Iesaki rakstu: 
Nacionālo bruņoto spēku pastāvēšanas jēga ir būt mūsu valsts drošības balstam, savas armijas esamība ir nacionālas valsts idejas centrā. Mūsu armija bauda lielu sabiedrības uzticēšanos, un vislielākais apliecinājums tam ir lielais skaits zemessargu, kas brīvprātīgi pievienojušies bruņotajiem spēkiem, devuši zvērestu ar ieročiem rokās, nesaudzējot savu dzīvību aizstāvēt valsti. Karavīra zvērestā ir rinda par komandieru pavēļu pildīšanu un arī par savas veselības nesaudzēšanu kalpojot valstij, Satversmei un likumīgajai valdībai. Diemžēl šķiet, ka šobrīd notiek pavisam nepārdomāts un ārkārtīgi riskants eksperiments, kura pamatā ir apšaubāma zvēresta teksta interpretācija un vēl apšaubāmākas politiskas intereses.
Ja karavīrs ir zvērējis ziedot savu dzīvību un veselību, tas nenozīmē, ka viņa dzīvība un veselība jāpakļauj pārmērīgam riskam miera apstākļos. Es gribu runāt par karavīru piespiedu vakcinēšanu ar eksperimentālajām Covid19 vakcīnām.
Karavīrs un sabiedrība
Latvijas armijas spēks nav tās izmērā vai kādā īpaši modernā bruņojumā, mūsu karavīru vairumam nav reālas kara darbības pieredzes vai speciālo uzdevumu veikšanas prasmes, mūsu armijas spēks ir karavīru sirdīs un galvās, tā ir ticība valsts idejai, pārliecība, ka ir gods ziedot dzīvību savas valsts, tautas labā, tā ir paļaušanās uz karavīru brālību.
To, cik stipra būs mūsu armija X stundā, noteiks, vai karavīrs ticēs, ka ziedojas kam lielākam un vērtīgākam par pašu. Šī pārliecība veidojas karavīru brālībā, to stiprina komandieru profesionalitāte un personīgais piemērs, sabiedrības atbalsts un pārliecība, ka vara (arī valdība) ir tavā pusē.
Latvijas armijā un zemessardzē dien tūkstoši cilvēku, tie ir no visiem sabiedrības slāņiem, dažādām dzīves pieredzēm un ļoti atšķirīgiem uzskatiem. Esot ierindā, karavīri atstāj civilajā dzīvē savas domstarpības un nediskutē par komandieru pavēlēm. Tomēr tas nenozīmē, ka karavīrs ir ierocis bez domām, kultūras un morāles.
Tāpat kā sabiedrībai kopumā arī karavīriem ir un drīkst būt viedokļi arī pretrunīgos jautājumos. Pandēmija, ierobežojumu ieviešana, valdības rīcība un vakcīnu drošība – šīs tēmas šobrīd ir ļoti asu strīdu un viedokļu sadursmes jautājumi. Ir bezatbildīgi izlikties, ka karavīri stāv ārpus šīm batālijām, ka viņu viedokli par valstī notiekošo nosaka tikai un vienīgi komandieru pavēles.
Nav šaubu, ka karavīri saprot atšķirību starp savas dzīvības ziedošanu valsts idejai kara laikā un savas veselības ziedošanu politiskajām interesēm valdības krīzes apstākļos. Tāpēc ar bažām vēroju notikumu attīstību jautājumā par piespiedu (obligāto) NBS personāla vakcinēšanu.
Uzspiežot vakcinēšanu, politiskās aprindas un armijas vadība riskē izraisīt ne tikai publiskas diskusijas pārcelšanu armijas iekšienē, bet arī neformālu pretestību un neapmierinātību ar komandieru rīcību, provocē daļu karavīru izvairīties no komandieru pavēles (par potēšanu) pildīšanas, kas savukārt grauj armijas disciplīnu un karavīru brālību. Kareivis, kurš neuzticas savam komandierim un savas valsts vadītājiem, zaudē savu lielāko priekšrocību pret labāk bruņotu, daudzskaitlīgu ārējo ienaidnieku – savu morāli un ticību ideāliem. Un armija zaudē savu karavīru.
