Ekonomikas ministrija ar “Dzīvojamo telpu īres likuma” nodošanu Saeimai ir ieplānojusi jaunu ekonomisko bēgļu vilni?

PIETIEK
21.01.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Klementijs Rancāns*

Šīs sabiedriskās organizācijas, kuras arī netika pielaistas darba grupā likumprojekta izstrādē, protesta vēstulē norādīja galvenokārt uz tām īres tiesiskajām attiecībām, kas attiecas nevis uz jebkuru īres gadījumu, bet uz denacionalizēto māju īrnieku un namīpašnieku attiecībām, kas arī ir galvenā likumprojekta jēga – pakļaut visām iespējamām represijām denacionalizēto māju īrniekus un atbrīvoties no viņiem, ja nepilda iespējamās namīpašnieku vienpusējās, likumprojektā noteiktās iegribas vai nenodrošina viņu apetīti.

Savā vēstulē izteicām protestu, ka

(1) Likumprojekts ir pretrunā ar LR Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija spriedumu lietā Nr. 2013-17-01, ar kuru atzina spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu kā par atbilstošu LR Satversmei, kas nozīmē, ka likumprojekts neatbilst Satversmei, ja likvidē šo 8.pantu.

(2) Likumprojekts ir pretrunā ar Augstākas Padomes 04.05.1990. Deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 8. pantu, kurā noteikts: „Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām…”.

(3) Likumprojekts ir pretrunā ar Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību", kura 4. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām», kas līdz šim netiek pildīts, tādēļ uzskatām, ka ir prettiesiski noklusēt par šī Augstākās padomes 30.10.1991. lēmumu un izlikties, ka šāds lēmums neeksistē, kas ir amorāla un nosodāma pozīcija.

(4) Likumprojekts ir pretrunā ar LR Civillikuma 3. pantu, kurā definēts, ka neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

(5) Likumprojekts ir pretrunā ar Civillikuma 1229. p., kurā noteikts, ka „Dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs”.

(6) Likumprojekts ir pretrunā ar Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punktu, kurā teikts: “Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu, - nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīves vietu.”,

(7) Likumprojekts ir pretrunā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punktu, ka … dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni.

Minētās denacionalizēto māju īrnieku tiesības aizstāvošās sabiedriskās organizācijas NEVAR SAMIERINĀTIES AR ŠĀDU valsts varas NETAISNĪGU likumprojektu, ierobežojot denacionalizēto māju īrnieku tiesības, UN PROTESTĒ PRET ŠO MĀJU ĪRNIEKU DUBULTO DISKRIMINĀCIJU salīdzinājumā ar vispārējo dzīvojamo māju privatizācijas tiesisko statusu privatizēt īrētos dzīvokļus, kas tika piešķirti vienādos apstākļos un uz vienādiem noteikumiem, sadalot pirmsreformas īrniekus divās šķirās – labajos un sliktajos.

Iepazīstoties ar minēto Ekonomikas ministrijas (EM) vēstuli, tajā neatradīsiet nevienu atbildi uz pretenzijā izteiktiem iebildumiem un priekšlikumiem. Tostarp minētās likumu normas, ko pieprasām ievērot, it kā neeksistē, un to pārkāpumu sērija netiek apskatīta, izņemot CL 3.pantu, ko, tēlaini izsakoties, varot arī mīdīt kājām – tās neesot mūžīgas.

Tanī pat laikā Ekonomikas ministrijas nomenklatūras pārstāvis nekaunas atsaukties uz Tiesībsarga nekorekto un necienīgo, es papildus teiktu, nekompetento, secinājumu, citēju:

1) "... sociālo tiesību īstenošana atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas ... cieši saistīta ar katras valsts iespējām ...". Kāds sakars "ekonomiskajai situācijai" ar valsts nolaidīgo vai bezatbildīgo attieksmi Pretenzijā minēto valsts likumu normu nepildīšanai un apiešanai?

2) "... nostiprinātās tiesības uz mājokli nenozīmē, ka valstij ir pienākums katram piešķirt mājokli pēc viņa pieprasījuma un vēlmēm ... ".

Pajautāsim Tiesībsargam un EM departamenta direktoram Mārtiņam Auderam, kurš parakstījis šo vēstuli, kad, kurš denacionalizēto māju īrnieks ir prasījis piešķirt dzīvokli?

Denacionalizēto māju īrnieki prasa izpildīt Pretenzijā uzskaitīto normatīvo aku noteiktos nosacījumus un dzīvojamo māju privatizācijas atšķirīgu noteikumu nepieļaujamību, novēršanu, jo, vieniem dodot tiesības privatizēt īrētos dzīvokļus, citai grupai to liedzot, pārkāpjot Civillikuma 1587.pantu, dzīvokli nododot trešajai personai bez zaudējumu atlīdzināšanas, bez kompensācijas nodrošināšanas, kas noteikta Pretenzijā minētā AP lēmumā izpildīšanai.

