Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka sev pilnīgi negaidīti esot saņēmis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) informāciju par valsts noslēpuma pielaides anulēšanu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, tā pārstāvētā partija KPV LV varētu „sajaukt kārtis” partijai Vienotība un kā jauno ministra amata kandidātu virzīt līdzšinējo ministra padomnieku, advokātu Pāvelu Rebenoku.

Pietiek avotu informācija liecina, ka Vienotība ļoti vēlētos, lai par ekonomikas ministri KPV LV virzītu Ievu Krapāni, - 1981. gadā dzimusī Saeimas deputāte, pēc profesijas pirmsskolas izglītības skolotāja, varētu būt pakļāvīgāka Vienotības vēlmēm, lai AS Latvenergo padomē tiktu apstiprināti ar šo partiju cieši saistīti kandidāti.

Vēl viens KPV LV kandidāts uz ekonomikas ministra amatu varētu būt 1985. gadā dzimušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs, un Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka aiz viņa varētu stāvēt Attīstībai/Par un konkrēti Edgara Jaunupa intereses.

Taču, pēc visa spriežot, partijas vadība varētu vienoties par ekonomikas ministra amata kandidātu izvirzīt Rebenoku: lai gan pret viņu pēdējā laikā izvērsta apjomīga mediju kampaņa, formālu iemeslu viņa neapstiprināšanai nav, un KPV LV varētu pat uzstādīt premjeram ultimātu – vai nu tiek apstiprināts viņu kandidāts, vai arī partija aptur savu darbību valdošajā koalīcijā.

Lai gan no pirmā acu uzmetiena var šķist, ka Kariņam šī kandidatūra varētu nebūt patīkama, ir arī cita informācija: daudzi jau ir aizmirsuši faktu, ka Kariņš un Rebenoks savulaik, 9. Saeimas vēlēšanās ir kandidējuši no viena un tā paša – Jaunā Laika saraksta (skat. Attēlu). Pastāv iespējamība, ka abu savstarpējā saistība ir ciešāka, nekā tas izskatās no malas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...