Vai šie riski ir ņemti vērā?
Apkopojums par bruņoto spēku piespiedu vakcinēšanas norisi Latvijā un situāciju mūsu nozīmīgākā militārā sabiedrotā – ASV – bruņotajos spēkos
Sākšu ar otro. Šobrīd var droši apgalvot, ka ASV bruņotajos spēkos vakcinēšana tiek ļoti nopietni popularizēta, teju uzspiesta, bet NAV OBLIGĀTA! Atšķirībā no Latvijas nevarīgajiem masu medijiem ASV presē un oficiālajos ziņu avotos plaši tiek apspriesta tēma par karavīru tiesībām atteikties no eksperimentālās vakcinēšanas, un atteikšanās vakcinēties NETIEK UZTVERTA KĀ PAVĒLES NEPILDĪŠANA vai nepakļaušanās komandiera rīkojumam.
Lūk, daži materiāli no respektabliem avotiem (un tās nav “antivakseru” grupas feisbukā):
1. militarytimes.com Par ASV armijas vadības skaidrojumu lielajam nevakcinētā personāla skaitam.
This is why so few troops have gotten the COVID-19 vaccine
2. washingtonpost.com Brigādes ģenerālis par to, ka karavīru atteikšanās no vakcīnas atspoguļo sabiedrības kopējo noskaņojumu.
A third of service members have refused coronavirus vaccines, defense officials say
https://www.washingtonpost.com/national-security/2021/02/17/vaccine-service-members-refusal/
3. nbcnews.com Par veidiem kā armijas un jūras spēku vadība meklē ceļus, lai iegūtu brīvprātīgu padotā personāla atbalstu vakcinēšanai, par ārkārtas režīmā iegūtās vakcīnas apstiprinājumu no zāļu drošības dienesta, kā šķērsli uzticēšanās vairošanai.
Thousands of service members saying no to Covid vaccine
https://www.nbcnews.com/news/military/thousands-service-members-saying-no-covid-vaccine-n1258214
4. voanews.com (Voice of America) Par Dienvidkorejā izvietotā ASV karaspēka vakcinēšanas situāciju, par to, ka nevakcinēts personāls netiek uztverts kā drauds armijas kaujasspējām.
Pentagon Won’t Force US Troops to Take COVID-19 Vaccine
https://www.voanews.com/covid-19-pandemic/pentagon-wont-force-us-troops-take-covid-19-vaccine
5. usanews.com ASV militārā vadība par to, kā mainītos attieksme pret vakcinēšanos, ja vakcīna būtu nevis ārkārtas kārtībā apstiprināta eksperimentāla, bet izgājusi pilnu klīnisko pārbaužu ciklu.
Pentagon: Troops Won’t Be Required to Take Coronavirus Vaccine
Bet kas notiek Latvijā
LETA ziņa no 09.02.2021.
Pavļuts: Vakcinēšana pret Covid-19 nebūs obligāta, izņemot bruņotajos spēkos
Fragments: “Lūgts komentēt Tiesībsarga biroja sniegto informāciju, ka tas ir saņēmis informāciju no dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp, mediķiem, ka, nevakcinējoties pret Covid-19, tiem draud atlaišana no darba, Pavļuts atzina, ka šāds lēmums nav pieņemts, izņemot NBS, par ko atsevišķi jau publiski izteicies aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).”
LETA ziņa no 13.02.2021.
