Iesaki rakstu: 
Situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir saasinājusies, jo atkal pieaudzis to skaits, kuri vēlas iešmaukt Latvijā nelegāli – tātad izdarīt likuma pārkāpumu. Vienlaikus publiskajā telpā turpinās diskusija par imigrācijas jautājumiem. Daži uzņēmēji un kreisi-radikāli-liberāli noskaņotie aicina uz imigrācijas plūsmas palielināšanu, jo trūkst darbaroku. Tikmēr par dzimstības veicināšanu šajā kontekstā runāt nevēlas, jo modernas, progresīvas sievietes neesot domātas dzemdēšanai.
Arī Francija savulaik (līdzīgi kā citas Rietumeiropas valstis) lēma, ka laist vairākus bērnus pasaulē ir atpakaļrāpulība, sievietēm visi spēki jāvelta karjerai, nevis ģimenei. Lai brauc jaunie strādnieki no islāma valstīm, mēs viņus visus integrēsim! Un kā ar to ir veicies? Šī vasara Francijas varas iestādēm bija sevišķi nemierīga, jo kārtējo reizi bija redzams, pie kā noved vāji kontrolēta migrācija no valstīm ar stipri atšķirīgu kultūru.
Francijas nemieri
Jūnija un jūlija nemieri sākās pēc tam, kad policists bija nošāvis 17 gadus vecu alžīriešu izcelsmes likumpārkāpēju. Nahels Merzouks (Nahel Merzouk) sastrēguma laikā brauca ar savu auto pa sabiedriskā transporta joslu un tika policistu apstādināts. Noteikumu pārkāpējs atteicās uzrādīt vadītāja apliecību un metās bēgt ar auto. Policists raidīja šāvienus un ievainoja Nahelu rokā un krūtīs, jo baidījās, ka jaunietis, ātri braucot, varētu ievainot citus. Policists lietoja ieroci atbilstoši 2017. gadā pieņemtajiem likuma labojumiem, kas dod policijai plašākas tiesības lietot šaujamieroci, ja autovadītājs neklausa policista likumīgām prasībām un apdraud policistu dzīvību.
Ieceļotājiem no Āfrikas un viņu pēcnācējiem šis notikums kalpoja par ieganstu uzsākt plašus grautiņus ne tikai Parīzē, bet arī Marseļā, Lionā un citās pilsētās. Parīzē tika sadedzināti desmitiem autobusu, veikalu un citu ēku logi tika izsisti. Parīzes piepilsētā Dransijā tika nodedzināts lielveikals, savukārt Marseļā liesmas apņēma lielāko bibliotēku. Un, lai par maz neliktos, trakotāji aizdedzināja arī Parīzes 2024. gada Olimpiādes biroju.
Grautiņi un cilvēku drošība
Aģentūra "Reuters" 2. jūlijā ziņoja, ka nemiernieki (lasi – noziedznieki!) uzbruka Parīzes piepilsētas mēra Vensāna Žanbruna (Vincent Jeanbrun) privātmājai, kurā tajā laikā atradās viņa sieva ar piecus un septiņus gadus veciem bērniem. Kad mēra dzīvesbiedre Melānija no vajātājiem bēga caur pagalma durvīm, uz viņu un viņas bērniem tika raidīti salūta šāviņi. Melānija tika ievainota, lauza kāju, turklāt tika ievainots arī viens no bērniem. Policija ierosināja lietu par slepkavības mēģinājumu, tomēr nav ziņu, ka kāds būtu ticis arestēts.
Demolēšanai Francijā nu jau ir stipras tradīcijas. 2005. gadā trīs nedēļas ilgo nemieru laikā tika aizdedzināti 10 000 automašīnu un 230 sabiedriskās ēkas. Materiālie zaudējumi pārsniedza 200 miljonus eiro. Policija arestēja gandrīz 2900 nekārtību cēlāju, bet sadursmēs ievainoti 126 policisti un ugunsdzēsēji.
