Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.

Koronavīrusa uzliesmojums negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību un darbavietu skaitu, mazina iedzīvotāju ienākumus un aptur ekonomikas izaugsmi.

Jau šobrīd daudzi uzņēmumi Eiropā ir nonākuši grūtībās. Pirmās krīze skāra tādas nozares kā transports, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un mazumtirdzniecība. Tomēr jau tagad krīzes negatīvo ietekmi sajūt uzņēmumi un strādājošie praktiski visās nozarēs.

Arī tad, kad mums izdosies apturēt vīrusa izplatīšanos Eiropā, būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu ekonomisko aktivitāti. Šādā ārkārtas situācijā Eiropā ir vajadzīga savstarpēja solidaritāte un atbalsts.

Eiropas Komisija (EK) ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Mūsu prioritātes ir nodrošināt, lai ārstiem un slimnīcām ES būtu nodrošināts nepieciešamais finansējums un visi nepieciešamie materiāli (testi, maskas, ventilatori), lai uzņēmumiem būtu pietiekami apgrozāmie līdzekļi krīzes pārvarēšanai, lai tiktu maksimāli pasargātas krīzes skarto strādājošo darbavietas un ienākumi.

Veselības jomā ES koncentrējas uz medicīniskā aprīkojuma nogādāšanu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, veicot kopīgus iepirkumus un nodrošinot brīvu preču apriti visā Eiropas vienotajā tirgū. Tāpat EK sniedz finansiālu atbalstu zinātnieku darbam, lai veicinātu ātrāku vakcīnas izstrādāšanu pret koronavīrusu.

Šajā situācijā esam paredzējuši maksimālu elastību ES fiskālo noteikumu piemērošanā, uz laiku atceļot ierobežojumus ES dalībvalstu budžeta deficītiem, ļaujot dalībvalstīm daudz apjomīgāk stimulēt savu ekonomiku.

ES dalībvalstis aktīvi izmanto šo iespēju. Jau tagad ES dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumus par papildu fiskālajiem pasākumiem 2,2% no ES IKP apmērā. Savukārt likviditātes nodrošināšanai ir pieņemti lēmumi jau 13,7% no ES IKP apmērā. Piemēram, Latvijā šis ES regulējums ir devis iespēju valdībai noteikt dīkstāves finansējumu 75% apmērā no algas visu nozaru strādājošajiem.

Apsveicams ir Eiropas Centrālās bankas lēmums uzpirkt valstu vērtspapīrus 750 miljardu eiro apjomā, tādējādi nodrošinot labvēlīgus finansējuma apstākļus eirozonas valstīm. Ekonomikas jomā EK koncentrējas uz uzņēmumu atbalstu, lai palīdzētu tiem pārvarēt krīzi un nezaudētu ekonomikas potenciālu. Šim nolūkam mēs nodrošinām maksimālu un elastīgu ES budžeta līdzekļu izmantošanu.

Jaunā investīciju iniciatīva koronavīrusa krīzes pārvarēšanai nodrošina 37 miljardus eiro veselības aprūpei, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un sociālajām programmām. Papildus 28 miljardi eiro būs pieejami no vēl neizmantotajiem ES fondu līdzekļiem. Esam grozījuši ES fondu regulējumu, lai dalībvalstis varētu šos līdzekļus novirzīt krīzes radīto problēmu risināšanai gan veselības jomā, gan ekonomikā.

ES budžeta garantija ļaus Eiropas Investīciju fondam novirzīt aptuveni 8 miljardus eiro vismaz 100 000 Eiropas MVU finansējumam. Savukārt Eiropas Investīciju banka piešķirs papildus 20 miljardus eiro MVU aizdevumiem.

Kopumā krīzes pārvarēšanai pieejamais ES finansējums jau tagad sasniedz 93 miljardus eiro, un mēs turpinām strādāt pie papildu iespējām.

Tāpat jau ir stājušies spēkā EK pagaidu noteikumi par valsts atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem. Pieļaujamais valsts atbalsts ietver grantu finansējumu, nodokļu atlaides vai maksājumu atlikšanu, kredītgarantijas un subsidētus valsts institūciju piešķirtus kredītus.

Latvija jau uzsākusi subsidētu aizdevumu un aizdevumu garantiju programmas mūsu uzņēmumiem, kuru darbību un apgrozījumu ietekmējis koronavīrusa uzliesmojums. Līdz šim apstiprinātais kopējais Latvijas valsts atbalsta apmērs ir 250 miljoni eiro, kas ļaus palīdzēt vismaz trīs tūkstošiem uzņēmumu. Latvijā šīs biznesa atbalsta programmas nodrošina valsts attīstības finanšu institūcija "Altum", kurā var pieteikties arī telefoniski.

Būtiska loma, nodrošinot uzņēmumus ar nepieciešamajiem finanšu resursiem, ir finanšu sektoram. Esam atvieglojuši banku kapitāla un citas regulējuma prasības, lai varētu uzņēmumiem un iedzīvotajiem piešķirt kredītu brīvdienas, ļaujot atmaksāt aizdevumus ilgākā termiņā un mazināt apgrozāmo līdzekļu deficītu. Pozitīvi, ka bankas ir atsaucīgas arī Latvijā, jau paziņojot par iespējām pieteikties kredītu brīvdienām.

Lai pārvarētu šo krīzi un maksimāli saglabātu darba vietas, ir nepieciešama koordinācija un solidaritāte un starp ES dalībvalstīm. Tuvākajās dienās un nedēļas mēs turpināsim strādāt pie krīzes pārvarēšanas pasākumiem, izskatot visus pieejamos līdzekļus. Tāpat mēs uzsākam darbu pie ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas plāna, kad koronavīrusa pandēmijas smagākā fāze būs pārvarēta.

Šis ir Eiropas vienotības jautājums: rīkojoties kopā, atbalstot vienam otru, ES var labāk pārvarēt šo satricinājumu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...