Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība
Evika Siliņa*15.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Ikviens ir unikāls, katrs cilvēks ir personība ar savām vēlmēm un vajadzībām, un arī tie līdzcilvēki, kuri šķiet svešādi, atšķirīgi un nesaprotami, vēlas būt mīlēti, pieņemti un saprasti – tāpat kā katrs no mums. Aizspriedumi un noraidoša sabiedrības attieksme ir lielākā barjera bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem veidot dzīvi ārpus institūcijām un iekļauties sabiedrībā. Labklājības ministrija kampaņā “Iekāp otra kurpēs!” aicina ikvienu iejusties līdzcilvēku situācijā un atrast nevis atšķirīgo, bet gan kopīgo.
15. septembrī ikviens var paust savu atbalstu un parādīt to arī citiem, uz visu dienu vai kādu brīdi uzvelkot katrā kājā atšķirīgu apavu, vēstot par to sociālajos tīklos, bet tiem, kuri pauž izbrīnu, atgādinot – katrs vēlas būt saprasts un pieņemts, un atšķirīgais mūsos nav iemesls atstumt un novērsties.
Pasākumos Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā klātesošie piedalīsies mākslas objekta “Iekāp otra kurpēs” izveidē, simbolizējot vienošanos par kopīgām vērtībām: pasākuma laikā dalībnieki aicināti radoši izpausties un kopīgiem spēkiem izkrāsot lielizmēra kurpes. Bet pēc pasākuma būs iespēja iesaistīties sociālo pakalpojumu dienas centru organizētās un vadītās radošajās darbnīcās, lai labāk iepazītu cilvēku ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem ikdienu.
“Dažādo kurpju dienas” aktivitātēs var iesaistīties gan individuāli, gan kopā ar kolēģiem, draugiem, klasesbiedriem un citiem līdzīgi domājošajiem. Iesaistīt var arī apkārtējos, piemēram, īstenojot “Dažādo kurpju dienu” darba vietā, savā vai bērnu mācību iestādē u. c. Atbalstu iniciatīvai jau pauduši gan tādi jaudīgi Latvijas uzņēmumi kā Printful, Accenture un Go3, gan Anete Bendika, Māra Upmane-Holšteine, Beāte Jonīte, Laura Grēviņa un citi sabiedrībā zināmi cilvēki. Savu atbalstu iespējams paust arī sociālajos tīklos, atzīmējot dalību “Dažādo kurpju dienas” pasākumā Facebook vietnē.
Iesakņojušies priekšstati vienam par otru traucē veidot iekļaujošu un savstarpēji cienošu sabiedrību. Ar skaidrojošu darbu un atbalstošu attieksmi varam panākt daudz – pieņemošākus, drošākus līdzcilvēkus un kopumā harmoniskāku sabiedrību. Ir svarīgi pamanīt un pieņemt, ka starp mums ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, kuri jūt, mīl, priecājas un pārdzīvo tieši tāpat kā ikviens cilvēks. Aicinu cilvēkus visā Latvijā klātienē vai sociālajos tīklos simboliski iekāpt otra kurpēs, paužot atbalstu iekļaujošai sabiedrībai, jo dažādībā ir milzīgs spēks.
Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu Latvijā tiek īstenoti deinstitucionalizācijas projekti, kuru ietvaros daudzviet tiek veidotas cilvēku vajadzībām daudz atbilstošākas pakalpojumu sniegšanas vietas un piedāvāti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kas paver iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī bērniem, kas ir spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē, integrēties sabiedrībā.
Kampaņas ietvaros kampaņas tīmekļvietnē plānots publicēt 15 cilvēkstāstus, īpašu testu un ekspertu diskusiju. Tāpat sadarbībā ar satura veidotāju Edart TV radīta dokumentālā īsfilma, kas atklās cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī bērnunamu bērnu ikdienu, ļaujot “iekāpt viņu kurpēs”. Savukārt ikviens jaunietis vecumā no 14 līdz 25 gadiem aicināts iesaistīties konkursā un radošā veidā attēlot vienu no trim konkursa tēmām: “Iekāp otra kurpēs: cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”; “Iekāp otra kurpēs: bērni ar funkcionāliem traucējumiem”; “Iekāp otra kurpēs: bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”. Ar konkursa nolikumu var iepazīties konkursa tīmekļa vietnē.
* Demisionējusī labklājības ministre, ministru prezidenta amata kandidāte
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