Ja 2005. gadā ielu nemieri aprobežojās ar Parīzes priekšpilsētām un tā sauktajiem sarežģītajiem rajoniem, tad šoreiz tika ietekmēta visa valsts. Nemiernieki vērsās pret visu, kas kaut kādā veidā bija saistīts ar valsti un pašvaldībām; cieta policijas iecirkņi, valsts institūciju un pašvaldību ēkas, skolas, bibliotēkas.
Radikālie musulmaņu nemiernieki, ejot Francijas pilsētu ielās, laupot un dedzinot automašīnas, ne reizi vien izsauca vārdus: "Allahu akbar!" Ar šiem vārdiem uz lūpām tika izdemolēta arī holokausta piemiņas vieta Parīzes piepilsētā Nantērā. Šis notikums radīja spriedzi Francijas ebreju kopienā, kas bažījas, ka, nemiernieku skaitam un vardarbībai palielinoties, uzbrukumi varētu tikt vērsti arī pret pašu kopienu.
Eiropeiskā pašiznīcināšanās
Izdevumu "Spectator" un "The Wall Street Journal" publicists, vairāku grāmatu autors un radikālā islāma kritiķis Duglass Marejs (Douglas Murray) savā grāmatā "The Strange Death of Europe: Immigration, Identity, Islam" sprieda, ka Eiropa nomaina savus iedzīvotājus un izdara pašnāvību, īstenojot masu migrācijas politiku, jo liels skaits nelegālo imigrantu nedemonstrē pat minimālu tieksmi vai vēlmi integrēties apkārtējā sabiedrībā un kultūrā un absorbēt demokrātijas normas un uzvedību.
Pēc franču sabiedrības pārstāvju liecībām, neseno nemieru laikā ielās izgāja imigranti, kuri nav kautrējušies apgalvot, ka ienīst Franciju, ka viņi šādi atriebjas Francijai par koloniālisma gadiem. Par migrāciju kā karmisku sodu, kas nāk pār eiropiešiem – "kolonizatoru pēctečiem", solidāri piebalso viens otrs ultraliberālu, radikālu pārmaiņu apoloģēts Latvijā.
Daļa intelektuāļu, kas smeļas idejas kreisajās utopijās (nomaskētās mūsdienu specifiskā liberālisma mērcē), ir apmaldījušies, bet paši to vēl nesaprot. To varētu salīdzināt ar ainu, kurā redzams pašnāvnieks, kurš pirms nolēkšanas no augstceltnes jumta lasa dzeju un izpaužas kādā filozofiskā monologā – nu tā, lai viss izskatās intelektuāli un glīti. Bet pašnāvība ir un paliek pašnāvība. Demogrāfijas tendences un statistikas dati ir spītīga lieta – eiropieši izmirst.
Ideoloģija
Dzimstības veicināšana – nē, tas ir par tumsonīgu, lai par to runātu. Demogrāfijas lietu ministrija – nē, labāk cēli izglābsim vienu zīriņa ligzdu un domāsim, kā samazināt govju (piedodiet) purkšķināšanu. Bērnu laišana pasaulē – tā taču ir tumsonība... Tikai šovinistiski noskaņoti vīrieši varēja izgudrot, ka valsts iedzīvotāju skaits varētu pieaugt dabiskā veidā, vai ne? Hei, vīrieši, dzemdējiet paši!
Jau vismaz gadus divdesmit skaidri redzam kreisi-radikāli-liberālās domas bankrotu. Politoloģija atpaliek no prakses, un jaunajam ideju degmaisījumam nav vēl precīza apzīmējuma. Mūsdienu "Woke" ideoloģiskais kokteilis zināmā mērā izskatās kā protests pret visu normālo un pārbaudīto. Esi cīkstonis, bet jūties kā sieviete – labi, vari piedalīties cīņas sacensībās un sist sievietes, cik uziet! Pēc tam droši ej uz sieviešu SPA, jo dzimuma identitāte taču ir tikai sociāli konstruēta, vai ne?
Pārspīlējums, jo Latvijā pagaidām nekas tāds nenotiek? Katrā ziņā redzam, ka tā destrukcija, par ko brīdināja Latvijas konservatīvie pirms kāda laika, ir jau ielauzusies mūsu izglītības saturā. Bērniem tiek skaidrots, kas ir "trans" un kas ir "cis".
