Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietu izskatīšanas termiņi pierāda, ka Latvijas iedzīvotāji tiek diskriminēti pēc nacionālās piederības
Māris Sprūds27.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada martā ir veikts Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietu izskatīšanas termiņu apkopojums un datu analīze par laika periodu no 2000. līdz 2023.gadam, apkopojot ECT mājas lapā publiski pieejamos datus par Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju un Norvēģiju. Apkopotie dati pierāda, ka Latvijas iedzīvotāju iesniegtajās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā spriedumi tiek pieņemti vidēji 40 mēnešus ilgāk nekā Igaunijas iedzīvotājiem, 23 mēnešus ilgāk nekā Lietuvas iedzīvotājiem, 32 mēnešus ilgāk nekā Somijas iedzīvotājiem un 40 mēnešus ilgāk nekā Norvēģijas iedzīvotājiem.
Apkopotie dati pierāda, ka Latvijas iedzīvotāju iesniegtajās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā lēmumi tiek pieņemti vidēji 33 mēnešus ilgāk nekā Igaunijas iedzīvotājiem, 16 mēnešus ilgāk nekā Lietuvas iedzīvotājiem, 30 mēnešus ilgāk nekā Somijas iedzīvotājiem, 36 mēnešus ilgāk nekā Norvēģijas iedzīvotājiem.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 455 ierosinātajās lietās pret Latviju spriedumi tiek pieņemti vidēji 2575 dienās, bet lēmumi – vidēji 1877 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 2121 diena.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 540 ierosinātajās lietās pret Lietuvu spriedumi tiek pieņemti vidēji 1871 dienā, bet lēmumi – vidēji 1401 dienā. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1651 diena.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 453 ierosinātajās lietās pret Somiju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1609 dienās, bet lēmumi – vidēji 951 dienā. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1135 dienas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 143 ierosinātajās lietās pret Norvēģiju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1374 dienās, bet lēmumi – vidēji 795 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1067 dienas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 194 ierosinātajās lietās pret Igauniju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1371 dienā, bet lēmumi – vidēji 887 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1089 dienas.
Šie lietu izskatīšanas termiņi ir diskriminējoši arī, ja analizē datus pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesā ieviestajām lietu svarīguma pakāpēm (1, 2, 3).
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 14.pants nosaka: „Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.”
Tomēr no datiem ir redzams, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa savu administratīvo un organizatorisko vadību faktiski realizē tādā veidā, kas diskriminē Latvijas iedzīvotājus pēc to valstiskās piederības.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
