Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietu izskatīšanas termiņi pierāda, ka Latvijas iedzīvotāji tiek diskriminēti pēc nacionālās piederības
Māris Sprūds27.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada martā ir veikts Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietu izskatīšanas termiņu apkopojums un datu analīze par laika periodu no 2000. līdz 2023.gadam, apkopojot ECT mājas lapā publiski pieejamos datus par Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju un Norvēģiju. Apkopotie dati pierāda, ka Latvijas iedzīvotāju iesniegtajās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā spriedumi tiek pieņemti vidēji 40 mēnešus ilgāk nekā Igaunijas iedzīvotājiem, 23 mēnešus ilgāk nekā Lietuvas iedzīvotājiem, 32 mēnešus ilgāk nekā Somijas iedzīvotājiem un 40 mēnešus ilgāk nekā Norvēģijas iedzīvotājiem.
Apkopotie dati pierāda, ka Latvijas iedzīvotāju iesniegtajās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā lēmumi tiek pieņemti vidēji 33 mēnešus ilgāk nekā Igaunijas iedzīvotājiem, 16 mēnešus ilgāk nekā Lietuvas iedzīvotājiem, 30 mēnešus ilgāk nekā Somijas iedzīvotājiem, 36 mēnešus ilgāk nekā Norvēģijas iedzīvotājiem.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 455 ierosinātajās lietās pret Latviju spriedumi tiek pieņemti vidēji 2575 dienās, bet lēmumi – vidēji 1877 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 2121 diena.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 540 ierosinātajās lietās pret Lietuvu spriedumi tiek pieņemti vidēji 1871 dienā, bet lēmumi – vidēji 1401 dienā. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1651 diena.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 453 ierosinātajās lietās pret Somiju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1609 dienās, bet lēmumi – vidēji 951 dienā. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1135 dienas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 143 ierosinātajās lietās pret Norvēģiju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1374 dienās, bet lēmumi – vidēji 795 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1067 dienas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 194 ierosinātajās lietās pret Igauniju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1371 dienā, bet lēmumi – vidēji 887 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš - 1089 dienas.
Šie lietu izskatīšanas termiņi ir diskriminējoši arī, ja analizē datus pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesā ieviestajām lietu svarīguma pakāpēm (1, 2, 3).
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 14.pants nosaka: „Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.”
Tomēr no datiem ir redzams, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa savu administratīvo un organizatorisko vadību faktiski realizē tādā veidā, kas diskriminē Latvijas iedzīvotājus pēc to valstiskās piederības.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
