Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visiem tiem, kuriem ir kaut jel kādas ilūzijas par procedūru, kādā tiek izraudzīts ikgadējais Eiropas cilvēka Latvijā nosaukuma ieguvējs (šogad – Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova), atliek sociālajā tīklā Twitter palasīties, cik neprasmīgi un nožēlojami Eiropas kustības Latvijā priekšnieks Andris Gobiņš izlokās, kad viņam uzdod skaidru jautājumu par balsošanu.

Jānis Hermanis:

Un nekur, nevienā vietā - ne vārda par to, cik cilvēku piedalās „sabiedriskā” balsojumā..

Agnese Lāce:

Varbūt Andris Gobiņš zinās teikt.

Ansis Egle:

Jāpiekrīt, ka sabiedriskā balsojuma izpildījums ir - kā lai maigāk pasaka - ...

Andris Gobiņš:

Katru gadu ir kāds, kam rezultāti nepatīk. Tiesa, šogad agresivitātes līmenis ir augstāks, diskreditēšanas mēģinājumi lielāki nekā citus gadus. Satversmes tiesas priekšsēdētāja ļoti pamatoti citā izdevībā atgādināja, ka daudzi vēl nav pārvarējuši kaujas sunim līdzīgo audzināšanu.

Jānis Hermanis:

Es uzdevu konkrētu jautājumu par balsotāju skaitu. Un kā tiek nodrošināts, ka viena persona nevar nobalsot vairākkārt? Ja balsojums tiek nosaukts par sabiedrisku, tad būtu vēlams, lai sabiedrībai būtu iespēja saņemt šādas atbildes.

Andris Gobiņš:

Neplānoju publiski vai citā veidā šos jautājumus apspriest, bet katrā laikā un labprāt uzklausīšu ierosinājumus, kā balsošanas sistēmu uzlabot. Pilnīgi skaidrs, ka nav vienas vienīgas, labākās sistēmas. Ja rūpes patiešām ir par balsošanu, jūs visi ļoti labi zināt, kā mani atrast.

Otto Ozols:

Es reiz tiku iekļauts šajā balsojumā. Kopumā tas ir politizēts farss, necaurskatāms, balsotāju daudzums niecīgs. Pati ceremonija ir liekulības izrāde. Pasākumu organizē Andris Gobiņš, kurš atbalsta korumpētus politiķus.

Burtniece:

Vietnei, kur bija jābalso, - http://visidati.lv jau nav nekādas autentifikācijas prasības, to katrs skolēns var izmantot. Taču rezultātus kaut procentuāli var uzskatāmi rimbuļos demonstrēt - cik par kuru kandidātu % nobalsoja.

Andris Gobiņš:

Ziniet, man aizdomas, ka pat balsojumi ar e-parakstu šajā gadījumā nebūtu līdzējuši. Aicinu nākamajā gadā izmantot balsošanas iespēju. Virzīt jūsuprāt spēcīgākos kandidātus.

Ansis Egle:

Acīmredzami - uzdot jautājumus neklājas šajā jomā. Protaties, tumsoņas. Un vislabāk - klusējiet - ko jūs saprotat no īstenām Eiropas vērtībām, ja.

Andris Gobiņš:

Šķiet, ka rakstīju pretējo. Bet, lai paliek. Ja rūp balsojums, Jūs zināt, kā mani atrast. Patiešām labprāt uzklausīšu ierosinājumus.

Andrejs Faibuševičs:

Patiesībā rūp ne jau balsojums, bet tā pozicionēšana par reprezentatīvu sabiedrības viedokli. Jo tā tas nav, un patiesībā arī nekad nav bijis. Pie korektas definīcijas, ka tā ir šauras grupas nekontrolēta interešu izpausme - droši vien nevienam nebūtu iebildumu.

Jānis Hermanis:

Uzskatu, ka Andris Gobiņš ir godprātīgs un inteliģents cilvēks, jo labi pazīstu viņa radu loku. Šeit drīzāk ir gadījums, kad neliela arogantu ļaužu grupiņa sāk izmantot pasākuma formātu saviem politiskajiem mērķiem.

Otto Ozols:

Jāni, es arī reiz ļāvos vēlmju domāšanai un gribēju ticēt Andra Gobiņa godprātībai. No visas sirds un tā patiesi. Bet, kad es ieraudzīju viņa parakstu Zaigas Pūces atbalstam Sabiedrības integrācijas fonda vadītājas [amata] atbalstam, manas ilūzijas sabruka. Viņas reputācija ir skaidri ierakstāma korpucijas grāmatās.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...