Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā un radio. Krāšņāka tā kļūst arī sociālajos medijos, piemēram, Twitter un Facebook, ko izmanto praktiski visas partijas un sarakstu kandidāti. Nav pārsteigums, ka lielākā daļa kandidātu patiesībā runā par Latvijas problēmām, it kā kandidētu Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās. Ar atsevišķiem izņēmumiem ir dzirdami teksti, kas attiecas uz Eiropas Savienību, un tos pamatā stāsta jau esošie Eiropas Parlamenta deputāti, piemēram, Roberts Zīle, Inese Vaidere un Sandra Kalniete.

Bija viegli prognozēt, ka īpaši redzami šajā Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā būs partiju viesstrādnieki. Piemēram, krāšņi izsakās tādi viesstrādnieki kā Ivars Ijabs un Baiba Rubesa no “Attīstībai/Par!”, daudz neatpaliek arī Andis Kudors no Jaunās konservatīvās partijas un Ansis Pūpols no Nacionālās apvienības. Brīžiem var tikai pabrīnīties, cik krāšņus epitetus lieto šie viesstrādnieki, lai iestāstītu, kāpēc tieši viņi ir īstie kandidāti darbam Eiropas Parlamentā.

Varētu turpināt šo uzskaitījumu, bet tāpat jau ir skaidrs, ka vajadzīga liela apņēmība, lai ar nopietnu seju stāstītu visādas muļķības.

Par vēlēšanu kampaņas jautrību rūpējas arī dažādu dīvaiņu izveidotie saraksti, piemēram, Centra partijas un “Jaunās Saskaņas” deputātu kandidāti. Reizēm liekas, ka viņi neapzinās patieso realitāti un dzīvo kaut kādā savā noslēgtā iedomu pasaulē. Aktīva ir Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, aizstāvot krievu valodu un krievu skolas.

Vairāk par Nilu un „Saskaņu”. 9.maijā notika lielākais “Saskaņas” priekšvēlēšanu pasākums – līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā tika rīkoti 9.maija svētki. Tajā uzrunu teica arī atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad Ušakovs runu teica divās valodās – latviešu valodā un krievu valodā, šogad Nils runāja tikai krieviski. Šādā veidā viņš skaidri demonstrēja, kurus Latvijas iedzīvotājus uzskata par saviem atbalstītājiem un kuru dēļ ir vērts pūlēties. Šoreiz Nils skaidri nodemonstrēja, cik vērti ir viņa teksti par vienotu sabiedrību un demokrātiskām vērtībām Latvijā.

Pasākuma organizatori stāstīja, ka visas dienas garumā svētkos piedalījušies aptuveni 120 000 cilvēku. Kā zināms, šie svētki arī agrāk notika, pateicoties organizācijas “9.may.lv” pūliņiem. Pēc izveidošanas 2009.gadā šo biedrību vadīja Ušakovs, bet vismaz kopš 2012.gada organizācijas vadītājs ir tagadējais Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks.

Šī organizācija ik gadu piesaka pasākumu organizēšanu 9.maijā pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa, pulcējot PSRS armijas veterānus un Kremļa fanus. Arī šogad šajā pasākumā tika slavināts Staļins un padomju armija. Arī šogad tradicionāli pasākums beidzās ar salūtu, ko bija “uzsaukusi” Krievijas vēstniecība.

Pasākuma ietvaros notika arī gājiens “Nemirstīgais pulks”. Latvijas mediji informē, ka Rīgā šajā gājienā piedalījās vairāk nekā 4000 cilvēku. Līdzīga akcija tika rīkota arī Daugavpilī, kuru vada “Saskaņas” biedrs Andrejs Elksniņš.

Interesanti, ka Krievijas izdevums “NEWSru” ir veltījis atsevišķu apkopojumu šai akcijai, uzsverot, ka Maskavā gājienā “Nemirstīgais pulks” (“Bessmertnij polk”) piedalījās vismaz viens miljons cilvēku un tajā bija redzams arī prezidents Vladimirs Putins, kurš nesa plakātu ar sava tēva portretu. “NEWSru” par šīs starptautiskās akcijas autoru ir nosaucis Genadiju Ivanovu. Akcijas mērķis esot slavināt uzvarētājus Otrajā pasaules karā, un šāda akcija notikusi visās Krievijas pilsētās (tajā piedalījušies vismaz 10 miljoni cilvēku).

Kā īpašu panākumu “NEWSru” usver, ka šogad Rīgā ir sasniegts rekords šīs akcijas apmeklējumā – tajā piedalījušies 20 000 cilvēku. Salīdzinoši pagājušajā gadā šajā gājienā esot devušies tikai 15 000 cilvēku. Vai tā tas patiesi bija, nesekoju līdzi konkrētajai „akcijai”, bet man liekas, ka tas ir uzpūsts skaitlis.

Pat pieņemot, ka Krievijas mediji ievērojami pārspīlē 9.maija pasākumu dalībnieku skaitu, tas tomēr liecina, ka Latvijā ir daudzi aktīvi Kremļa akciju atbalstītāji, kuri ar prieku izplata Kremļa naratīvus un pilda Krievijas rīkojumus. Nav šaubu, ka Kremlis izmantos šos datus arī vēlāk savas propagandas izplatīšanai. Ir skaidrs, ka Latvijā bez jau zināmajiem Kremļa politikas aktīvistiem Aleksandra Gapoņenko, Vladimira Lindermana, Elizabetes Krivcovas un Tatjanas Ždanokas arī citi Putina fani palīdz rīkot šādus pasākumus. Liela loma to rīkošanā ir “Saskaņai”, kas deklarē, ka ir Eiropas tipa sociāldemokrātiska partija.

Ir skaidrs, ka pasākumi 9.maijā nav skatāmi atrauti no Krievijas ārpolitikas, šo svētku galvenais uzdevums ir izplatīt Kremļa naratīvus un stiprināt Krievijas pozīcijas ne tikai Latvijā un citās Baltijas valstīs, bet arī Eiropā un Āzijā. Jāatceras, ka 9.maijs tika svinēts arī citās pilsētās, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī, kā arī Jelgavā, Ventspilī un Liepājā.

Šogad 9.maija svētkiem bija arī papildu uzdevums – mobilizēt “Saskaņas” vēlētājus iet balsot par “Saskaņas” simbolu Ušakovu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai ļautu viņam paglābties no slikto “nacionālistu” atriebības un pārcelties uz Briseli.

Ir skaidrs, ka daudzi Nila atbalstītāji uzskatīs par savu pienākumu pielikt krustiņu “nacionālistu” vajātajam Nilam, palīdzot viņam izvairīties no atbildības par korupciju un nelikumībām “Rīgas satiksmē” un citos Rīgas pašvaldības uzņēmumos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...