Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Eiropas naudas izkrāpšanas piramīdā - tualetes papīra ražotne

Paula Krišjanko, Elīna Zavadskaja, Kristiāns Starko
25.01.2011.
Komentāri (22)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad saņemt bankas aizdevumu kļūst arvien grūtāk, pieaug interese dabūt naudu no Eiropas struktūrfondiem, turklāt ne vienmēr godīgākajā ceļā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ziņo, ka aizdomīgu pieteikumu kļūst arvien vairāk un kliedzošākie ir tie gadījumi, kad Eiropas nauda projektam jau pārskaitīta, bet tad izrādās, ka tā ir bijusi krāpšanās un no projekta pieteicējiem nekādu nauda nav iespējams atgūt. Tad valstij to nākas atdot Eiropai no nodokļu maksātāju kabatas. Pietiek nolēma sīkāk izpētīt viena uzņēmuma pieteikumu Eiropas Savienības struktūrfondiem, kurā gan neviens krāpjamies aiz rokas vēl nav pieķerts, bet aizdomīgu faktu ir kaudzēm.

Kāds 25 gadus vecs jauneklis Raimonds Dambrāns 2009.gada oktobrī ar tolaik minimālo iespējamo starta kapitālu – tūkstoti latu – nodibināja firmu Ms Doll, kā kompānijas juridisko adresi norādot dzīvokli Iļģuciemā. Firma jau pēc pāris mēnešiem saņēma 147 tūkstošu latu lielu Eiropas struktūrfondu atbalstu programmā Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās. Uzņēmums solīja izveidot tualetes papīra un papīra dvieļu ražotni īpaši atbalstāmajā teritorijā Viļakas novada Kupravā, ziņojot, ka ar to apmierinās esošo pieprasījumu pēc šādas produkcijas Latvijā un kaimiņvalstīs. Bezdarba nomocītajam Viļakas novadam nekas cits neatlika, kā priekā sist plaukstas, cerot, ka solītāji ražotni izveidos, jo projekts paredzēja 13 jaunas darba vietas.

Lai gan pagājis jau vairāk nekā gads, Kupravā nekāda ražotne vēl nav izveidota un projekta iesniedzēji palūguši termiņa pagarinājumu. Taču tas vēl ir sīkums salīdzinājumā ar pārējiem faktiem.

Tālo valstu sadarbības partneri

Lai iegādātos iekārtas, firmai caur Iepirkumu uzraudzības biroju obligāti jāsludina publiska iepirkumu procedūra. Tas arī tika izdarīts. Taču konkursā par higiēnisko papīra ruļļu pārtīšanas, garināšanas, tīrīšanas un fasēšanas iekārtu komplekta piegādi pieteicās tikai viena firma – Honkongā reģistrēta Cue Foreign Constructions & Engineering Co., Limited, kura ir gatava par 382 tūkstošiem eiro iekārtas saražot un uzstādīt. Par to, kā šī tālās zemes kompānija uzzinājusi par konkursu Latvijā, vēsture klusē, jo plašajā interneta tīmeklī arī par pašu uzņēmumu nav atrodams ne vārda. Pat trakāk – Google meklētājs vispār neatrod nevienu ierakstu ar šīs kompānijas nosaukumu.

Lai gan projekta pieteikumā uzņēmums norāda, ka rūpnīcu cels par paša līdzekļiem, nav skaidrs, kur firmai ar minimālu pamatkapitālu un bez iepriekšējas un citas saimnieciskās darbības ņemt nepieciešamos 268 tūkstošus latu iekārtu iegādei, jo, kā zināms, Eiropas naudu var saņemt tikai pēc projekta realizācijas.

Taču atbilde uz šo jautājumu parādās pērnā gada otrajā pusē, kad Ms Doll un tās īpašnieks parādās ķīlas devēju sarakstā. Izrādās, ka šī sīkfirmiņa ieguvusi aizdevumu no kādas Jaunzēlandes kompānijas, turklāt ne mazu – veselus 225 tūkstošus latu. Turklāt par naudas devēju - Protecta Projects Limited - interneta resursi ir jau daudz runīgāki. Pirmkārt, izrādās, ka šīs firmas direktore ir sieviete ar latvisku vārdu un uzvārdu Inta Bildere (attēlā), kuras profils, starp citu, atrodams arī portālā draugiem.lv. Otrkārt, izrādās, ka šī kompānija ir viena no vairāk nekā 500 līdzīpašniekiem kompānijā Cherry Shares, par kuru interneta resursi brēktin brēc.

Interneta enciklopēdija Wikipedia ziņo, ka Cherry Shares ir augsta ienesīguma investīciju programma (HYIPhigh-yeld investment program), respektīvi - finanšu piramīda, kas maksā procentus no jaunām iemaksām programmā. Pēc būtības tā ir krāpniecības shēma, jo pēdējie investori zaudē savas investīcijas.

