Iesaki rakstu: 
Lēmumu par Parex un Citadele bankas pārdošanas stratēģijas apstiprināšanu atstās uz jaunās valdības pleciem. Vienota viedokļa, kā rīkoties nav. ERAB ar Citadeles pārdošanu iesaka nogaidīt līdz pat 2014. gadam.
Tā sauktās vecās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības lēmuma par valsts glābtās Parex un no tās nodalītās Citadele stratēģiju nebūs.
Kā liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā, jautājuma izlemšana par to, kā rīkoties ar Parex un Citadeli un kuru no četriem pārdošanas konsultanta, starptautiskās investīciju bankas Nomura sagatavotajiem abu banku un to aktīvu pārdošanas scenārijiem apstiprināt, paliks jaunajai valdībai.
Pagaidām plānots, ka jaunā Dombrovska valdība, ja vien tuvākā laikā izdosies to sastādīt un Saeimā apstiprināt, par Parex un Citadeles pārdošanu varētu lemt kādā no savām pirmajām sēdēm.
Tiesa, tas, kāds būs valdības lēmums, pagaidām nav skaidrs, jo no vairākiem drošiem avotiem valdībā Pietiek arī zināms, ka starp valsti un otru Parex un Citadeles īpašnieku – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) radušās domstarpības par to, kādu Citadeles pārdošanas ceļu izvēlēties.
Oficiāli valdības amatpersonas komentārus pagaidām atturas sniegt. Neskaidrības par to, kā rīkoties, radušās, jo otrs Citadeles akcionārs - ERAB (pieder 25% bankas akciju) uzskatot, ka ar Citadele pārdošanu valstij ir jānogaida un šīs bankas (Latvijas un Baltijas biznesa) pārdošana jāplāno tikai ap 2014.gadu.
ERAB arguments esot, ka ap to laiku ekonomika Latvijā būs stabilizējusies, atsākusies augšupeja un līdz ar to būšot arī palielinājusies Citadeles (arī tās kredītportfeļa) vērtība.
ERAB ieskatā, Citadeli pārdodot ne ātrāk kā 2014.gadā, par bankas akcijām varētu iegūt augstāku cenu, nekā tas būtu, ja bankas pārdošanu valdība izlemtu sākt jau nākamgad vai 2012.gadā.
Valdības aprindās viedoklis par Citadeles pārdošanu nav viennozīmīgs. Neoficiāli izskan divi viedokļi, kā rīkoties. Proti, vai nu sākt Citadele pārdošanu iespējami ātrāk, tas ir - jau nākamgad, lai tādējādi no valsts pleciem noveltu rūpes gan par šīs bankas pārvaldīšanu, gan par tās likviditāti. Otrs variants ir rīkoties, kā to iesaka ERAB – tas ir, paturēt banku valsts īpašumā līdz pat 2014.gadam un tikai pēc tam sākt tās pārdošanu.
Arguments pret Citadeles ātru pārdošanu ir fakts, ka cena, kādu valsts par banku varētu iegūt, visticamāk, nesegs valsts kopumā Parex glābšanā un Citadeles izveidošanā ieguldītos līdzekļus. Līdz ar to brīdī, kad notiktu pārdošanas darījums, ļoti konkrēti varētu aplēst tos zaudējumus, kādus valsts cietusi, glābjot Parex.
Savukārt arguments par labu ātrākai Citadeles pārdošanai ir fakts, ka valsts no savām pleciem novels atbildību par banku un mazinās valsts lomu banku biznesā.
No avotiem valdībā un Parex ir arī noprotams, ka jau patlaban, kamēr Dombrovska valdība vilcinās izlemt, kāda būs Parex un Citadele pārdošanas stratēģija, notiek darbības, kas vērstas uz tā sauktās vecās Parex slikto aktīvu izpārdošanu.
Pēc informācijas, kas ir portāla rīcībā, tiek apzināti tie Parex piederošie sliktie aktīvi (kredīti un vērtspapīri), kurus banka varētu ar atlaidi (diskontu) pārdot, lai līdz nākamā gada maijam savāktu naudu – ap 150 miljonus latu, kas jāatdod sindicētā kredīta aizdevējiem.
Potenciālo slikto kredītu un vērtspapīru pircēju loku Parex apzina, lai brīdī, kad valdība beidzot pieņems lēmumu, kā rīkoties, Parex jau būtu skaidrs, kas būs pircēji un kādu cenu par sliktajiem aktīviem tā varēs iegūt.
Privatizācijas aģentūra, kas ir Parex valsts akciju turētāja, skaidro, ka „2010.gadā 15.septembrī Eiropas Komisijā apstiprinātais restrukturizācijas plāns paredz vairākas darbības, kuras Parex banka veic, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus norēķiniem ar sindicēto kredītu devējiem. Parex banka šobrīd strādā pie šo vadlīniju izpildes. Plānā ir paredzēts, ka Parex banka spēs atmaksāt sindicētos kredītus no saviem līdzekļiem paredzētajos termiņos”.
Pietiek jau rakstīja, ka saskaņā ar Nomura septembrī sagatavoto Parex un Citadele pārdošanas stratēģiju tiek ieteikts nekavējoties pārdot Citadeles aktīvus NVS valstīs un neizdevīgos Parex aktīvus. Kā reālākie Citadeles pircēji stratēģijā minētas ziemeļvalstu bankas DnB Nord un Nordea Banka.
Kopumā Nomura stratēģijā paredzēti četri Citadeles un četri Parex pārdošanas varianti. EM par stratēģiju sagatavotais MK lēmuma projekts paredzēja atbalstīt ieceri nekavējoties pārdot Citadeles aktīvus un pasīvus NVS valstīs, bet pašas Citadeles bankas pārdošanu uzsākt vēlāk. Savukārt attiecībā uz Parex paredzēts nekavējoties pārdot neizdevīgos aktīvus, bet saglabāt aktīvus, kuru vērtība pieaugs, beidzoties ekonomiskajai krīzei, kā arī piesaistīt investorus.
Tāpat Nomura stratēģijā bija atzīts, ka interesi par Parex un Citadeles aktīviem NVS izrādot gan Krievijas valsts kontrolētās bankas, gan privātās bankas. Tāpat stratēģijā bija dots Nomura solījums uzrunāt lielākās Eiropas valstu bankas.
Nomura stratēģijā bija arī norādīts, ka, pārdodot Citadeles aktīvus un pasīvus vēlāk, varēs atgūt vairāk valsts līdzekļu, jo gaidāms, ka uzlabosies ekonomiskā situācija.
Citadeles iespējas darboties tirgū Nomura stratēģijā vērtētas pozitīvi. Bankas finanšu plūsmas analīze liecina, ka Citadele jau 2011.gadā varētu strādāt ar 4,29 miljonu latu peļņu, kas turpinātu pieaugt nākamajos gados - 2012.gadā tā būtu jau 10,17 miljoni latu, 2013.gadā – 33,5 miljoni latu, bet 2014.gadā — vairāk nekā 40 miljoni latu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
