks Niedra, caur kura rokām gājis ne viens vien vēstures pētījumu sējums, ironizē: “Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Un pēkšņi izrādīsies, ka Liāna Langa un Eva Mārtuža ir Latvijas karaļu tiešās pēcteces – princeses!”
Komentētāji turpina uzdot kandidātei jautājumus: “Aizej tur, nezin kur; izlasi to, nezin ko? Tā arī jautāt Akadēmiskajā bibliotēkā?” – “Mjā… latviete gudrā būtu varējusi mazliet no saviem augstumiem nolaisties un latviešus pelēkos ne tikai paķircināt, bet palīdzēt no pelēcīgās neziņas kūņāties vismaz, svešzemju lakstu vietā kaut vai grāmatas vāka bildi ieliekot… Bet kur nu - uz pelēka fona esot vieglāk spīdēt…”
Nespējot nosaukt ne “pētījumu”, ne tā “autori”, E. Mārtuža mēģina citēt “Ilustrēto Zinātni”, kurā esot bijis rakstīts, ka ģermāņi, arī prūši miera laikā vēlējuši "karali", bet kara laikā "ķēniņu". Karalim bija obligāti jānāk pa karaļu asinslīniju, tātad no dzimtas, bet ķēniņš tika iecelts kā veiksmīgākais no karotājiem, bet ne obligāti no valdnieku dzimtas…”
Uz to lasītāji norāda acīmredzamo: senlatviešiem un viņu sabiedrības iekārtai nav nekādas saistības ar senprūšu valsts struktūru un vēl jo mazāk ar ģermāņu cilšu tradīcijām, savukārt attiecībā uz Latviju ne rakstītie avoti, ne arheoloģiskie atradumi neapliecina līdzīgu kārtību.
Gunta Bruģētāja rezumē: “Esmu izlasījusi Dainas. Karaļvalstis un princeses tur nav pieminētas, jeb arī ļoti reti. Pasakās biežāk, bet pasakas ir gana "ceļojošas", un to motīvi visai bieži pārnesas no vienas tautas uz otru. Es nedomāju, ka mūsu tauta ir tik apdraudēta un godkārīga, ka tās vēsturei jālipina klāt visādi "smukumi"!”
E. Mārtuža tālāk mēģina atsaukties uz viduslaiku autoru Vulstanu, dēvējot viņu par “Latvijas apceļotāju”, taču tūlīt pat izrādās, ka britu ceļotāja īstais vārds ir Vulfstans no Hedebijas un aprakstījis viņš ir nevis senlatviešus, bet tos pašus senprūšus, pie kuriem pabijis ap 890. gadu. Diskusiju noslēdz Ogres sportista Raimonda Pabrieža ieteikums E. Mārtužai parunāt vēl par “Daku valsti vai albāņiem, kas ar' no baltiem cēlušies”.
Pilnai jautrībai: https://www.facebook.com/photo/?fbid=7577973815596286
Seko mums 
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