Cherry Shares mītne tiek minēta pastkaste Honkongā. Kā šīs programmas īpašnieks tiek minēta Jaunzēlandē reģistrēta kompānija Brooksell Universal Limited, kuras vienīgais direktors ir jau pieminētā Inta Bildere ar adresi Latvijā, Stacijas laukumā 2, a/k 555, Rīga, LV-1050 (tātad abonenta kastīte Centrālajā pastā). Šī kundze noteikti ir pelnījusi apbrīnu savas uzņēmējdarbības vēriena ziņā – viņa ir direktore vairāk nekā 500 Jaunzēlandē reģistrētās firmās, no kurām visām ceļš ved uz jau pieminēto Cherry Shares un no kurām viena dāsni aizdevusi mūsu Eiropas struktūrfondu kārotājam.

Cherry Shares noguldītājus internetā piesaistīja kopš 2008.gada, piedāvājot četrus dažādus ieguldījumu veidus programmām: īstermiņa plānu, Daily plānu, vidēja termiņa plānu un ilgtermiņa plānu. Šīs programmas bija robežās no 5,8% līdz 9,9% nedēļā (reti kura banka piedāvā tik augstus gada procentus). Kā minimālā noguldījumu summa bija noteikta 20 000 ASV dolāru.

Blogi internetā vēsta, ka ne viens vien šajā shēmā pazaudējis naudiņu, jo pērnā gada nogalē, neilgi pēc aizdevuma izsniegšanas Latvijas firmai, Cherry Shares interneta mājas lapa no tīmekļa pazuda un ar to arī visas iespējas atgūt tur ieguldīto naudu.

Uzraugi saasina uzmanību

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols pēc tam, kad bija informāciju par šo uzņēmumu bija ieguvis no Pietiek, atzina - aģentūra noteikti šim projektam pievērsīs pastiprinātu uzmanību, jo pārbaudīt pilnīgi visus projekta iesniedzējus nav iespējams. Taču tad, ja ir aizdomas par kādām nelikumībām, tas noteikti nonāk pārbaudāmo sarakstā. Pēc tam precizējis ziņas par Ms Doll projektu, A.Ozols atzina, ka arī bez Pietiek sniegtās informācijas šis projekts tiek uzraudzīts ar īpašu uzmanību, jo tam ir trīs riska faktori. Pirmais, tas lūdzis termiņa pagarinājumu, otrais – projekta realizācijas laikā mainīta gan firmas juridiskā adrese (tagad tā reģistrēta Ogrē), gan projekta realizācijas vieta (no Kupravas pagasta tā pārcelta uz Medņevas pagastu), un trešais – kā iekārtu piegādātājs pieteicies nevienam nezināms pretendents, turklāt tikai viens.

Taču, ja izrādīsies, ka par aizdomīgas izcelsmes naudu rūpnīca patiešām tiks uzbūvēta un tā darbosies, un netiks gūti pierādījumi, ka iekārtas iegādātas par mākslīgi paaugstinātu cenu, tad LIAA nav nekādu juridisku instrumentu, kā apturēt Eiropas naudas piešķiršanu šim projektam, jo līdz šim no juridiskās puses viss ir bijis kārtībā.

Pašvaldība priecīga par katru sīkumu

Viļakas domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs neslēpj, ka novadā laiku pa laikam parādās aizdomīgi tipi, kas solās realizēt kādus Eiropas projektus. „Mēs atbalstām jebkādu uzņēmējdarbības aktivitāti novadā, jo zinām, cik šeit ir grūti kaut ko uzsākt. Ja no 15 pieteikumiem, ko mēs saņēmām, viens projekts izdosies, tas jau būs labi.”

Kompānijas pārstāvis esot atbraucis uz novadu, izstāstījis par savu ieceri, un dome nolēmusi projektu atbalstīt un slēgt telpu nomas līgumu. „Sākumā viņi īrēja no mums angāru par diviem latiem kvadrātmetrā, kas priekš tām telpām bija neadekvāti augsta. Domājām, ja ne ražošana, tad vismaz par telpu īri kādu naudu dabūsim,” neslēpj domes vadītājs.

Uz rīdziniekiem gan novada domē skatās ar piesardzību. „Mums te visādi piesakās, jo Viļakas novads ir ar augstāko novērtējumu īpaši ES struktūrfondu atbalstāmo teritoriju sarakstā. Ar krāpniekiem lai cīnās Finanšu policija, Ekonomiskā policija un citas iestādes. Mums galvenais, lai šeit notiktu uzņēmējdarbība.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...