Elektroenerģijas rēķinu kāpums: prezentācijas atklāj Ašeradena stāstītos pekstiņus
PIETIEK27.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Prezentācijas, kas mums tika rādītas gada nogalē, neliecināja par tādu [elektrības rēķinu] kāpumu, neviens mums to neprognozēja,” – šādi valdības vadītājs Māris Kučinskis februārī publiski taisnojās saistībā ar fiksēto iedzīvotāju saņemto elektroenerģijas rēķinu summu pieaugumu. Pietiek šodien publisko šīs prezentācijas, kas saņemtas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma un uzskatāmi rāda – kādus pekstiņus ir stāstījis ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pēc gadiem ilgas bezdarbības tagad, pirms Saeimas vēlēšanām mēģina uzdoties par principiālu OIK sistēmas pretinieku.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
