Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik Arvila Ašeradena vadītajā Ekonomikas ministrijā ir pazuduši pirms četriem gadiem – kad ministrs bija tagadējais jaunais politiķis Daniels Pavļuts – veiktās dienesta pārbaudes rezultāti par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas ražotājiem, lai piešķirtu atļauju vai pagarinātu atļaujā paredzētos uzsākšanas termiņus īstenot elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros.

Kā zināms, Valsts policija pēc Ekonomikas ministrijas iesnieguma saņemšanas nu;e ir sākusi kriminālprocesu par AS Sadales tīkls un SIA Rīgas enerģija rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Tāpat atklātībā nonākušas ziņas par iespējamām apjomīgām citu uzņēmumu mahinācijām saistībā ar elektrības ražošanu koģenerācijas režīmā.

Kā izrādās, jau pirms četrarpus gadiem, 2013. gada 21. februārī ar toreizējā ekonomikas ministra Pavļuta rīkojumu ir tikusi izveidota komisija dienesta pārbaudes veikšanai. Tās izveidošanas galvenais mērķis bijis – pārliecināties, ka Ekonomikas ministrijas ierēdņi, pieņemot elektroenerģijas obligātā iepirkuma lēmumus, periodā kopš 2012. gada 28. augusta ievēro likumības un lietderības principus,

Saskaņā ar ministra Pavļuta rīkojumu komisijai ir ticis uzdots izvērtēt pieņemto elektroenerģijas obligātā iepirkuma lēmumu likumību un iesniegt slēdzienu ekonomikas ministram līdz 2013. gada 1. aprīlim. Komisijas gala slēdziena iesniegšanas termiņš, ņemot vērā Ekonomikas ministrijai pieejamo informāciju, pēc tam vēl ticis pagarināts līdz 2013. gada 18. aprīlim.

Taču tālāk sākas „mistika”: kā norādīts tagadējās Ekonomikas ministrijas vadības oficiālajās atbildēs uz Saeimas deputātu jautājumiem, „Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas par komisijas slēdzienu”. Turklāt, kā var noprast no Ašeradena vadītās ministrijas oficiālajām atbildēm, šāds fakts to nav pārsteidzis un nav arī veiktas nekādas darbības, lai noskaidrotu, kur tad slēdziens palicis un vai tāds vispār bijis.

Tiesa, tieši šāds iznākums ir ļāvis Ašeradenam uz jautājumu par ministrijas darbībām pēc atzinuma saņemšanas sniegt šādu atbildi, kas no viņa noņem vismaz daļu atbildības par pašlaik atklātajām, domājams, apjomīgajām mahinācijām:

„Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas, ka minētās komisijas veiktā dienesta pārbaude būtu rezultējusies ar secinājumiem, ka lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu pieņemšanā pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi. Ņemot to vērā, Ekonomikas ministrijai nav bijis pamata uzskatīt, ka minētie lēmumi ir pieņemti prettiesiski. Līdz ar to nav bijis pamata pārvērtēt minēto lēmumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.”

Interesanti, ka dienesta pārbaudes veikšanas komisija, kuras atzinums ir pazudis bez pēdām, nebija anonīma, - tajā ir bijuši augsti ierēdņi no dažādām iestādēm. „Lai nodrošinātu komisijas objektivitāti, izveidojot komisiju, tās sastāvā tika iekļauti citu ministriju deleģēti pārstāvji, kā arī ministra biroja pārstāvji.

Saskaņā ar ekonomikas ministra D.Pavļuta 2013. gada 21. februāra rīkojuma Nr.40 2. punktu dienesta pārbaudes veikšanai izveidotajā komisijā Ekonomikas ministriju pārstāvēja Ekonomikas ministra biroja vadītāja L.Buivida, Labklājības ministriju pārstāvēja Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsults M.Knoks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs G.Gailis, un Finanšu ministriju pārstāvēja Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktore I.Liepa.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...