Tiesību eksperts: Dažu profesiju pārstāvjiem vakcinēšana pret Covid-19 varētu būt obligāta
Fragments: “Pēc viņa domām NBS darbinieku obligātā vakcinēšana varētu būt saprotama un pamatota, bet šis jautājums prasa detalizētāku izpēti. “Es nevēlos strīdēties, bet es negribētu teikt, ka tas nav pieļaujami, bet pirms tam ir jāpēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieredze,” teica Pastars.
Pastars uzsvēra, ka teorētiski ikviens piespiedu vakcinēšanas gadījums var novest pie cilvēktiesību pārkāpuma, tāpēc pie šī jautājuma ir jāpieiet ļoti nopietni.”
Latvijas Radio 2021. gadā ziņoja: “Armijā vakcinācija pret Covid-19 būs obligāta”
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/armija-vakcinacija-pret-covid-19-bus-obligata.a391173/
Tātad Latvija ir izvēlējusies būt vairāk katolis nekā pāvests un iet savu ceļu. Iespējams, tā būs vienīgā NATO valsts, kura jau tagad iejūgusi ratus zirgam priekšā un paziņojusi, ka armijā vakcīna ir obligāta. Sabiedrības uzmanība šobrīd ir pievērsta haosam “civilajā” masu vakcinēšanas procesā, bet pirms pāris dienām Latvijas Radio savā tvitera lentē raksta:
@Tiesibsargs_LV saņēmis vēl sešas sūdzības par uzspiestu vakcinēšanos no darba devēja puses. Divas sūdzības saņemtas no @Latvijas_armija karavīriem, četras – no veselības aprūpē strādājošajiem. Kopumā saņēmtas 30 sūdzības…”
Tātad NBS personāla (arī Zemessardzes?) piespiedu vakcinēšana notiek, iespējams, noklusējot to sabiedrībai, visās mūsu valdības haotiskās un neizlēmīgās rīcības “labākajās tradīcijās”
Bijušās veselības ministres Viņķeles iesāktā un šī brīža veselības ministra Pavļuta turpinātā nepārskatāmā, neskaidrā un nepārdomātā vakcinēšanas programma valsts mērogā izskatās pēc katastrofas, un aizsardzības ministra Pabrika lomai, kā “stingrajai” rokai, kas varētu šo visu sakārtot, sabiedrība varētu noticēt tad, ja paša Pabrika kunga tiešajā atbildības laukā – bruņotajos spēkos būtu vērojama lielāka kārtība, procesi noritētu atbildīgi, pārskatāmi un ievērojot visu iesaistīto pušu, tajā skaitā pašu karavīru intereses. Bet, kā redzam, tas tā nav.
Jāatgādina, ka jebkāda zinātnes un pētījumu piesaukšana kā arguments vakcīnas drošumam šobrīd, 2021. gada martā ir vismaz pārsteidzīga. Visas šobrīd zināmās Covid19 vakcīnas ir izgājušas bezprecedenta paātrināto, tā saukto “Emergency Use Authorization” procedūru, un to efektivitāte un iespējamās ilgstošās blaknes būs zināmas, ātrākais, pēc pāris gadu pētīšanas, datu apkopošanas un rūpīgas analīzes.