3) " ... tiesības uz mājokli nenozīmē, ka valstij jāgarantē personas tiesības uz mājokli konkrētā īpašumā ..." - kad, kādā dokumentā, kurš konkrēti īrnieks ir prasījis nodrošināt tiesības uz mājokli konkrētā īpašumā, kad tiek prasīts novērst pieļauto diskrimināciju - atšķirīgu privatizācijas politikas realizēšanu pret atsevišķām iedzīvotāju grupām, kad vieni varēja privatizēt vienādos apstākļos piešķirtos dzīvokļus – iegūtās tiesības nodrošināt uz mūžu, bet citiem – denacionalizēto māju īrniekiem šīs iegūtās tiesības tika atņemtas un netika kompensētas ar citu dzīvokli vai kompensāciju naudā.

4) "... Satversmes 105.pants neparedz personas subjektīvās tiesības uz valsts garantētu īpašuma minimumu, piemēram, dzīvokli" - atbildiet, lūdzu, kāds te sakars Satversmes 105.pantam ar valsts garantētu īpašuma minimumu, kad šī konstitūcijas norma nosaka ko citu, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Neviens īrnieks nav prasījis garantēt īpašuma minimumu, bet gan neatņemt jau iegūtās īres tiesības uz mājokli.

Šī Satversmes panta viena daļa neizsaka to, ko raksta Tiesībsargs, bet gan to, ka šādas tiesības jānodrošina, ja tiek aizskartas esoša īpašuma tiesības, kas attiecas uz citu, nevis īrnieku sfēru un nav ko pieminēt to, ko nevajag. Punkts.

Denacionalizēto māju īrnieku prasība ir 105 panta daļā, ka Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, proti, atgriežot īpašumu vienai grupai, nevar tikt aizskartas citas grupas iedzīvotāju tiesības uz mājokļi bez attiecīga risinājuma un kompensācijas, ko arī tika paredzēts garantēt Augstākās Padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību" izpildīšanu, kura 4. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām», kas līdz šim nav izpildīts.

Ne Ekonomikas ministrijai ar likumprojektu, ne Tiesībsargam nav tiesību ņirgāties, piesmiet šo un citas mūsu sabiedrisko organizāciju Pretenzijā minētās, spēkā esošo likumu normas un pazemot desmitiem tūkstošu denacionalizēto māju īrnieku, kas vedina secināt, ka šie īrnieki tiek pasludināti ārpus likuma, ka pret viņiem var vērst jebkuras represijas, kā pret vainīgajiem (vai kā tautas ienaidniekiem) par to, ka notika okupācija un ka pēc 1940.gadā Latvijas okupācijas tika nacionalizēti īpašumi. Lasot šīs, pielikumā pievienotās EM vēstuli un TM vēstules, jūs neatradīsiet nevienu teikumu ar atbildi uz izteiktām pretenzijām.

Nav saprotams arī Tiesībsarga cinisms, neizpratne vai maldināšana, interpretējot denacionalizēto māju īrnieku prasības, jaucot faktus un būtību, pilnīgi nepatiesi interpretējot Satversmi un izsakot nesakarīgus un nepamatotus viedokļus, kuri citēti EM vēstulē un šeit rakstā.

Tādējādi ar savām anomāliju pārpilnībām apšaubāms ir ne tikai likumprojekts, bet teiktais liecina arī par attiecīgu pielikumā pievienoto EM un TM vēstuļu autoru kompetenci un pat godprātību.

Ar kādu nolūku bija vajadzīgs samudžināt atbildi ar nevajadzīgo normatīvo aktu citēšanu un piesaukšanu par ministriju kompetenci un citiem jautājumiem, kam nav nekāda sakara ar sabiedrisko organizāciju Pretenziju un atbildi uz tiem. Drīzāk EM ar šādu attieksmi - traktātu uz 4 lapām paredz izraisīt lasītājos neizpratni, kaut naivi domāt, ka ar tādu neatbilstošu atbildi uz Pretenziju un neatbilstošu tiesību normu uzskaitījumu, pārsātināšanu var pārliecināt cilvēkus par ministrijas patieso nodomu, jo likumprojekts viscaur ir "vienos vārtos"- atsevišķu grupu interesēs un nav ne mazāko centienu īrnieku un īpašnieku tiesību "sabalansēšanai", kā teikts vēstulē.

