Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Literātei Evai Mārtužai, kura publiski bija sākusi runāt par Valsts kultūrkapitāla fonda naudas piešķiršanas principiem, radot priekšstatu par „radu un draugu” būšanu naudas sadalē, Latvijas Rakstnieku savienības valdes sēdē tika pārmesta gan „visas nozares” apspļaudīšana, gan „nozares sašmucēšana”, gan „jau tā sliktā situācija literatūras nozarē padarīta vēl ļaunāka”. Pirms dažām dienām Pietiek publiskoja šīs kaunināšanas protokolu, savukārt šodien publicējam kultūras ministres Sarmītes Ēlertes viedokli.

Evas Mārtužas apgalvojumi par Valsts kultūrkapitāla fonda darbību literatūras nozarē nebalstās uz faktiem vai lieto faktus subjektīvas izlases veidā, tā radot iespaidu, ka fonds dažiem ir „paradīzes atslēgas”. Taču katram ir iespējams rūpīgi iepazīties ar fonda darbības principiem un atbalsta saņēmēju atskaitēm, un pārliecināties, ka šādām aizdomām nav pamata.

E. Mārtuža pauž bažas, ka atbalstu literatūras nozarē bauda vieni un tie paši rakstnieki. Tā tas nav. No 2007. gada līdz 2010. gadam radošās stipendijas literatūras nozarē saņēmuši 85 literāti. Viņu saraksts – pielikumā.

Uz faktiem nav balstīts apgalvojums, ka nauda piešķirta nerealizējamiem projektiem, pamatots nav izteikums, ka kādam būtu automātiski ieslēgta „zaļā gaisma” – visi projekti savstarpēji sacenšas sīvā konkurencē.

Eva Mārtuža apgalvojusi, ka Lauras Laurušaites Lietuvas kultūras avīzē Šiaures atenai ar VKKF atbalstu ievietotās publikācijas „ieraugāmas reti, un piešķirtā summa ir kliedzoši neatbilstoša”. Vēlos norādīt, ka 25 mēnešu laikā (atbalsta periods bija no 2007.gada 1.maija līdz 2008.gada 30.jūnijam un no 2008.gada 1.decembra līdz 2009.gada 30.novembrim) laikrakstā kopumā atrodamas 24 publikācijas par latviešu rakstniekiem. Līdz ar to par vienu publikāciju samaksāti 70 lati. Vai tas ir „kliedzoši neatbilstoši” par publikācijām svešvalodā? To lai izvērtē lasītājs, pie reizes apskatot dažus, pēc Evas Mārtužas domām, „īsas informācijas par Latvijas rakstniekiem” paraugus:

E. Mārtuža apgalvo, ka savulaik „ar troksni” no Kultūrkapitāla fonda literatūras nozares ekspertu komisijas aizgāja dzejniece Dagnija Dreika un rakstnieks Andris Kolbergs. Šiem ekspertiem vienkārši beidzās pilnvaru termiņš. Tajā laikā mainījās nozaru ekspertu komisiju veidošanas principi – līdz 2005. gadam ik pēc diviem gadiem tās sastāvs nomainījās pilnībā, savukārt no 2005. gada ekspertu padomes mainās pakāpeniski.

Laikā, kad komisijā strādāja D. Dreika un A. Kolbergs, spēkā bija pārejas periods, kas paredzēja: „Gadu pēc komisijas izveidošanas padome izlozes kārtībā atbrīvo trīs komisijas locekļus, bet vēl pēc gada - tos komisijas locekļus, kuri bijuši komisijas sastāvā divus gadus.” 2005.gada 13. aprīlī VKKF padome veica izlozi, un ar 2005. gada 13.maiju tika atbrīvoti 24 VKKF strādājoši eksperti - trīs no katras nozares, tajā skaitā arī A. Kolbergs un D. Dreika.

Arī šobrīd ekspertu padomēm regulāri mainās sastāvs – ikvienam no septiņiem ekspertiem pilnvaru termiņš ir divi gadi un komisijā viņš drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas. Kopš fonda dibināšanas (tātad 12 gadu laikā) literatūras nozarē eksperta statusā strādājušas 49 personas, kuru saraksts atrodams šī raksta beigās.

Nav pamatots pārmetums par interešu konfliktu saistībā ar fonda direktora Edgara Vērpes darbībām. VKKF likums skaidri nosaka padomes locekļu, ekspertu komisiju locekļu un direktora pilnvaras, un no tā izriet, ka direktors nelasa un nevērtē projektus, t.i., nepieņem par tiem nekādus lēmumus. E. Vērpes sieva Sandra Krastiņa ir izdevniecības Neputns izdotā žurnāla "Dizaina Studija" galvenā redaktore, nav pamatots pārmetums par fonda direktora interešu konfliktu, jo nedz attiecībā uz Dizaina studiju, nedz Neputnu E. Vērpe nav pieņēmis nevienu lēmumu.

VKKF Literatūras nozares eksperta statusā kopš 1998. gada bijušas šādas personas

1.

Beķere Ingūna

2.

Kursīte Janīna

3.

Skujenieks Knuts

4.

Ikstena Nora

5.

Ramba Jānis

6.

Zālīte Māra

7.

Bērsons Ilgonis

8.

Rožkalne Anita

9.

Briedis Raimonds

10.

Čaklais Māris

11.

Treimane Mudīte

12.

Salējs Māris

13.

Treile Jolanta

14.

Ozoliņš Māris

15.

Bečere Ieva

16.

Mauliņa Anna

17.

Kalve Māra

18.

Bērziņš Uldis

19.

Gūtmane Margita

20.

Kalnačs Benedikts

21.

Silova Lita

22.

Tretjakova Silvija

23.

Daukste-Silasproģe Inguna

24.

Zālīte Margita

25.

Dreika Dagnija

26.

Kolbergs Andris

27.

Cimdiņa Ausma

28.

Vērdiņš Kārlis

29.

Langa Liāna

30.

Punte Artūrs

31.

Lešinska-Geibere Ieva

32.

Marcinkēviča Margarita

33.

Šuplinska Ilga

34.

Meiere Dace

35.

Neiburga Andra

36.

Grīnberga Maima

37.

Zanders Viesturs

38.

Kolmane Ieva

39.

Batarāga Ināra

40.

Konste Andra

41.

Piešiņa Liega

42.

Justa Dzintra

43.

Gulēna Ilze

44.

Bērziņš Māris

45.

Jundze Arno

46.

Vilks Andris

47.

Asare Maira

48.

Svece Artis

49.

Burima Maija

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...