Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā
Artis Pabriks, aizsardzības ministrs09.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši teikt, ka Latvija nu jau sāk redzēt gaismu tuneļa galā.
Visa pasaule vakcināciju joprojām uzskata par galveno līdzekli cīņā ar pandēmiju. Oktobrī Latvijā tika vakcinēti 240 tūkstoši cilvēku.Tas ir divarpus reižu vairāk nekā augustā vai septembrī. Pirms mēneša pirmo vakcīnu bija saņēmuši 50 procenti iedzīvotāju. Šodien tie jau ir 63 procenti.
Vakcinācijas temps ir augsts, kas, cerams, jau novembrī ļaus pārsniegt 70 procentu robežu. Protams, tie ir tikai skaitļi. Svarīgāk, ka aiz skaitļiem stāv dzīvi cilvēki. Prieks, ka īpaši strauji ir palielinājies tieši senioru vakcinācijas temps.
Starp Latvijas iedzīvotājiem, kas vecāki par 60 gadiem, pirmo devu saņēmuši jau 70,5 procenti. Apskatot situāciju starp tiem, kuri ir vecāki par 12 gadiem, redzam, ka vakcinēšanos sākuši jau 73 procenti iedzīvotāju. Tātad vakcinējušies ir 3 no katriem 4 cilvēkiem, kuri var to darīt. Tas ir pārliecinošs vairākums.
Mēs esam pieraduši runāt, ka Latvija Eiropā ieņem pēdējās vietas. Cīņā ar Covid tā vairs nav patiesība. Katru dienu apsteidzam daudzas valstis, kur vakcinācija tik strauji nesokas. Aiz mums ir Igaunija, Čehija, Slovēnija, Polija un vēl citas Eiropas Savienības valstis. Pavisam drīz rokā būs arī Lietuvas, Šveices un Austrijas vakcinācijas līmenis.
Par šiem rezultātiem, pirmkārt, jāsaka paldies galvenajiem varoņiem – visiem mediķiem un veselības aprūpes organizētājiem, kuri dara nozīmīgu darbu, apzina nevakcinētus cilvēkus, skaidro situācijas nopietnību.
Jāsaka paldies arī ikvienam, kurš piezvanījis radiem un draugiem, aprunājies un palīdzējis ārstiem šai darbā. Šī ir visas Latvijas uzvara. Šodien redzam, ka grūtā brīdī spējam būt vienoti, spējam stāvēt pāri ķildām un nesaskaņām un iet uz kopīgu mērķi kā gudra un saliedēta nācija.
Priecājoties par panākumiem, tomēr nākas redzēt, ka šis laiks izgaismo tos, kuri ir pret Latviju, kuri vēlas šeit nemierus un jukas. Ilgstoša un smaga cīņa ar vīrusu ir nogurdinājusi sabiedrību un paver iespējas šķēlējiem. Mēs vērojam "skaldi un valdi" pieeju darbībā. Ja ļausim sevi sašķelt, būs vēl vairāk upuru, vēl garāki un lielāki ierobežojumi.
Runa nav par cilvēkiem, kuri ir iebaidīti un apmānīti, lai nevakcinētos, bet gan tiem, kuri ļoti apzināti un mērķtiecīgi izplata viltus ziņas. Tas liek mums par to domāt un rīkoties visaugstākajā līmenī. Šodien mums jāsargā ne tikai robeža, mums jāsargā Latvija arī informācijas un dezinformācijas sadursmē.
No pirmās dienas šo pandēmiju ir pavadījuši dezinformācijas plūdi. Vīruss, kas apstādina visu pasauli un skar pilnīgi visus šīs planētas nostūrus, prasa skaidrojumu. Sazvērestības teoriju un māņu stāstniekiem šādos laikos ir dzirdīgas ausis sabiedrībā. Jo mums ir grūti, un mēs gribam atrast kādu vainīgo notiekošajā.
Mēs neesam unikāli. Tā tas notiek visur. Cīņa ar dezinformāciju un Covid turpinās visā pasaulē, bet mēs kļūstam arvien labāk bruņoti. Ar katru dienu esam vairāk vakcinējušies, un tas svaru kausus nosver mums par labu. Ir arī cerība, ka jau drīz varēsim sākt izmantot zinātnieku nupat atklātās zāles Covid ārstēšanai, un pasaule ir pavisam tuvu vakcīnas apstiprināšanai bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem. Ilgi gaidītā atgriešanās normālā dzīves ritmā tuvojas. Soli pa solim. Ar katru, kurš maina savas domas. Ar katru, kurš beidzot notic ārstiem un zinātnei.
Tāpēc aicinu šajā trauksmainajā laikā, piespraužot pie sirds Latvijas karoga lentīti, apzināties savu pienākumu pret tuvajiem un visu tautu. Parādīsim solidaritāti un kopības sajūtu tieši patriotu nedēļā, lai tā iezīmē neatgriezenisku lūzuma punktu šajā cīņā.
Ne Covid, ne Brīvības cīņas nevar uzvarēt vienā dienā. Mums vienmēr būs sabiedrotie, kas palīdzēs, bet būs arī tādi, kuri darīs visu, lai mums neizdotos. Mēs atceramies 11. novembri kā spilgtu simbolu – Rīgas atgūšanu, sakaujot Bermontu. Bet pirms tam mēs Rīgu bijām zaudējuši.
Vistumšākajā brīdī tautas ticība uzvarai bija trausla. Kad Pagaidu valdība toreiz aicināja ziedot kareivjiem drēbes, tā saņēma vien 6 cimdu pārus, 6 zeķu pārus un 2 dvieļus. Tomēr mēs nepadevāmies – ne toreiz, ne šodien. Mēs iedrošinājām viens otru un mainījām vēsturi, cīnījāmies ar ienaidnieku, nevis viens ar otru.
Novembris latviešiem ir vēsturisku kauju un liktenīgu uzvaru mēnesis. Nu mums atkal ir jābūt vienotiem cīņā ar pandēmiju. Latvijas armija un mūsu zemessardze rādījusi izcilu piemēru, kā organizēt vakcinēšanos un palīdzēt pārējiem.
Pirms simt gadiem kaujās vajadzēja vēsu prātu, karstu sirdi un drošu roku. Tagad vairāk par visu nepieciešams gudrs padoms. Atbalstīsim un skaidrosim, kā uzvarēt vīrusu, aicināsim cilvēkus vakcinēties. Palīdzēsim praktiski, ja zinām kādu, kam tas nepieciešams. Palīdzēsim noorganizēt pierakstu vakcīnas saņemšanai. Palīdzēsim nokļūt uz kādu no daudzajiem vakcinācijas punktiem. Izglābsim dzīvības.
Pēc uzvaras pār pandēmiju mēs būsim stiprāka sabiedrība un stiprāka valsts, kas ir uzvarējusi ne tikai Covid vīrusu, bet arī sašķeltības vīrusu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
