Ēlertei izdevies atgriezties Kultūras ministrijā, bet šoreiz - bez algas

Iesaki rakstu:

Vairāki Pietiek lasītāji bija norādījuši uz to, ka Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodama Ēlertes šā gada februāra beigās iesniegta amatpersonas deklarācija, kas iesniedzama, stājoties jaunā valsts darbā.

Kā šo darbu Ēlerte, kura pērn tika atlaista no ministres padomnieces amata ar aptuveni 1000 latu mēnešalgu, jaunajā deklarācijā uzrādījusi komisijas locekles posteni Kultūras ministrijā. Nekādi sīkāki paskaidrojumi publiskajā deklarācijas daļā nav sniegti.

Kultūras ministrijas preses pārstāve sākotnēji uztvēra, ka tiek jautāts par Ēlertei piešķirto bezmaksas ielūgumu un Dziesmu un deju svētkiem, un paskaidroja, ka tas viņai pienākas kā bijušajai kultūras ministrei. "Šobrīd Sarmīte Ēlerte nav Kultūras ministrijas darbiniece," Pietiek paziņoja ministrijas pārstāve.

Tomēr pēc sīkākas noskaidrošanas izrādījās, ka Ēlertei tomēr šā gada sākumā ir izdevies atgriezties darbā Kultūras ministrijā - tiesa, atšķirībā no iepriekšējās reizes bez atalgojuma.

"Sarmītei Ēlertei ir piešķirts valsts amatpersonas statuss, jo ar ministres 30.janvāra rīkojumu Nr.5.1.-1-47 ir apstiprināta kā konkursa komisijas locekle konkursa „Par nevalstisko organizāciju, augstākās izglītības un pētniecības iestāžu pārstāvju atlasi darbam Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomē” nodrošināšanai un pretendentu izvērtēšanai. Komisijas locekļu darbs ir bez atlīdzības," skaidro ministrija.

Pietiek jau informējis, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Jaunzeme-Grende pagājušā gada pavasarī atbrīvoja Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu – aptuveni 1000 latu mēnesī.

Kultūras ministrija skaidro, ka šāda atlīdzība Ēlertei „par ārštata konsultatīvā darbinieka uzdevumu izpildi” tikusi noteikta 2011. gada 8. novembrī. Ēlertes funkcijas saskaņā ar šo līgumu bijušas šādas:

- izstrādāt priekšlikumus valsts integrācijas politikas ieviešanai;

- konsultēt ministru par valsts integrācijas politikas izstrādāšanas un īstenošanas jautājumiem;

- piedalīties politikas dokumentu sabiedrības integrācijas jomā sagatavošanā;

- pēc ministra norādījumiem vadīt sanāksmes, darba grupas, apspriedes par integrācijas politikas jautājumiem;

- pēc ministra norādījumiem vadīt sanāksmes, darba grupas, apspriedes par sabiedrisko mediju jautājumiem;

- pēc ministres norādījumiem pavadīt ministri darba vizītēs un komandējumos;

- pēc ministra norādījuma piedalīties sēdēs, apspriedēs, darba grupās, semināros un konferencēs, ja nepieciešams, sniegt intervijas par sabiedrības integrācijas politikas aktualitātēm.

Ēlertes noslodze darba stundās nav tikusi mērīta, toties viņai bijis pienākums iesniegt ministrei ikmēneša atskaiti par uzdoto uzdevumu izpildi.

Šīs atskaites rāda gan to, ka pie paveiktajiem darbiem Ēlerte brīvi pieskaitījusi arī tādus, kuri nemaz nav norādīti viņas darba pienākumos un kuriem ar viņas darba sfēru nebūtu nekāda sakara, gan to, ka vieni un tie paši darbi norādīti vairākus mēnešus pēc kārtas, gan pat to, ka, ja ticēt Ēlertes atskaitēm, vienu un to pašu referātu viņa vienā un tajā pašā konferencē nolasījusi divus mēnešus pēc kārtas.

Ēlerte tā arī nav vēlējusies sniegt komentārus par šīm atskaitēm un tajās minēto, kā arī skaidrojumu – ar kādiem argumentiem viņai izdevās panākt algas piešķiršanu ārštata padomnieka postenī un vai viņa šāda atalgojuma saņemšanu šādā postenī uzskata par lietderīgu un pamatotu.

Seko mums