Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Importējot šķeldu no ārvalstīm, ir precīzāk jānosaka tās radioaktivitāte, neielaižot valstī kravas ar paaugstinātu radioaktivitātes daudzumu. Savukārt regulāri lielajās kurtuvēs ir jāveic pelnu radioaktivitātes mērījumi,” – pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pērn sāktā projekta “Koksnes sadedzināšanas pelnu kā otrreizēji izmantojamu materiālu gala statusa noteikšana” ekspertu starpziņojuma autori. Kā izriet no dokumenta, neraugoties uz radioaktīvas importētas šķeldas izmantošanā jau iepriekš pieķertā uzņēmuma Rīgas siltums (attēlā – uzņēmuma vadītājs Normunds Talcis) skaidrojumiem, vēl aizvien Baltkrievijas izcelsmes šķeldai, ir „sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē)”, bet normatīvajos aktos vispār nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas.

„AS Rīgas siltums, pieaicinot zinātniekus, veica apjomīgu pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, kā arī piedalījās Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pētījumā par pelnu izmantošanas iespējām, kas paredzēja arī pelnu radioaktivitātes izpēti. Balstoties uz šiem pētījumiem, veikti virkne soļu, lai uzņēmumā siltumenerģijas ražošanai nenokļūtu radioaktīva šķelda,” – ar šādu apgalvojumu importa šķeldu lielos daudzumos izmantojošais Rīgas siltums nesen nāca klajā pēc tam, kad tika aktualizēts jautājums par radioaktīvās šķeldas izmantošanu siltumražošanai un radioaktīvo pelnu utilizāciju.

Neraugoties uz šiem apgalvojumiem, Rīgas siltums divu nedēļu laikā tā arī nav nodevis sabiedrībai tā it kā veikto pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, radot nopietnas šaubas par to, vai šāds pētījums patiešām pastāv un, ja pastāv, kādi ir tā rezultāti un izdarītie secinājumi. Savukārt Rīgas siltuma pieminētais Atkritumu saimniecības asociācijas pētījums patiesībā nemaz nav pabeigts, un pašlaik ir pieejams tikai tā ekspertu starpziņojums.

Taču arī starpziņojums norāda uz situāciju, kas patiesībā ir daudz satraucošāka, nekā to mēģina pasniegt Rīgas siltums, - kā izrādās, normatīvajos aktos vispār nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas, un tāpat Latvijā pašlaik nav arī vadlīniju, kas noteiktu pieļaujamo 137Cs daudzumu koksnes pelnos kā augsnes kaļķošanas materiālam vai augsnes ielabotājam.

„Koksne un koksnes pelni var saturēt dažādas radioaktīvā cēzija (137Cs) koncentrācijas, kas pamatā  ir saistītas ar avāriju Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā. Latvijā saražoto koksnes pelnu radioaktivitāte aktualizējusies salīdzinoši nesen, kas ir saistīts ar atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara palielināšanos Latvijā, kas ir novedis pie koksnes pelnu apjoma pieauguma,” pašreizējo situāciju apraksta eksperti.

Pētījuma starpziņojumā arī skaidri apliecināts: „Pamatojoties uz pētījumiem Baltkrievijas izcelsmes koksnes produktiem, tai skaitā šķeldai, ir sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē).”

Latvijā ievestai šķeldai jonizējošā starojuma kontrole notiek, šķērsojot valsts robežu (autoceļi, dzelzceļi). Radiometrisko kontroli veic Latvijas robežsardze, izmantojot radioaktivitātes kontroles vārtus (RKV) un rokas mērinstrumentus. Taču starpziņojumā apliecināts, cik neuzticamas ir pašreizējās metodes un to sniegtie rezultāti attiecībā uz šķeldas radioaktivitāti.

„Šķeldas piesārņojuma līmenis vairumā gadījumu ir ārpus iekārtu standarta mērīšanas metožu jutības robežām, jo kravas ar RKV tiek mērītas pārvietojoties, un, kravai atrodoties metāla tilpnē (vagonā), starojums tiek ekranēts,” teikts starpziņojumā.

Eksperti arī konstatējuši, ka „neatbilstība Latvijas normatīvajiem aktiem parādās kurināšanas tehnoloģiskā procesa gala produktā - pelnos. Radionuklīda 137Cs īpatnējā aktivitāte nedrīkst pārsniegt 1000 Bq/kg. Pašlaik vienīgā radioaktīvā piesārņojuma monitoringa vieta ir, iebraucot SIA Getliņi Eko atkritumu poligonā”.

Starpziņojumā jau minēts, ka Lietuvā ievedamās šķeldas starojums nedrīkst pārsniegt 30 Bq/kg un, sekojot kaimiņvalsts praksei, AS Rīgas siltums turpmāk šķeldas piegādes līgumos paredzēšot tādu pat pieļaujamo starojuma līmeni kā Lietuvā. Taču, kad sāksies šis „turpmāk” un cik ilgi vēl būs spēkā pašlaik noslēgtie līgumi, ziņu nav, - Rīgas siltums pagaidām ignorē tam uzdotos jautājumus saistībā ar radioaktīvas šķeldas iespējamo izmantošanu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...