Par to, ko nozīmē “Emergency Use Authorization” procedūra, interesenti var izlasīt šeit: https://www.fda.gov/vaccines-blood-biologics/vaccines/emergency-use-authorization-vaccines-explained
Latvijā šobrīd pēc publiski pieejamās informācijas tiek lietota viena vakcīna, kuras oficiālajā aprakstā var uzzināt, ka tā pirms nokļūšanas apritē ir testēta uz 5258 personām, no kurām novērojuma laikā ar Covid19 saslima 64 vakcinētie cilvēki (1,2%), savukārt no kontrolgrupas (nevakcinētajiem) 5210 cilvēkiem novērojumu laikā ar Covid19 saslima 154 (3,0%). Publiski pieejamā Covid10 vakcīnas aprakstā, latviešu valodā šeit: Informācija no Valsts zāļu reģistra https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/covid-19-vaccine-astrazeneca-epar-product-information_lv.pdf
Katram pirms potes saņemšanas to vajadzētu izlasīt, katrs var iepazīties ar medikamenta blakņu uzskaitījumu un tās efektivitātes aprakstu, bet es izcelšu tikai vienu fragmentu: “Pētījumos netika iekļauti dalībnieki ar smagu un/vai nekontrolētu kardiovaskulāru, gastrointestinālu, aknu, nieru, endokrīnu/vielmaiņas slimību un neiroloģiskām slimībām, kā arī personas ar smagu imūnās sistēmas nomākumu, grūtnieces un dalībnieki ar iepriekš pierādītu SARSCoV-2 infekciju. .. Visus dalībniekus plānots novērot 12 mēnešus, lai varētu novērtēt vakcīnas drošumu un iedarbīgumu pret COVID-19 slimību.” Atgādināšu, ka no šiem minimālajiem 12 mēnešiem nav pagājusi pat puse.
Šādos apstākļos eksperimentēt ar valsts drošību – uzspiest karavīriem vakcinēšanu ir ne tikai cilvēka tiesību ierobežošana, cilvēku veselības pakļaušana nevajadzīgam riskam, bet arī jau tā nokaitētās situācijas destabilizēšana.
Jautājumi karavīriem
Vēl nav par vēlu labot situāciju, uzmanīgi izvērtēt jau daudzkārt izgāzušos personāžu šauri politisko interešu vārdā virzīto haosu atstāt aiz kontrolposteņa, neielaist šo civilistu un panikas cēlāju sērgu teritorijā. Es ticu – armijas komandieri to var.
Raksta noslēgumā uzdošu divus jautājumus katram karavīram un virsniekam, kurš šo lasa:
1. Vai Tu uzskati, ka pagaidām neizpētītie veselības riski ar steigā izstrādāto vakcīnu, nav pietiekams pamats, lai atceltu pavēli par karavīru piespiedu vakcinēšanu un atstātu to brīvprātīgu?
Vairāk par vīrusa un vakcīnas neatbildētajiem jautājumiem var uzzināt šajā rakstā:
bbc.com This is how new Covid-19 variants are changing the pandemic
2. Vai NBS vadība turēsies pie solījuma, ka zemessargiem vakcinēšanās nebūs obligāta, un tie zemessargi, kuri atteiksies no eksperimentālās vakcīnas, varēs turpināt pilnvērtīgu dienestu Zemessardzē?
Par zemessargu vakcinēšanu lasāms LETA 10.02.2021. publicētā ziņā “Aizsardzības ministrija nevērsīs sankcijas pret karavīriem par atteikšanos no Covid-19 potes“
Fragments: ” Savukārt, Zemessardze ir organizācija, kura ir balstīta uz brīvprātības principu un zemessargs ir izvēlējies dienestu pildīt savā brīvajā laikā. Līdz ar to mums nav nekādu tiesību no zemessargiem prasīt obligātu vakcināciju,” uzsvēra ministrijā.”
NBS vadības viedoklis šajā jautājumā nav zināms.
Noslēgumā jautājums politisko lēmumu pieņēmējiem
Vai NBS vadība un Aizsardzības ministrija ir izvērtējusi visus reputācijas un publiskā tēla riskus, uzsākot piespiedu vakcinēšanu, ja izrādīsies, ka liela daļa no NBS personāla izvairīsies no vakcinēšanas, vai 8000 uz papīra atrodamo zemessargu vietā izrādīsies, ka vakcinēt un uzskaitīt iespējams, tikai piemēram 3000 zemessargus?
Kurš atbildēs par kārtējo publiskās komunikācijas katastrofu?
Cerot uz saprāta balsi un atkārtojot kopš 2014. gada Ukrainas kara aktuālo: “Visu naudu Zemessardzei!”
Gods kalpot Latvijai!
Pārpublicēts no https://laikadzirnas.wordpress.com/
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
