Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada martā vairāki Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas bērnu vecāki un biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsts biedrība” (turpmāk – Biedrība) vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kurā lūdza atcelt Madonas novada domes izsludināto publisko apspriešanu attīstības plānam “MADONAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2016. – 2023.GADAM” sakarā ar pieļautajiem pārkāpumiem publiskās apspriešanas procesā un lūdza izsludināt publisko apspriešanu no jauna.

Masu informācijas līdzekļos tika publicēta informācija par to, ka Madonas vidusskolas bērnu vecāki un Biedrība esot apstrīdējuši plānoto Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas apvienošanu. Šeit būtu jāprecizē, ka Madonas pašvaldības domes lēmums par iepriekš minēto skolu apvienošanu vēl nav stājies spēkā, līdz ar to tas pagaidām nav apstrīdēts tiesā. Tiesā tika apstrīdēta procedūra, kādā tika virzīts apstiprināšanai šis pretrunīgais Plāns.

Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Augstākās tiesas Senāts nolēma atteikt pieņemt iesniegto pieteikumu, norādot, ka jautājums par publisko apspriešanu, skolu reorganizāciju, apvienošanu un slēgšanu neesot administratīvais akts, kas būtu pakļauts tiesas kontrolei.

Atgriežoties pie Madonas novada domes projekta, par Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas apvienošanu, šobrīd plāns ir nodots izvērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrijai, kurai ir jāpieņem lēmums par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.

Biedrība no savas puses tad arī lems par tālāko rīcību, tomēr jau tagad ir skaidrs, ja Izglītības un zinātnes ministrija apstiprinās šo nepamatotu reformu, Biedrība vērsīsies tiesā, lai aizsargātu savu biedru un novada bērnu intereses.

Jūnija sakumā ir plānota visu ieinteresēto pušu tikšanās ministrijā, lai apkopotu viedokļus un argumentus, jo, kā savā atbildes vēstulē Biedrību informēja izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis, ministrija lūgs Madonas pašvaldībai sniegt papildu informāciju par plānoto reorganizāciju ar mērķi vispusīgi izvērtēt paredzētās izmaiņas pašvaldības iestāžu tīklā.

Jāpiebilst, ka izglītības iestāžu reformas vilnis skars ne tikai Madonas novadu. Ministru kabinetā tiek virzīts apstiprināšanai MK noteikumu projekts “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” īstenošanas noteikumi”. MK noteikumu projektā ir paredzēts līdz 2023.gadam sadalīt pavisam EUR 167 629 116,00. Uz šo finansējumu var pretendēt gan Latvijas lielākās pilsētas, gan arī novadu centri.

Lai gan šie MK noteikumi vēl nebija pieņemti un joprojām nav stājušies spēkā, Madonas novada Dome jau bija izstrādājusi un apstiprinājusi “MADONAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNU 2016. – 2023.GADAM”, kura vadlīnijas ir tieši saistītas ar vēl spēkā neesošajiem MK noteikumiem. No tā var secināt, ka par šo Eiropas fondu līdzekļu piesaisti pašvaldības jau ir informētas krietnu laiku pirms un visas darbības, kas tiek veiktas, ir mākslīgi gatavotas, lai pēc iespējas atbilstu MK noteikumu prasībām.

Tāpat 2016.gada 31.martā (divus mēnešus pirms MK noteikumu iespējamās spēkā stāšanās), Madonas novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu Nr.139, ar kuru pašvaldība 8.1.2. specifiska atbalsta mērķa “Modernizēt vispārējās izglītības iestādes” projektā nolēma iekļaut Madonas Valsts ģimnāziju, Madonas pilsētas 1.vidusskolu, Madonas 2.vidusskolu un Mārcienas sākumskolu.

No minētā var secināt, ka plānotās izglītības iestāžu reformas ir sekundāras, kas nav nekādā veidā saistītas ar reālu reformu nepieciešamību, bet gan ar mērķi saņemt un maksimāli apgūt Eiropas finansējumu.

Biedrība nekādā gadījumā nav pret reformām izglītības sistēmā, taču ir jāpiekrīt, ka Latvijas izglītības sistēmā ir krietni aktuālākas problēmas, piemēram, pedagogu zemais atlīdzības līmenis un pedagogu vidējais vecums, kas tikai palielinās. Droši vien skolu apvienošana un skolēnu piespiedu rotācija šo akūto problēmu nekādi nerisina.

Spriežot pēc situācijas ar Madonas novada domes īstenoto izglītības iestāžu reformu, ir pamatotas aizdomas, ka citas pašvaldības varētu rīkoties analoģiski – gatavot izglītības iestāžu reformas nevis pēc to nepieciešamības, bet gan, lai saņemtu Eiropas fondu finansējumu.

Šeit vietā būtu jautājums par valsts un Eiropas Savienības līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Iespējams, Valsts kontrolei būtu jāpievērš uzmanība šai atbalsta mērķa programmas īstenošanai, pirms šie līdzekļi ir izsaimniekoti sadomātu reformu finansēšanai.

* Biedrības “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” pārstāvis, zvērināts advokāts

An error has occured