Nekāda sabalansēšana nav paredzēta nevienā likumprojekta pantā. Un likumprojekta taisītāji nav arī norādījuši, kurā tad pantā ir īrnieku tiesību nodrošinājums. Likumprojekta pielikumā pat nav pievienots noteikta parauga īres līgums, bet toties viscaur izīrētājam piešķirtas tiesības noteikt, uz cik ilgu laiku viņš var slēgt īres līgumu, ko tajā ieslēgt, kādu maksu pieprasīt. Ieskatīsimies atsevišķās, drastiskākajās likumprojekta normās, kaut represīvais raksturs izskan tikpat kā visos pantos.

Lasām 7.pantu, kurā teikts, ka īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku, proti, likums ierobežo kā īrnieku, tā izīrētāju tiesības brīvi rīkoties ar savām īres vai izīrēšanas tiesībām, tā termiņu nosakot likumā un vēl papildina, ka īres līguma termiņu nevar pagarināt, izņemot gadījumu, ja īrnieks un izīrētājs ir noslēdzis jaunu īres līgumu – tātad īrnieks tiek pakļauts izīrētāja patvaļai ar īres nosacījumiem un maksu, kur viņš, sevišķi viņa ģimene, tiek padarīti par beztiesiskām būtnēm, jo likums īpašniekam - izīrētājam piešķir neierobežotas tiesības terorizēt īrnieku ar jauna līguma nosacījumiem!

Starp citu, likumprojekta vairākos pantos tiek pārkāptas arī CL 2124. panta norma - tiklīdz abas puses vienojas par nomas un īres līguma būtiskām sastāvdaļām, t.i. par priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu un CL 2125. pants, kas nosaka, ka savstarpējā vienošanās var notikt arī klusējot, ja cena pieņemama kā pusēm jau zināma.

Turklāt ko nozīmē terminēts līgums, kāds ir aizdomājies? Tā ir sprādzienbīstama bumba! Ja tiek noslēgts līgums uz 5-10 gadiem un līgumā būs noteikts - par līgumā noteikumu pārkāpumu - līgumsods 5 000 apmērā vai soda procenti, cits nosacījums vai pat nekas drīzāk nebūs atrunāts, kādas var būt sekas īrniekam? Tātad, ja īrniekam apnīk kalpot "barona" kaprīzēm vai īrnieks spiests citu apstākļu dēļ atstāt terminēto īres dzīvokļi pirms termiņa, vienpusēji, viņam ar pilnu klapi var piedzīt līgumsodu vai vēl labāk - likt samaksāt par īri noteiktā īres līguma atlikušā termiņa apmērā, par visiem gadiem, jo līgums ir pārkāpts. Tas tāpat kā sakaru operatoriem - noslēdz uz 2 gadiem, termiņš nav pagājis, maksā sodu.

Likumā starp rindām var atrast arī citu triku, kas saistīts ar terminētu līgumu. Izīrētājs izsola īri par 1/m2 un līgumu slēdz uz vienu gadu. Aplaimotais īrnieks atstāj dārgo dzīvokli, mantas saved šajā “laimes” dzīvoklī. Paiet gads, un izīrētājs saka – slēdzu līgumu, bet, man, nabagam, nav līdzekļu mājas kapitālremontam, tagad vajag 10 eiro/m2. Un īrnieks šokā – mantas uz mežu, pats bunkurā? Tā, lūk, EM nomenklatūras ieskatā skaitās „sabalansētas” tiesības? Kā nav saprotams, ka vissabalansētākais termiņš ir, ja līgumu slēdz "UZ NENOTEIKTU LAIKU".

Tas izdevīgs abām pusēm, ja nepieciešams izbeigt saistības, vienīgi otru pusi brīdinot ar kaut kādu termiņu, lai tā varētu sagatavoties, rast risinājumu, nodrošināt savas tiesības - īrnieks varētu atstāt dzīvokli vai īpašnieks varētu sameklēt jaunu īrnieku.

Tālāk, likumprojekta 13.pants pasaka, ka īrnieka ģimenes locekļi un dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst, proti, likumprojektā "Dzīvojamo telpu īres likums" ģimenes locekļiem liegtas īres tiesības, ja ģimenes galva atstāj ģimeni - tas ir, pret īrnieka ģimeni ar likumu tiek vērsts bīstams paņēmiens, viņu var pakļaut represijām un izmest uz ielas ar viena – zemesgrāmatas tiesneša lēmumu vai, ja īpašnieks ļaus slēgt jaunu līgumu, tam sekos nepanesamas prasības un nosacījumi, jo likums īres līguma nosacījumus nereglamentē. Tas ir, ar likumu noteiktas izīrētāja tiesības uz represijām pēc izcilas totalitāras valsts parauga, jo pantam nav ne skaidrojuma, ne turpinājuma.

