Ekonomikas ministra amatam varētu tikt piedāvāts Rebenoks, nepieņemšanas gadījumā varētu izjukt valdošā koalīcija
PIETIEK15.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka sev pilnīgi negaidīti esot saņēmis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) informāciju par valsts noslēpuma pielaides anulēšanu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, tā pārstāvētā partija KPV LV varētu „sajaukt kārtis” partijai Vienotība un kā jauno ministra amata kandidātu virzīt līdzšinējo ministra padomnieku, advokātu Pāvelu Rebenoku.
Pietiek avotu informācija liecina, ka Vienotība ļoti vēlētos, lai par ekonomikas ministri KPV LV virzītu Ievu Krapāni, - 1981. gadā dzimusī Saeimas deputāte, pēc profesijas pirmsskolas izglītības skolotāja, varētu būt pakļāvīgāka Vienotības vēlmēm, lai AS Latvenergo padomē tiktu apstiprināti ar šo partiju cieši saistīti kandidāti.
Vēl viens KPV LV kandidāts uz ekonomikas ministra amatu varētu būt 1985. gadā dzimušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs, un Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka aiz viņa varētu stāvēt Attīstībai/Par un konkrēti Edgara Jaunupa intereses.
Taču, pēc visa spriežot, partijas vadība varētu vienoties par ekonomikas ministra amata kandidātu izvirzīt Rebenoku: lai gan pret viņu pēdējā laikā izvērsta apjomīga mediju kampaņa, formālu iemeslu viņa neapstiprināšanai nav, un KPV LV varētu pat uzstādīt premjeram ultimātu – vai nu tiek apstiprināts viņu kandidāts, vai arī partija aptur savu darbību valdošajā koalīcijā.
Lai gan no pirmā acu uzmetiena var šķist, ka Kariņam šī kandidatūra varētu nebūt patīkama, ir arī cita informācija: daudzi jau ir aizmirsuši faktu, ka Kariņš un Rebenoks savulaik, 9. Saeimas vēlēšanās ir kandidējuši no viena un tā paša – Jaunā Laika saraksta (skat. Attēlu). Pastāv iespējamība, ka abu savstarpējā saistība ir ciešāka, nekā tas izskatās no malas.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
