Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlamenta vēlēšanu šovs ir beidzies. Un tagad pienākusi kārta nākamajam šovam – prezidenta vēlēšanu šovam. Kā zināms, Latvijas prezidentu ievēl Saeima un par prezidenta kandidātu ir jābalso vismaz 51 Saeimas deputātam. Šogad pirmoreiz prezidenta vēlēšanas būs atklātas – ikviens iedzīvotājs varēs redzēt, par kuru prezidenta kandidātu ir balsojis kurš deputāts.

Tādējādi deputātiem vairs nebūs iespēju slēpties, sakot, ka nevēlas atklāt, par kuru prezidenta kandidātu viņi ir atdevuši savu balsi. Kaut arī nepārtraukti dzirdamas vaimanas par demokrātijas mazināšanu, jo tagad partijas līderi un frakcijas vadība varēšot izdarīt spiedienu uz atsevišķiem deputātiem un viņiem vajadzēšot balsot pret savu sirdsapziņu, tomēr nav šaubu, ka vairums iedzīvotāju atbalsta šādu vēlēšanu kārtību.

Ņemot vērā iepriekšējos gados pieredzētos melus prezidenta vēlēšanās, kad publiski radio un televīzijā tika solīts viens rezultāts, bet praksē izrādījās pavisam citādi, nekas neliedz atsevišķam deputātam paskaidrot, kāpēc viņš nolēmis balsot pret kopīgo partijas vai frakcijas lēmumu. Iespējams, tas mazinātu pastāvošo viedokli par “pērkamajiem politiķiem” un kaut nedaudz atjaunotu uzticību Saeimai kopumā.

Tuvāko dienu laikā medijos gaidāmi vairāki izklaidējoši šovi, kuros piedalīsies izvirzītie prezidenta amata kandidāti – valdošās koalīcijas izvirzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, ZZS izvirzītais tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits, ko ir izvirzījuši atsevišķi Kaimiņa partijas deputāti.

Jansons ir paziņojis, ka labi pārzina Latvijas iekšpolitiku un sociālās problēmas valstī, savukārt Šmits uzsver, ka labi orientējas ekonomikā. Zinot Šmita agrāk izteikto labvēlīgo attieksmi pret Krieviju, var pieļaut, ka par viņu balsos arī daļa no “Saskaņas” deputātiem.

Būs interesanti vērot visu kandidātu debates radio un televīzijā, kā arī citos medijos, kaut arī jau iepriekš ir skaidrs, ka tām ir tikai pakārtota nozīme. Tomēr šīs debates ļaus mazliet vairāk vērtēt deputātu kandidātu saziņas prasmes un oratora māku, kā arī to, cik labi viņi māk aizstāvēt savus viedokļus dažādos jautājumos.

Vērtējot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, redzams, ka šīs vēlēšanas atšķiras no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Kā jau bija gaidāms, šajā skaistumkonkursā vairāk balsu saņēma tie partiju kandidāti, kuri jau ir zināmi vēlētājiem un tiek vērtēti visumā pozitīvi.

Visvairāk balsu saņēma “Jaunā Vienotība” (26, 2 %) un tās līderi Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, kā arī Nacionālā apvienība (16,4 %) un tās līderis Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde. Stabils atbalsts tika izteikts “Saskaņai” (17,5 %), kuras simbols Nils Ušakovs pēdējās nedēļās bija pazudis no Rīgas domes (kaut arī kā atstādinātajam Rīgas mēram viņam vajadzētu piedalīties pašvaldības darbā) un bēguļoja no medijiem, izvairoties no intervijām. Jāatzīst, ka šī taktika bija pareiza, jo visur “Saskaņas” sarakstu pārstāvošais Andris Ameriks mazāk kaitina latviešus un rada pārliecinošāku iespaidu par sevi.

Vienlaikus ir skaidrs, ka “Saskaņu” atbalstīja daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji, daļa no kuriem piedalījās arī lielākajā šīs partijas priekšvēlēšanu šovā 9.maijā pie tā sauktā “Uzvaras” pieminekļa. “Saskaņas” vēlētāji joprojām ir uzticīgi savam līderim Ušakovam un uzskata, ka sliktie “nacionālisti” veic uzbrukumus gan Ušakovam, gan “Saskaņai”. Jāņem arī vērā, ka pēdējo mēnešu laikā vērojamie korupcijas skandāli Rīgas domē faktiski nemainīja “Saskaņas” atbalstītāju viedokli un socioloģiskās aptaujas rāda, ka šajā laikā atbalsts “Saskaņai” praktiski nav mainījies.

Jāatzīst, ka stabila vēlētāju bāze joprojām ir Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai (6,2 %). Ždanoka atkal ir ievēlēta Eiropas Parlamentā un varēs turpmākos piecus gadus pildīt Kremļa uzdevumus, lai šķeltu Eiropas Savienību un mazinātu tās ietekmi pasaulē.

Vērtējot vairāku partiju izvēlēto taktiku – piesaistīt sabiedrībā zināmus viesstrādniekus ar slaveniem uzvārdiem, jāsecina, ka šī taktika nav sevi attaisnojusi. Redzams, ka vēlētāji balsoja galvenokārt par tām partijām, kuru līderi jau ilgstoši pārstāv šīs partijas un īsteno to politiku.

Vienīgais izņēmums ir partiju apvienības “Attīstībai/Par!” viesstrādnieks politologs Ivars Ijabs, kuram izdevās tikt Eiropas Parlamentā (par šo sarakstu balsoja 12,4 %). Visiem pārējiem partiju viesstrādniekiem, piemēram, Baibai Rubesai, Ievai Ilvesai, Andim Kudoram, Ansim Pūpolam un Otto Ozolam jāgaida labāki laiki, lai iestāstītu visiem, ka viņi ir piemērotākie darbam Eiropas Parlamentā.

Šī ir arī mācība partijām, ka tomēr nepietiek tikai ar kādu slavenību saraksta sākumā, lai garantēti saņemtu pilsoņu atbalstu vēlēšanās. Nepietiek ar to, ka šīs personas sola visiem dažādus labumus, sākot ar lielām algām un pensijām un beidzot ar milzīgām subsīdijām un citiem Eiropas maksājumiem. Cerams, ka partijas sapratīs, ka ir beigušies laiki, kad pietiek tikai ar slaveniem uzvārdiem. Izrādās, ka cilvēkus interesē arī tas, ko šīs partijas un to izvirzītie kandidāti ir darījuši līdz šim un kādi ir šo partiju darbības rezultāti.

Būs interesanti redzēt, ko turpmāk darīs pieaicinātie viesstrādnieki – vai viņi arī turpmākos gadus turpinās darboties partijās un piedalīsies arī citās, piemēram, pašvaldību vēlēšanās. Vai arī šīs “slavenības” būs apvainojušās uz slikto tautu, kas nesaprot, cik ģeniālas ir šīs personas, un vairs neko negribēs zināt par politiku un partijām, kuras bija ar mieru tās virzīt uz Eiropas Parlamentu, tādējādi apliecinot, ka patiesībā stāsts bija tikai par labi apmaksātiem amatiem Briselē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...