Rodžers Skrūtons to skaidro sekojoši: "Augstskolu pasniedzēji izsmej tādu mācību programmu, ko radījuši "miruši baltie eiropieši". [..] Maigā iekļaušanas aizstāvība slēpj nepavisam ne maigu vēlmi izslēgt iepriekšējo izslēdzēju – citiem vārdiem sakot, atteikties no mūs raksturojoša kultūras mantojuma."
Skrūtons turpina: "Šāda "nost ar mums" mentalitāte nododas senu un neilgstpējīgu lojalitātes veidu izskaušanai. Kad iet bojā vecie lojalitātes veidi, iet bojā vecā piederības forma. Apgaismība, kas, šķiet, pati no sevis ved uz noraidījuma kultūru, tādējādi iznīcina apgaismību, graujot pārliecības, uz kurām balstās pilsoniskums. Tam esam bijuši liecinieki Rietumu intelektuālajā dzīvē."1
Atgādināšu, ka mūsdienu liberālā ideoloģija (atšķirībā no klasiskā liberālisma) skata valsti kā vēsturisku nejaušību, apstākļu sakritību un ne vairāk. Tāpēc armijā nevajag dienēt, un kara laikā bēdziet, jo patriotisms ir seno laiku relikts... Un, ja tomēr jākaro, tad obligāti sievietes ir jāiesauc dienestā, bērni nav tik svarīgi kā sieviešu līdztiesība... Eiropieši izmirst? Nu un tad? Nost ar mums!
Nobeigumā: politkorektums kā jaunā cenzūra
Nepolitkorektie fakti: Francijas nemiernieku grupas galvenokārt veidoja imigranti no Āfrikas. Neskatoties uz to, ka viņi ilgstoši bijuši nodarbināti dažādos Francijas uzņēmumos, tajā skaitā IT un augsto tehnoloģiju uzņēmumos (!), un dzīvojuši franču sabiedrībā, viņi tā arī nav spējuši pieņemt Eiropas vērtības un dzīvesveidu.
Daudzos Francijas uzņēmumos islāmticīgajiem ir iespēja darba laikā apmeklēt mošeju. Tā teikt – īpaša pieeja darbiniekiem. Taču tajā pašā laikā daļa no viņiem neslēpj naidu pret Franciju un franču kultūru, tradīcijām.
Rodžers Skrūtons raksta: "Politkorektums mūs mudina būt pēc iespējas "iekļaujošākiem" – ne domās, ne vārdos, ne darbos nediskriminēt etniskās, seksuālās un reliģiskās minoritātes vai cilvēkus ar atšķirīgu uzvedību. Lai mēs būtu iekļaujoši, mūs mudina nomelnot to, ko uzskatām par īpaši mums piederīgu."2
Vai tas ir pārsteigums, ka tieši Eiropas kreisi-radikāli-liberāli noskaņotie iziet pretī imigrantu pūlim ar plakātu "Welcome!" (laipni lūdzam)? Stokholmas sindroms visā krāšņumā.
Atceros, ka ap 2007. gadu domnīcā "Austrumeiropas politikas pētījumu centrs" (APPC) domājām, kā Latvijai labāk reaģēt uz Rietumeiropas valstu pārstāvju kritiku par krievu it kā neintegrēšanu Latvijā. Toreiz spriedām, ka Rietumeiropas valstis, sasniedzot noteiktu imigrantu skaita īpatsvaru savā valstī, pārtrauks kritizēt Latviju, jo konstatēs, ka pašas neko nespēj "integrēt".
Mūsu prognoze piepildījās ātrāk, nekā bijām gaidījuši. Francijas valdībai nākas cīnīties ar iepriekš plaši atvērto imigrācijas vārtu sekām. 2023. gada sākumā tika izstrādāts jauns imigrācijas likums, kas cita starpā paredz ātrāku izraidīšanas no valsts procedūru. Vai mēs vēlamies Francijas problēmas Latvijā?
1 Rodžers Skrūtons. Kā būt konservatīvam. Rīga, KODOKA, 2014, 124. lpp.
2 Turpat, 123. lpp.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