Tātad Ekonomikas ministrijas ierēdņi plāno rupji pārkāpt Civillikuma 1229. pantā noteikto, ka "dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs". Traģēdija uz vietas – ģimenei ar bērniem nav ne naudas, ne līdzekļu, ne jumta virs galvas. Uz „balto baronu” žēlsirdību diez vai īrnieks varēs paļauties, ja viņš nepiekritīs maksāt izīrētājam, cik tas prasīs.

Un likuma 16.pantā paredz, ka īres maksu var noteikt kā maksājumu un visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus (piemēram, pārvaldīšanas izdevumus, maksājumus par pakalpojumiem, kas izriet no dzīvojamās telpas un palīgtelpu lietošanas, ... nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, maksājums par dzīvojamās mājas apdrošināšanu u.c.). Pilna palete pēc apetītes un vienpusējā kārtā? Tās ir sabalansētas tiesības?!

Šeit izriet arī nerakstītas īpašnieka tiesības īrnieka īres maksā aprēķināt maksu par telpām, ko lieto pats īpašnieks, nomnieki saimnieciskām un tirdzniecības platībām, par autostāvvietu ierīkošanu par maksu utt., visus maksājumus sadalot uz īrniekiem, kas jau eksistē arī spēkā esošajā īres likumā, arī saņemot maksu par nomu telpām – dubults neplīst!

Un Pārejas noteikumi, kas arī ir likums, rada pamatotas bažas par papildus represijām. Te izīrētājam līdz 2023.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, te tomēr tie jānes uz zemesgrāmatu, lasi: līdz 2018.gada 1.janvārim noslēgtos īres līgumus ieraksta zemesgrāmatā.

Tiktāl it kā skaidrs. Un kā tulkosiet šo teikumu: izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, ir pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu? Nu ko, denacionalizēto māju īrnieki, slēgsiet gan jaunus līgumus un jums paprasīs „maksāt ragā, cik tas maksā” un izbeigt savu statusu vai ārā no mājas – uz ielas. Ja suni izmet uz ielas no dzīvokļa, vainīgo var sodīt par cietsirdību pret dzīvnieki, bet īrnieki tiek nostādīti vēl beztiesiskākā statusā.

Ekonomikas ministrija arī Pārejas noteikumos pacenšas apdāvināt namīpašniekus, nosaka noteikumus, lai tiesai nebūtu, kur bāzt savu degumu. Pantu citēju pilnībā: papildus īres maksai īrnieks sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas vai pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Nav pat divu domu, namīpašnieki ar šo normu jau pilnībā ir aplaimoti.

Par tādu laimi, ja es būtu namīpašnieks - izīrētājs, likuma autoriem noteikti atnestu labu honorāru – dots devējam atdodas. Jo šodien bez maksas tikai pelei siers. Nu vairs nepaliek ne mazāko šaubu, ka, ja denacionalizēto māju pirmsreformas īrnieki mājā īrēs dzīvokļi ilgāku laiku, kļūs šīs mājas līdzīpašnieki, jo kā gan savādāk, ja maksās par mājas tirgus vērtības atjaunošanu, kapitālieguldījumiem kā dzīvokļu īpašnieki. Nu īrnieki būs tiesīgi prasīt šīs mājas līdzīpašnieka statusu (?).

Ir apsveicama Ekonomikas ministrijas rīcība, sagatavojot likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums”, ar kuru plāno „sabalansēt” izīrētāju un īrnieku tiesības, gādājot par to, lai abas šis naidīgās, karojošas puses kļūtu laimīgas, arī īrniekiem radot apstākļus kļūt par īres nama līdzīpašniekiem. Ir viens, pat vairāki, bet - kā zemesgrāmatas tiks galā ar īres līgumu kravu apstrādi, līgumu termiņu kontroli, informācijas pārsūtīšanu VIDam nodokļu iekasēšanai, tiesneša lēmumu pieņemšanā par izlikšanu un kāds būs visu citu šī procesa dalībnieku, tajā skaitā notāru un tiesu izpildītāju darba apjoms un dokumentu plūsma. Par to zinātniekiem nav bijis uzdots jautājums noskaidrot.

Un raudiet vai smejieties – šāds likuma šedevrs tika nosūtīts uz Saeimu ar visu ministriju valsts sekretāru un ministru akceptu un svētību! Balsojiet par politisko partiju koalīciju 13.Saeimas vēlēšanās, tā ir īsta varas koalīcija un jūsu „laimes” nesēji.

Tomēr paredzu, ka Saeimas deputāti, jau ejot uz vēlēšanām, padomās un atmetīs šādu nekaunības kalngala likumprojektu atpakaļ EM mājokļu departamentam, tāpat kā 2014.gadā (autori tika paaugstināti amatā!), jo šis ir tā paša likumprojekta analogs.

* Rakstu sagatavojusi Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība "Ausma"

Seko mums