Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa valdības demisijas rakstu. Valdība turpinās darbu līdz jaunas izveidei. 

Vēlos pateikties ministru prezidentam par darbu valsts un sabiedrības labā četru ar pusi gadu garumā. Viņa vadītajām valdībām bija jāīsteno pandēmijas pārvarēšana, cīņa ar naudas atmazgāšanu Latvijas bankās, cīņa pret hibrīduzbrukumu Latvijas austrumu pierobežā, kā arī jāatbalsta Ukraina tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Lai īstenotu Satversmes 56. pantā noteikto, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina valsts prezidents, jaunnedēļ uz konsultācijām aicināšu Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus.

Šajās konsultācijās pārrunāsim jaunas koalīcijas veidošanas procesu un noskaidrošu minēto politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem. Latvijas sabiedrība sagaida konkrētus risinājumus arī šī brīža aktuālākajām problēmām – augstajiem elektroenerģijas tarifiem un banku kredītprocentiem, kā arī straujajai pārtikas cenu inflācijai.

Atbilstoši Satversmes 59. pantam ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Tādēļ konsultācijās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem vēlos gūt pārliecību, ka izvirzītais ministru prezidenta amata kandidāts spēj gūt iespējami plašu parlamenta atbalstu.

Jaunas koalīcijas veidošanā aicinu izvirzīt konkrētu mērķi – līdz 2030. gadam Latvijai sasniegt Eiropas Savienības vidējo labklājības rādītāju, īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei, mūsu valsts reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai – cilvēkiem Rīgā un Latgalē ir jājūtas vienlīdz labi –, veselības aprūpei, valsts ārējai un iekšējai drošībai  un Latvijas ekonomiskajai konkurētspējai. Sarunās ar partiju pārstāvjiem aicināšu politiskos spēkus sniegt savu redzējumu šo mērķu sasniegšanai. Nākamā valdība var un tai vajag ielikt pamatu šim darbam.

Līdzās vidēja un ilgtermiņa prioritātēm ir arī neatliekami veicami darbi:

darbs pie 2024. gada valsts budžeta. Tam ir jābūt izsvērtam un pārdomātam, un tas ir jāpieņem savlaicīgi;

redzējums par pārtikas inflācijas un elektroenerģijas tarifu pieauguma līdzsvarošanu Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši sociāli ekonomiskajam stāvoklim valstī, sistēmiski uzlabojumi Regulatora darbā, lai sabalansētu valsts monopolu un iedzīvotāju intereses;

redzējums par risinājumiem tautsaimniecības kreditēšanas veicināšanai un atbalsta pasākumiem, kas mazinātu straujā kredītprocentu pieauguma negatīvās sekas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

būtiska finansējuma palielināšana valsts iekšējai drošībai, tostarp iekšlietu sistēmas un ieslodzījumu vietu darbinieku atlīdzības pārskatīšana un profesionālās izglītības sistēmas attīstība;

Latvijas austrumu robežas nostiprināšana paātrinātā kārtībā, to īstenojot kompleksi un sistēmiski, nodrošinot nepieciešamo finansējumu;

saprātīgas un samērīgas pārmaiņas izglītības sistēmā un veselības aprūpē. Kvalitatīvu un pieejamu izglītības un veselības sistēmu izveide, ņemot vērā Latvijas reģionu specifiku un dzīves realitāti.

Konsultācijās par nākamā ministru prezidenta kandidātu vēlēšos gūt apliecinājumu par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas kursa nemainīgumu, tostarp attiecībā uz atbalstu Ukrainai un konsekventu sankciju režīma ievērošanu pret Krieviju un Baltkrieviju, redzējumu par tautsaimniecības attīstību un cilvēktiesību standarta nostiprināšanu Latvijā, kā arī investīcijām izglītībā, zinātnē, veselības aprūpē, iekšējās drošības jomā un valsts aizsardzībā, tostarp attiecībā uz Sēlijas poligona izbūvi, sabiedroto spēku klātbūtnes nodrošināšanu un kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...