Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot pat 0,565 EUR/kWh ar PVN. Lai arī 2022. gada vasaras otrā puse un rudens sākums bija visdārgākie cenu periodi kopš 2013. gada, kad Nord Pool atvēra Latvijas cenu apgabalu, faktiski cenas augšupejošu tendenci uzsāka jau 2021. gada jūnijā. Šīs izmaiņas ietekmēja gandrīz ikvienu elektroenerģijas lietotāju Latvijā, kā arī iedzīvotāju tālākās rīcības, lemjot par elektroenerģijas iegādi.

Viens no elektroenerģijas biržas darbības ieguvumiem ir cenu caurskatāmība. Analizējot vēsturiskās cenas periodā no 2013. līdz 2020. gadam, var secināt, ka tipiski mēneša vērtības svārstījās 0,035 – 0,060 EUR/kWh ar PVN robežās, taču kopš 2021. gada vasaras tās ar ļoti retiem izņēmumiem ir bijušas zem 0,12 EUR/kWh.

Ir ļoti interesanti pētīt, kā šajos svārstīgajos apstākļos Latvijas patērētājiem mainījusies elektroenerģijas iegādes stratēģija un kāda veida tirgotāju piedāvājumiem viņi dod priekšroku. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija veic regulāru tirgus monitoringu un apkopo tirgotāju sniegto informāciju, kas ļauj mums ieskatīties lietotāju paradumu maiņā.

Piesardzīgi un maksimāli paredzami – lietotāju stratēģija arvien konservatīvāka

Elektroenerģijas tirgū mājsaimniecībām ir trīs principiāli atšķirīgi elektroenerģijas iegādes veidi. Vispopulārākie ir fiksētas cenas līgumi, kuros kilovatstundas cena ir skaidri nodefinēta uz noteiktu laiku, taču uzmanība jāpievērš sava līguma nosacījumiem, jo dažu tirgotāju gadījumā cena var tikt regulāri pārskatīta un mainīta.

Ir dinamiskie produkti ar mainīgo cenu par kilovatstundu ir piesaistīti elektroenerģijas biržas cenām, un šādu līgumu īpašnieki var sekot līdzi cenu svārstībām, attiecīgi pielāgojot savu patēriņu. Savukārt universālā pakalpojuma gadījumā elektroenerģijas maksa ir fiksēta 12 mēnešus un tā ietvaros tirgotāji nedrīkst pārskatīt cenu.

Analizējot produktu izvēli, var redzēt, ka līdz 2021. gada vasarai biržas cenām piesaistīto mājsaimniecības elektroenerģijas līgumu īpatsvars pakāpeniski pieauga, sasniedzot teju piektdaļu jeb 18% no kopējiem līgumiem.

Piedzīvojot straujos biržas cenu lēcienus, mājsaimniecības sāka dot priekšroku skaidrāk nodefinētām fiksētajām cenām, tāpēc dinamiskā produkta klientu skaits 2022. gada laikā samazinājās – zemākajā punktā sasniedzot vien 12%. Vienlaikus sabiedrībai kopumā pievēršot uzmanību elektroenerģijas cenu jautājumiem, strauji saruka arī universālā pakalpojuma klientu skaits. Universālais pakalpojums ir ilgtermiņā visdārgākais veids kā iegādāties elektroenerģiju, taču vēl tikai 2018. gada izskaņā vairāk nekā puse mājsaimniecību lietotāji izvēlējās šo sadarbības formu ar savu elektroenerģijas tirgotāju, savukārt šī gada vasarā šādu līgumu skaits ir sarucis līdz 17%.

Vidējai elektroenerģijas cenai būtu jāsamazinās straujāk

Ja mājsaimniecību lietotāju līgumu proporcijas attīstība ir racionāla un izskaidrojama, tad elektroenerģijas vidējo cenu evolūcija izraisa vairākus jautājumus. Līdz 2021. gada vasarai cenas ir bijušas stabilas un ierasti svārstījušās ap 0,07 EUR/kWh robežās. Vairumtirdzniecības cenām pieaugot, lielākā daļa mājsaimniecību ar fiksētas cenas līgumiem tik un tā novēroja cenu pieaugumu ikmēneša rēķinos, jo tirgotāji, kuri tādu iespēju bija paredzējuši, izmantoja līgumos ietverto iespēju vienpusēji pārskatīt fiksētās cenas līguma darbības laikā.

Mājsaimniecību līgumos vidējo cenu pieaugums ir viegli izskaidrojams, taču tas, ka kopš šī gada sākuma tas ir bijis ievērojami augstāks par vairumtirdzniecības cenām un vēl aizvien nav novērojama būtiska lejupslīde, ir pārsteidzoši. Kopš 2023. gada sākuma vidējās elektroenerģijas cenas ir ap 0,12 EUR/kWh ar PVN, un nevienā mēnesī tās nav bijušas pat tuvu 2021. un 2022. gada dārgākajiem mēnešiem.

Šis ir pārsteidzoši divu iemeslu dēļ – pirmkārt, jāsecina, ka tirgotāji, kas patur tiesības pārskatīt cenas esošo līgumu ietvaros, to dara ļoti kūtri un labprātīgi cenas nesamazina pretēji klientu pieredzei, kad tirgus cenas strauji kāpa. Otrkārt, atskatoties jāsecina, ka liela daļa mājsaimniecību cenas fiksēja visaugstākajā tirgus punktā un šobrīd neizmanto savas tiesības pārskatīt noslēgtos līgumus.

Uzskatāmi to var redzēt piemērā par mājsaimniecību, kas mēnesī patērē 250 kWh, gada ietvaros – 3000 kWh. Pirms gada noslēgtam līgumam tipisks cenu līmenis bija virs 0,25 EUR/MWh, savukārt šobrīd tas ir ap 0,15 EUR/MWh, kas nozīmē, ka, pārskatot cenas piedāvājumu, gada ietvaros šādai mājsaimniecībai ir iespēja ietaupīt ap 300 eiro. Vislielākā līguma laušanas maksa Latvijas mājsaimniecībām, kas ir novērota, ir 200 eiro divu gadu līgumam, kas katru ceturksni proporcionāli dilst. Tātad patlaban, ņemot vērā, ka kopš augsto cenu līgumu perioda ir pagājis gads, lielākā sagaidāmā līguma laušanas maksa ir tikai 100 eiro.

Ņemot par pamatu šādu aprēķinu, var secināt, ka katra Latvijas mājsaimniecība, kas atbilst vidēji lielam patēriņam un pirms gada slēdza fiksētas cenas līgumu, rīkojoties proaktīvi un finansiāli prātīgi, var ietaupīt ap 200 eiro gadā, savukārt lielākas privātmājas ar 500 kWh mēneša patēriņu var gada laikā ietaupīt pat 500 eiro.

Elektroenerģijas izmaksas kļuvušas par vienu no pēdējā gada apspriestākajām tēmām – iedzīvotāji uzmanīgi seko līdzi un asi reaģē uz izmaiņām, piemēram, sadales sistēmas operatora tarifu izmaiņas gadījumā. Vienlaikus, mājsaimniecības mēdz būt kūtras un neizmanto savas iespējas samazināt izdevumus, kas esošajos ekonomiskajos apstākļos daudziem varētu atvieglot finansiālo slodzi. Tāpēc nenoliedzami ir vērts sekot līdzi aktualitātēm un izvērtēt atvērtā tirgus sniegtās iespējas.

* AS Virši enerģētikas segmenta vadītājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...